Cik un kam tiks Latvijai no ES Sociālā klimata fonda?

Līdz ar 2028. gadu Eiropas Savienībā darbu sāks jaunā emisiju kvotu tirdzniecības sistēma ETS2, kas attieksies uz ēku siltumapgādi un autotransportu. Tās galvenais mērķis ir pakāpeniski paaugstināt CO₂ un fosilā kurināmā izmaksas, motivējot pāreju uz tīrām tehnoloģijām.

Apzinoties risku, ka izmaksu pieaugums vissmagāk var skart zemāku ienākumu iedzīvotājus, ES izveidojusi apjomīgu atbalsta instrumentu – Sociālo klimata fondu (Social Climate Fund). Kopējais fonda apjoms no 2026. līdz 2032. gadam sasniegs 65 miljardus eiro, bet kopā ar dalībvalstu obligāto līdzfinansējumu investīciju apjoms visā ES pārsniegs 86,7 miljardus eiro.

Latvijai – 617 miljoni eiro sociāli taisnīgai pārejai

Baltijas valstīs joprojām ir salīdzinoši augsts enerģētiskās nabadzības risks, liels neatjaunotu daudzdzīvokļu māju īpatsvars un liela atkarība no privātā autotransporta lauku reģionos. Tādēļ ES atbalsts ir ļoti svarīgs.

Latvijas nacionālajā Sociālajā klimata plānā 2026.–2032. gadam kopā ieplānots 617 miljonu eiro budžets (no tiem ~462,7 miljoni ir ES fonda nauda, bet ~154,3 miljoni – Latvijas līdzfinansējums).

Galvenie atbalsta virzieni Latvijā:

• Mazaizsargātu mājsaimniecību mobilitāte: Paredzēts tiešs atbalsts (līdz pat 15 000 EUR) bateriju elektroauto iegādei sociāli sensitīvām mājsaimniecībām, kā arī finansējums mikromobilitātes rīkiem.
• Bezemisiju transports pakalpojumu sniedzējiem: Bezemisiju auto iegādes atbalsts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem reģionos (piemēram, lauku ģimenes ārstu un mobilās aprūpes auto).
• Sabiedriskais transports un infrastruktūra: Finansējums jaunu bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādei, uzlādes tīkla izbūvei, velonovietnēm pie dzelzceļa stacijām un “pēc pieprasījuma” transporta pakalpojumiem.
• Mājokļu dekarbonizācija: Atbalsts daudzdzīvokļu un privātmāju siltināšanai, kā arī veco gāzes un malkas katlu nomaiņai pret siltumsūkņiem vai pieslēgumu centralizētajai siltumapgādei.

Kā izskatāmies uz kaimiņu fona?

Līdzīgi kā Latvija, arī kaimiņvalstis aktīvi gatavojas jauno kvotu ietekmei:

• Lietuva: Plānā ietver aptuveni 884 miljonus eiro, tos novirzot privātmāju energoefektivitātei, elektrisko pilsētas autobusu iegādei, veloinfrastruktūrai un lauku mājsaimniecību atbalstam.
• Igaunija: Vēl nav iesniegusi savu plānu, bet publiskajā apspriešanā plāna budžets ir mazāk nekā 400 miljonu eiro liels.
• Zviedrija: Zviedrijas plāns ar 533 miljonu eiro budžetu gandrīz pilnībā koncentrējas uz transporta sektoru.

Valstu plānu analīze rāda vēl vienu interesantu tendenci. Vairāk nekā 80% transporta sektoram paredzēto investīciju tiek novirzītas sabiedriskajam transportam un infrastruktūrai.

Uzlādēts viedoklis

ETS2 sistēma neizbēgami padarīs fosilo degvielu (benzīnu, dīzeli, dabasgāzi) dārgāku – tas ir apzināts ES ekonomiskais svira mehānisms. Taču Sociālais klimata fonds ir mēģina būt tas “drošības spilvens”, kas nepieciešams, lai šī pāreja būtu iespēja uzlabot autoparku.

Latvijas plāns iet pareizajā virzienā, mērķtiecīgi novirzot ievērojamu daļu līdzekļu reģioniem, veselības aprūpes mobilitātei un mazāk aizsargātām mājsaimniecībām. 15 000 eiro atbalsts elektroauto atbalstam un investīcijas elektrovilcienos ir ievērojami palīgmehānismi, kas palīdzēs reģionu iedzīvotājiem izkļūt no atkarības no augošajām degvielas cenām!