Pētījums: Kafija un pusdienas ir jaunais elektroauto uzlādes standarts
IONITY pētījums apliecina, ka elektroauto uzlāde nav apgrūtinājums, bet gan dabisks ceļojuma pārtraukums. Modernie lādētāji atjauno enerģiju 15–20 minūtēs, ļaujot vadītājiem baudīt kafiju, ieturēt maltīti vai izkustēties. Kamēr paradumi Eiropā atšķiras, uzlādes pauzes padara ceļošanu mierīgāku un drošāku, pārvēršot gaidīšanu par lietderīgu atpūtu, kas pilnībā sinhronizējas ar autovadītāju dabisko ceļojuma ritmu.
Eleport uzlādes stacija pie TC Damme (Publicitātes attēls)
Kamēr skeptiķi joprojām turpina rēķināt minūtes un uztraucas par “nīkšanu” pie lādētājiem garākos braucienos, elektroauto īpašniekiem uzlādes pauzes ir kļuvušas par dabisku ceļojuma sastāvdaļu.
Ultra-ātro uzlādes tīklu operators IONITY sadarbībā ar pētniecības uzņēmumu Appinio veica apjomīgu aptauju starp 1000 elektroauto vadītājiem Lielbritānijā, Vācijā, Francijā un Zviedrijā. Rezultāti nepārprotami parāda: uzlādes pauze vairs nav apgrūtinājums, bet gan patīkams ceļa pārtraukums, kurā galveno lomu spēlē kafija.
Pateicoties tam, ka modernie lieljaudas lādētāji spēj pievienot simtiem kilometru sniedzamības vien nepilnās 15–20 minūtēs, elektroauto lādēšana ir pilnībā sinhronizējusies ar dabiskajām pauzēm, ko autovadītāji tāpat veiktu garos vasaras izbraucienos.
Kafija, atpūta un… darba e-pasti
Pētījuma dati atklāj, kādas ir populārākās elektroauto vadītāju aktivitātes laikā, kamēr auto ir pieslēgts pie vada. 57% no visiem aptaujātajiem uzlādes pauzes laikā dodas malkot kafiju vai ieturēt maltīti, padarot šo par pārliecinoši populārāko nodoti visās četrās valstīs. Citas biežākās izvēles ietver vienkāršu kāju izlocīšanu un izkustēšanos pēc ilgas sēdēšanas, labierīcību apmeklējumu, iepirkšanos vietējos veikalos vai pat diendusu.
Kad elektroauto vadītājiem jautā, ko viņi reāli dara uzlādes pauzē gara vasaras brauciena laikā, lielākā daļa atbild – kafija, ēdiens vai ātra atsvaidzināšanās. Tieši tādam arī ir jābūt uzlādes pārtraukumam.
Kā izteicās IONITY izpilddirektors Jerūns van Tilburgs (Jeroen van Tilburg)
Tomēr starp valstīm iezīmējas arī kāda visai amizanta atšķirība – darbaholisms. Kamēr auto lādējas, 34% britu un vāciešu nespēj atturēties no darba e-pastu pārbaudīšanas un atbildēšanas. Tikmēr franči un zviedri šajā ziņā ir krietni relaksētāki – darba lietām uzlādes laikā pieslēdzas attiecīgi tikai 16% un 14% vadītāju. Izskatās, ka jēdziens “ārpus biroja” dažādās kultūrās tiek uztverts ļoti atšķirīgi.
Uzlādēts viedoklis
Šis IONITY pētījums kārtējo reizi pierāda, ka elektroauto uzlāde garos maršrutos jau sen ir pārstājusi būt par problēmu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā sēdēšana ceļmalā netur kritiku. Realitātē auto uzlādējas ātrāk, nekā tu paspēsi izstāvēt rindu pēc kafijas un apēst pusdienu sviestmaizi.
Pāreja uz elektroauto maina pašu ceļošanas kultūru – tā kļūst mierīgāka, drošāka (jo šoferis regulāri izkustas un atpūšas) un, kā redzams, daudziem pat palīdz uzturēt produktivitāti. Universālais uzlādes standarts beigu beigās izrādās nevis kabeļa spraudnis, bet gan laba kafijas krūze!
Komentāros droši ieraksti, ko tu dari, kamēr veic uzlādi pa ceļam?
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Mans novērojums rāda, ka vislielākie elektroauto nīdēji ir tie, kuri paši ar tiem vispār nav braukuši, bet tikai lasījuši vai no kāda dzirdējuši, cik liels “sods” esot laika tērēšana pie lādētāja.
Nepilna gada laikā ar savu Tesla Model Y Long Range esmu nobraucis 30 000 km un, ceļojot pa Latviju, publiskajās stacijās esmu lādējies aptuveni 30–40 reizes. Apstāšanās pēc katriem 300 km (kas ir aptuveni 4–5 pie stūres pavadītas stundas) ir fiziski nepieciešama. Pat neliela pastaiga — ja tuvumā nav nekādu apskates objektu, kafejnīcas vai veikala — nāk tikai par labu pašsajūtai un koncentrēšanās spējām.
Personīgi es katras publiskās uzlādes laikā cenšos tuvākajā apkārtnē atrast kādu iepriekš neredzētu vai nedzirdētu vietu, izmantojot šo laiku atpūtai un spēku atjaunošanai.
Es pat 2h nevaru nobraukt, mašīnā sāk ņaudēt pārējie braucēji.
Man vēl trakāk… 😀