Elektrotransportlīdzekļu Latvijā

Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

Nissan Leaf un aitas

Elektrotransportlīdzekļu skaits Latvijā palielinājies par 70% 2019. gadā

2020. gada 13. janvāris

CSDD ir publicējuši 2019. gada pēdējā ceturkšņa elektrotransportlīdzekļu statistiku. Elektroauto skaits gada laikā audzis par teju 50%, bet elektromopēdu skaits par 260%.

Uzsākot 2020. gadu Latvijā ir reģistrēti 948 elektriskie (bateriju elektriskie un, ja tādi būtu, ūdeņraža, bet neskaitot lādējamos hibrīdus) transportlīdzekļi (ETL). Starp tiem:

  • Autobusi – 8 (+3, +60%, salīdzinot ar 2019. g. 1. janvāri)
  • Kravas – 14 (+1, +7%)
  • Kvadracikli – 30 (+2, +7%)
  • Mopēdi – 229 (+165, +258%)
  • Motocikli – 9 (+3, +50%)
  • Vieglie – 658 (+216, +49%)
  • Kopā – 948 (+390, +70%)

Protams, izaugsme skaitliski joprojām nav mērāma tūkstošos vienību, bet, ja salīdzina iepriekšējos gadus un ja ņem vērā, cik valdība ir kūtra bezizmešu transportu atbalstīšanā, tad tas ir vērā ņemams progress. Vieglo bezizmešu auto 49% pieaugums gadā ir gandrīz tāds pats kā bija 2014. g., kad no 10 elektroauto pieauga par 5 vienībām (+50%), bet ne gluži tik ievērojams kā 2015. g., kad ar KPFI atbalstu no 15 vienībām pieauga līdz 188 (+1153%). Pēdējos 3 gados ir vērojama stabilitāte – elektroauto skaits aug vidēji par 46%.

2019. g. 4. ceturkšņa ETL kopskaits
ETL kopskaits 2020. g. 1. janvārī

2019. g. 3. ceturksnis bija vislabākais līdz šim, kurā tika reģistrēti 118 ETL (71 elektroauto, 22 mopēdi). Tomēr gada noslēdzošais ceturksnis izrādījās ievērojami labāks. Gada pēdējos trīs mēnešos tika reģistrēti 192 ETL. Tas ir vairāk par visu 2018. gadu kopā. Protams, šoreiz mopēdi nesa ievērojamu pienesumu un tam ir saprotams iemesls. Ir jāsaprot, ka jebkas, kas aprīkots ar jaudīgāku motoru par 250 W ir jāreģistrē. Tātad arī velosipēdi ar jaudīgāku motoru skaitās mopēdi. Cits faktors – elektrisko mopēdu iegādes cena ir ļoti konkurējoša, to izmaksas uz km ir smieklīgi zemas (~0.20 €/100 km), autonomija ar vienu uzlādi ir apmierinoša un to uzlāde nesagādā raizes – izņem bateriju un lādē mājās/darbā.

Nepārsteidzoši, Latvijā lādējamie hibrīdi nav populāri. Tikai 14 jauni šādi transportlīdzekļi tika reģistrēti, kopā veidojot 134 PHEV. Nepārsteidz arī tas, ka ūdeņraža transportlīdzekļi nav reģistrēti Latvijā. Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija atvērās tieši gada noslēgumā. Kas to zin’ – varbūt šogad kāda Toyota Mirai vai Hyundai Nexo atradīs savu vietu Latvijā. Jāizmanto iespēja, kamēr nanoūdeni dod bez maksas, jo, ja Kalifornijas cenas ir rādītājs, ūdeņradis ir ievērojami dārgāks par benzīnu/dīzeli.

Tesla Cybertruck
Tesla Cybertruck

Gada laikā reģistrēti vairāki līdz šim Latvijā nereģistrēti elektroauto. Piemēram, Tesla Model 3, VW eCrafter un Smart EQ ForTwo. Tomēr teju puse no 2019. gadā piereģistrētajiem elektroauto ir lietotie, kas nozīmē, ka arī lietoto elektroauto tirgus sāk attīstīties. 2020. gadā beigsies ierobežojums pārdot elektroauto, kurus iegādājās ar KPFI atbalstu. Ņemot vērā cilvēku tendenci mainīt automašīna ik pēc 5 gadiem, var sagaidīt, ka liela daļa no tiem atradīs savu ceļu pie citiem īpašniekiem. Tikmēr iepriekšējie īpašnieki vairs nemeklēs cita veida kā elektrisko. Vismaz lielais vairums.

Tas 1%

Noslēdzoties iepriekšējam gadam, Uzlādēts.lv rakstīja, ka ETL turpina tuvoties 1% robežai starp jauni reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, jo 2018. g. pēdējā ceturksnī tie sasniedza 0.63%. Pateicoties mopēdiem un augošajam ātrās uzlādes staciju skaitam, elektriskie transportlīdzekļi gada griezumā pārsniedza 1% robežu (1.22%) starp reģistrētajiem jaunajiem transportlīdzekļiem un sasniedza teju 3% (2.88%) ceturkšņa griezumā. Ja atdala tikai vieglās automašīnas, tad 2019. gadā elektroauto sastādīja 0.70%, bet ceturksnī 0.89% no jauni reģistrētajām vienībām. Joprojām nav 1%.

Rīkojumā “Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020. gadam” ir ierakstīts, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts puses, lai veicinātu elektrotransportlīdzekļu popularitāti. Zemāk var redzēt, kādas atbalsta summas bija plānotas, bet interesanti ir novērot plānotos pārdošanas apjomus: 2018. g. ar atbalstu elektrotransportlīdzekļi būtu 1.2% no jauno auto tirgus, 2019.g. – 1.5%, 2020. g. – 2.5%. Var prognozēt, ka bez šī plānotā atbalsta, Latvija atpaliek par 2 vai 3 gadiem.

2017.gadā Latvijā finansiālā starpība atbilstoši pašreizējai elektrotransportlīdzekļu un iekšdedzes transportlīdzekļa kopējo dzīves cikla izmaksu starpībai pie vidējā nobraukuma Latvijā pie aptuveni 15 000 km gadā ir 7000 EUR. Atbalstu pakāpeniski būtu jāsamazina,ņemot vērā, ka elektrotransportlīdzekļu un iekšdedzes transportlīdzekļu cenas tiek pamazām izlīdzinātas. Līdz ar to 2018.gadā atbalsta likme vienam transportlīdzeklim ir 7000 euro (kopējā atbalstam nepieciešamā summa 1 504 000 euro, elektrotransportlīdzekļi veido 1,2% no jauno auto tirgus), 2019.gadā – 5000 euro (kopējā atbalstam nepieciešamā summa 1 056 000 euro, elektrotransportlīdzekļi 1,5% no jauno auto tirgus) un 2020.gadā – 3000 euro (kopējā atbalstam nepieciešamā summa 640 000 euro, elektrotransportlīdzekļi veido 2,5% no jauno auto tirgus).

Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020. gadam

Latvijā reģistrēti 727’164 vieglie transportlīdzekļi, kas nozīmē, ka starp tiem elektroauto, ieskaitot lādējamos hibrīdus, sastāda 0.11%. No šobrīd pieejamās informācijas par CO2 izmešiem Latvijas vieglajiem transportlīdzekļiem (386’229 no tiem nav fiksēti izmeši), var secināt, ka vidējā automašīna atbild par 167 CO2 g/km, kas nāk no izpūtēja. Ja “Latvijas gada auto” konkurss atspoguļo Latvijas automašīnu tirgus tendences, tad labāk nepaliks.

Oppbus pie Energolukss uzlādes stacijas
Oppbus pie Energolukss uzlādes stacijas

Uzlāžu statistika

CSDD arī publicē statistiku par e-mobi tīklā veikto uzlāžu skaitu un patērētajām kWh. Negaidīti, bet kopš 2018. gada jūlija, kad sāka strādāt e-mobi tīkls ar 72 uzlādes stacijām ar 50 kW lielu jaudu, kas ļauj ērti pārvietoties arī ar pirmās paaudzes elektroauto pa visu Latviju, uzlāžu skaits turas stabils (1’600 – 2’300 uzlādes mēnesī) un arī uzlādētās kWh nav augušas. 20’683 kWh tika uzlādētas 2018. g. jūlijā un 21’675 kWh 2019. g. decembrī. Pīķis bija 2019. g. jūlijā, kad tika uzlādētas 29’490 kWh 2’237 uzlādes reizēs (vidēji 13 kWh/sesijā). Iespējams, ka Latvenergo uzlādes stacijas uzņem elektroauto pieaugumu, tāpēc tas neatspoguļojas e-mobi statistikā.

AS Latvenergo prognoze
AS Latvenergo prognoze

Tendences

Pirms vēl gads bija noslēdzies, Uzlādēts.lv rīkoja tiešsaistes aptauju, kurā viens no jautājumiem bija par to, kad Latvijā būs reģistrēti 2’000 elektroauto. Satiksmes ministrija paredz, ka ar jauno atbalstu, kurš joprojām nav definēts, šo skaitu sasniegs 2025. gadā. Vairāk kā puse atbildēja, ka tas notiks 2021. vai 2022. gadā. Ja uzliek eksponenciālu līkni pāri iepriekšējo ceturkšņu datiem, tad tas notiks 2025. gada sākumā. Ja tic Latvenergo prognozei, tad tas notiks līdz 2022. gadam.

Jāpiezīmē, ka šis ir jau kārtējais ceturksnis, kas nes lielāku pieaugumu nekā eksponenciāla līkne pāri iepriekšējiem datiem prognozē. Tāpēc šīs prognozes var saukt par piesardzīgām. No 2018. g. datiem līkne zīmēja, ka 2023. g. noslēgumā būs 1’000 elektroauto un 2030. g. būs 5’000. Ņemot vērā 2019. g. datus, 1’000 elektroauto būs 2022. g. vidū, 2’000 būs 2025. g. un 5’000 būs 2029. g. Ar 45% pieaugumu attiecīgais skaits būs 2020., 2022. un 2025. gados.

Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir minēti daži no minējumiem.

  • Satiksmes ministrija – 6’000 (0.82% no esošā autoparka)
  • AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
  • Eksponenciāla līkne – 6’500 (0.89%)
  • Nemainīgs 45% pieaugums – 27’000 (3.71%)

Valsts mērķi

Valsts mērķis sasniegt 10% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2020. gadam ir izgāzies. Tagad jāgaida sankcijas. Lai neliktos, ka valdība kaut ko panikā mēģina labot, Nacionālajā enerģijas un klimata pārmaiņu plānā ir liels uzsvars uz saspiesto dabasgāzi, kuru šobrīd ir iespējams uzpildīt vienā vietā Latvijā. Līdz 2030. gadam valdība plāno ieguldīt 130 miljonus eiro, lai attīstītu CNG infrastruktūru, un 120 miljonus eiro šī enerģijas veida izpētei. Līdz ar to arī AER mērķis transporta sektorā nu jau ir vairs tikai 7%, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam.

2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad vairākus gadus ETL īpatsvars starp jaunajām mašīnām ir bijis pie 50%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un tas ir tas gads, kad VācijaZviedrijaNīderlandeĪrija, Indija un Izraēla būs darījušas to pašu.

Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Elektrotransportlīdzekļu skaits Latvijā palielinājies par 70% 2019. gadā 7

4
Komentāri

avatar
2 Komentāru pavediens
2 Pavediena atbildes
3 Sekotāji
 
Komentārs ar visvairāk reakcijām
Karstākais pavediena komentārs
3 Komentāru autori
Arnis ETmshKārlis Mendziņš Neseno komentāru autori
  Pieraksties  
jaunākais vecākais visbalsotākais
Paziņojums no
Arnis ET
Viesis
Arnis ET

2019.gada jūlijā uzlādes apjomu publiskajā tīklā papildināja biedrības BIMAB organizētais Vācijas e-auto rallijs, piem., viena no Teslām bija ar kempera piekabi.

msh
Biedrs
msh

“Cits faktors – elektrisko mopēdu iegādes cena ir ļoti konkurējoša, to izmaksas uz km ir smieklīgi zemas (~0.20 €/100 km), autonomija ar vienu uzlādi ir apmierinoša un to uzlāde nesagādā raizes – izņem bateriju un lādē mājās/darbā.”

Cena ir konkurējoša ar ko, vidējo latvijas mašīnu? Cena, nekas vairāk. Ar īstu motorolleri? 2-3 reizes augstāka, un īsts motorolleris var vairāk. Attiecībā par “smieklīgajām cenām” – kamēr rēķina tikai degvielu, jā – personīgie novērojumi liek domāt ka velosipēds, motocikls vai mašīna, rēķinot izmaksas kas nav degviela, uz kilometriem, varētu nonākt pie diezgan līdzīgiem cipariem, kas lieliski izskaidro kāpēc motorolleri ir iecienīti dienvidaustrumāzijas valstīs, bet ne pie mums.

Tajā rakstā ieraudzīju vēl vienu graujošu frāzi:
“Gaidu to dienu, kad visi tie divtaktu rintintiņi, kas dodas uz skolu un kurus var dzirdēt jau 3 krustojumus tālāk, tiks iemainīti pret šiem ievērojami klusākajiem risinājumiem.”

Jā, tā būs forša diena – kad ejot pāri ielai, būs jāgroza galva visu laiku uz visām pusēm tā it kā ar austiņām klausītos mūziku un neko nedzirdētu, jo nāve 150 kilo smaga lādiņa paskatā varēs attraukties uz vismaz 50 kmph praktiski bez skaņas. Es jau nu kaut kā dotu priekšroku tam lai pārgalvīgākie satiksmes dalībnieki arī uz priekšdienām būtu dzirdami 🙂