Vairāk nekā furgons: ko uzņēmumiem dod modulāra platforma

Vēl nesen uzņēmumiem, izvēloties furgonu, nācās pielāgoties tam, ko piedāvāja ražotājs. Ja vajadzēja plauktus, saldēšanas iekārtu, pašizgāzēja kravas kasti, ratiņkrēslu pandusu vai citu specializētu aprīkojumu, automobilis pēc iegādes bija jāpārbūvē.

Elektrisko platformu attīstība paver vairāk iespēju un mazina nepieciešamību pēc pārbūvēm. Ražotāji arvien biežāk jau rūpnīcā piedāvā vairākas viena modeļa versijas vai arī izstrādā platformas, kuras iespējams pielāgot dažādiem uzdevumiem. Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē ne tikai plašākas izvēles iespējas, bet nereti arī vienkāršāku transportlīdzekļa reģistrāciju un ekspluatāciju.

Tradicionālais furgons vienmēr prasījis kompromisus

Klasiska furgona konstrukciju nosaka zem virsbūves izvietotie mezgli – dzinējs, pārnesumkārba, kardānvārpsta un izplūdes sistēma. Tie ietekmē grīdas augstumu, riteņu bāzi un arī to, cik brīvi iespējams veidot kravas telpu.

Tāpēc ražotāji tradicionāli piedāvā tikai noteiktas virsbūves konfigurācijas, bet uzņēmumiem nākas izvēlēties tuvāko pieejamo variantu un pēc tam to pielāgot savām vajadzībām.

Tieši šajā posmā rodas papildu izmaksas. Plauktu sistēmas, saldēšanas iekārtas, pašizgāzēja virsbūve vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgots salons nav tikai mehāniska pārbūve. Latvijā transportlīdzekļu pārbūvi regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 725.

Ja transportlīdzekļa konstrukcijā tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas, piemēram, kravas furgons tiek pārbūvēts par pasažieru transportlīdzekli, nepieciešams CSDD saskaņots tehniskais projekts un pēc pārbūves jāveic arī ekspertīze. Pabeigtā pārbūve piecu dienu laikā jāreģistrē CSDD.

Elektriskā platforma dod lielāku brīvību

Elektriskajiem furgoniem lielākās konstrukcijas atšķirības slēpjas zem grīdas. Tiem nav kardānvārpstas un izplūdes sistēmas, bet vilces akumulators ir integrēts platformā. Rezultātā grīda ir zemāka un kravas telpa – regulārākas formas. Tieši tāpēc viena un tā pati platforma var kalpot par pamatu dažādām virsbūvēm.

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir Kia PV5, kas 2026. gadā ieguva Starptautiskā gada furgona titulu. Tas jau šobrīd ir pieejams Cargo, Passenger, Crew un Chassis Cab versijās.

Šīs konstrukcijas priekšrocības labi atspoguļo arī izmēri. Augstākā L2H2 versija vairāk nekā piecu kubikmetru kravas telpu piedāvā 4,67 metrus garā virsbūvē, savukārt kompaktākais L1H1 modelis vairāk nekā četrus kubikmetrus ietilpina tikai 4,50 metrus garā automobilī.

Salīdzinājumam – līdzvērtīgas ietilpības dīzeļfurgoniem, piemēram, Ford Transit Custom, parasti nepieciešama aptuveni 20 centimetrus garāka virsbūve.

Pārbūve arvien biežāk notiek rūpnīcā

Vēl svarīgāk ir tas, ka arvien vairāk pārveidojumu vairs nenotiek pēc automobiļa iegādes. Ražotāji jau iepriekš izstrādā dažādas virsbūves un aprīkojuma versijas, kas tiek ražotas tieši rūpnīcā.

Kia šo pieeju dēvē par Made-In-Plant. Piemēram, PV5 Crew versija tiek izgatavota jau rūpnīcā, un ar vienu sviru salonu iespējams dažu sekunžu laikā pārveidot no divvietīga kravas furgona par piecvietīgu pasažieru transportlīdzekli.

Vienlaikus Kia jau sadarbojas ar sertificētiem partneriem, kas izstrādā saldēšanas furgonus, pašizgāzējus, plauktu sistēmas un cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgotas versijas.

Latvijā tam ir arī praktiska nozīme. Ja pārbūvi veic uzņēmums, kura tehniskie risinājumi jau ir saskaņoti ar CSDD, transportlīdzekļa reģistrācija parasti ir vienkāršāka nekā individuālas pārbūves gadījumā, kad nepieciešams atsevišķs tehniskais projekts.

Programmatūra kļūst par aprīkojuma daļu

Mūsdienu elektriskajos furgonos modulāra kļūst ne tikai virsbūve, bet arī programmatūra. Attālināti atjauninājumi, autoparka pārvaldības sistēmas un iespēja izmantot uzņēmuma darba lietotnes automobiļa multivides sistēmā pakāpeniski kļūst par ikdienu.

Līdzīgus risinājumus attīsta arī citi autoražotāji. Piemēram, Renault grupas projekts Flexis paredz jaunu 800 voltu elektrisko platformu ar programmatūras arhitektūru, kuras pamatā ir attālināti atjauninājumi un digitālie pakalpojumi. Trafic Van E-Tech Electric ražošanu Francijā plānots sākt 2026. gada beigās.

Tas nozīmē, ka, izvēloties jaunu furgonu, uzņēmumiem arvien biežāk būs jāvērtē ne tikai kravnesība vai akumulatora ietilpība, bet arī tas, cik ilgi ražotājs nodrošinās programmatūras atjauninājumus un vai automobili būs iespējams papildināt ar jaunām funkcijām arī pēc iegādes.

Par ko jādomā pirms iegādes?

Neatkarīgi no tehnoloģijām uzņēmumiem joprojām svarīgākie jautājumi paliek tie paši – vai iespējams nodrošināt uzlādi uzņēmuma teritorijā, kāda būs sniedzamība ziemā, cik liela kravnesība saglabāsies pēc virsbūves aprīkošanas un kā konkrētais transportlīdzeklis tiks reģistrēts CSDD.

Kia PV5 Cargo un Passenger modeļi jau ir pieejami oficiālajā Kia dīleru tīklā Latvijā ar septiņu gadu vai 150 000 kilometru garantiju, turklāt pirmajiem 36 mēnešiem nav nobraukuma ierobežojuma. Tas ir ilgāks periods nekā daudzu uzņēmumu ierastais autoparka atjaunošanas cikls.

Modulārs elektriskais furgons nebūs piemērotākais risinājums ikvienam uzņēmumam. Dīzeļdzinējam joprojām ir priekšrocības ļoti garos maršrutos un bieži vien arī zemākas iegādes cenas dēļ. Taču komerctransporta attīstības virziens ir skaidrs – arvien lielāka nozīme būs nevis tam, kāds furgons tiek nopirkts, bet gan tam, cik viegli to iespējams pielāgot konkrētajam darbam gan iegādes brīdī, gan vēlāk ekspluatācijas laikā.