CSDD bremzē Tesla FSD ieviešanu Latvijā: testos atklātas nepilnības
Izrādās, autonomās braukšanas sistēma tikusi testēta arī uz Latvijas ceļiem, un rezultāti nav bijuši tik spīdoši, kā cerēts.
CSDD ir pret FSD ieviešanu Latvijā (ģenerēts attēls)
Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija ir izvēlējusies neapstiprināt Tesla Full Self-Driving sistēmas izmantošanu, pamatojoties uz vietējos testos konstatētajiem drošības riskiem. Pārbaudēs fiksēti luksofora signālu pārkāpumi, nepareiza joslu izvēle un problēmas ar braukšanas ātruma pielāgošanu, kas liecina par sistēmas nesaderību ar vietējo infrastruktūru.
Latvija pievienojusies vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pieprasot ražotājam veikt papildu uzlabojumus pirms sistēmas oficiālas ieviešanas. Šī piesardzīgā pieeja atšķiras no Lietuvas, Nīderlandes un drīzumā arī Beļģijas un Grieķijas pieredzes, kur tehnoloģijas izmantošana reālā satiksmē jau ir vai drīz būs atļauta, uzsverot vadītāja atbildību otrā līmeņa autonomās braukšanas režīmā.
Kamēr Lietuvā tikko oficiāli dota zaļā gaisma Tesla Full Self-Driving (Supervised) sistēmas izmantošanai reālā satiksmē, Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nākusi klajā ar paziņojumu, kas liek nedaudz nolaist tvaiku. Izrādās, autonomās braukšanas sistēma tikusi testēta arī uz Latvijas ceļiem, un rezultāti nav bijuši tik spīdoši, kā cerēts.
CSDD uzsver, ka institūcija viennozīmīgi atbalsta jaunu tehnoloģiju attīstību, kuru mērķis ir padarīt satiksmi drošāku, tomēr drošībai uz ceļa jābūt pirmajā vietā: “Pirms šādu sistēmu ieviešanas reālā ceļu satiksmē tām jābūt rūpīgi pārbaudītām un drošām visās situācijās.”
Sarkanā gaisma un nepareizas joslas
Pirms FSD (Supervised) sistēmas apstiprināšanas Eiropas tirgum, Tesla ir veikusi plašus iekšējos testos visā reģionā. Kā apstiprina CSDD, šādi testi tikuši aizvadīti arī Latvijā.
Tomēr mūsu infrastruktūra un satiksmes specifika sistēmai sagādājusi pamatīgus izaicinājumus. CSDD ziņo, ka Latvijā veiktajos testos konstatētas vairākas būtiskas nepilnības:
- Luksofora signālu neievērošana (kas ir kritisks drošības pārkāpums),
- Nepareizas braukšanas joslas izvēle,
- Nepielāgošanās braukšanas ātruma izmaiņām.
Šie CSDD secinājumi rāda, ka, lai gan sistēma spēj tikt galā ar ceļu tīkliem Nīderlandē un Lietuvā, Latvijas specifika un ceļu marķējuma/zīmju nianses joprojām ir izaicinājums.
Latvija nav vienīgā
Ņemot vērā testu rezultātus, Latvija ir izvēlējusies piesardzīgu pozīciju un nav sekojusi Lietuvas piemēram ar tūlītēju sistēmas aktivizēšanu. Tā vietā mūsu valsts ir apvienojusies ar pārējo ES dalībvalstu bloku, lai pieprasītu no Tesla papildu uzlabojumus.
Latvija kopā ar Zviedriju, Itālāiju, Franciju, Somiju, Norvēģiju, Vāciju, kā arī otru kaimiņvalsti Igauniju un citām valstīm turpina aktīvas diskusijas par FSD sistēmu un tās nepieciešamajiem pilnveidojumiem. Šo pozīciju oficiāli atbalsta arī Eiropas Komisija.
Uzlādēts.lv viedoklis
CSDD arguments par to, ka sistēma “neievēro luksofora signālus”, no vienas puses ir pamatots, taču no otras – liek uzdot jautājumu par to, kā vispār definējam braukšanas asistentus.
Arī klasiskā vai adaptīvā kruīza kontrole, kas šodien ir teju katrā jaunā automašīnā un ir pilnīgi legāli atļauta, neapstājas pie sarkanā luksofora signāla un neprot izvēlēties pareizo joslu. Nevienam taču neienāk prātā aizliegt kruīza kontroli tikai tāpēc, ka tā pati neizbrauc krustojumu.
Tāpat nav līdz galam skaidrs, kas tieši CSDD kritikā domāts ar “nepielāgošanos braukšanas ātruma izmaiņām”. Būsim godīgi – arī cilvēkam Latvijas realitātē ikdienā mēdz būt grūti saprast, kāds tieši konkrētajā posmā ir atļautais ātrums. Vai nupat pabrauktais ceļa savienojums bija krustojums, kas atceļ ātruma ierobežojumu, vai tikai nemarķēta izbrauktuve no pagalma? Ja man kā vietējam autovadītājam šeit rodas šaubas, nav pārsteigums, ka Tesla kameras un navigācijas dati var apjukt. Nevarētu arī teikt, ka Latvijas navigācijas dati ir svaigākie un nereti nevigācijas rāda mistisku “30 km/h” vai “70 km/h”, kad dzīvē nepārprotami ir citādāk.
Šeit galvenais atslēgvārds ir “Supervised” (uzraudzītais) režīms. Tesla skaidri definē, ka šī ir Level 2 (2. līmeņa) sistēma, kas nozīmē, ka juridisko un fizisko atbildību par mašīnas darbībām joprojām pilnībā nes vadītājs. Vadītāja pienākums ir nepārtraukti uzraudzīt situāciju un iejaukties brīdī, kad sistēma kļūdās – tieši tāpat, kā braucot ar parasto kruīza kontroli. Turklāt Tesla salonā esošās kameras aktīvi seko vadītāja uzmanībai, neļaujot novērsties no ceļa.
CSDD piesauktā Beļģija patiesībā rīkojas pretēji
Interesanti, ka CSDD savā paziņojumā Beļģiju piesauc kā sabiedroto nogaidīšanas grupā. Tomēr realitāte rāda, ka Beļģija (precīzāk, Flandrijas reģions) patiesībā jau ir devusi oficiālu zaļo gaismu Tesla FSD testēšanai uz koplietošanas ceļiem. Beļģi nevis pasīvi sēž pie diskusiju galda Briselē, bet gan aktīvi palaiž sistēmu reālajā satiksmē, lai praktiski izpētītu, kā atšķiras Beļģijas un Nīderlandes ceļu pieredze un cik ātri sistēma spēj adaptēties. Kamēr Beļģija virzās uz ieviešanu caur praksi, Latvija to izmanto kā aizsegu bremzēšanai. Arī Grieķija ir paziņojusi, ka vēlas pēc iespējas ātrāk atļaut FSD (Supervised).
Aizliedzot sistēmu kopumā, mēs atņemam autovadītājiem papildu drošības slāni (kas pēc statistikas sadursmju skaitu samazina vairākas reizes), baidoties no tā, ka sistēma nav perfekta. Igaunija un Latvija šajā jautājumā ieņem nogaidošu pozīciju, kamēr Lietuva ļauj tehnoloģijai attīstīties reālos apstākļos. Dzīve rādīs, kurai pusei būs bijusi labākā izvēle, bet tikmēr – jebkurā gadījumā turam rokas uz stūres un acis uz ceļa! Lai arī cik slikta būtu mūsu ceļu negadījumu statistika…
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
