Pētījums: 71% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai jākļūst enerģētiski neatkarīgai
Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai jākļūst energoneatkarīgai. Tam drīzāk vai pilnībā piekrīt vairākums latviešu respondentu, kamēr krievu tautības vidū atbalstu pauž teju divreiz mazāk – nepilna puse cilvēku.
Vēja parks (Avots: Shutterstock)
Lielākā daļa (71%) aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai jākļūst energoneatkarīgai. Tam drīzāk vai pilnībā piekrīt vairākums (83%) latviešu respondentu, kamēr krievu tautības vidū atbalstu pauž teju divreiz mazāk – nepilna puse (46%) cilvēku, liecina biedrības “CLEANTECH LATVIA” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums.
Toties gandrīz katrs piektais (17%) sabiedrībā drīzāk vai pilnībā uzskata, ka Latvijai nav jākļūst enerģētiski neatkarīgai. Šādu apgalvojumu apstiprina aptuveni trešdaļa (30%) krievu tautības iedzīvotāju, savukārt latviešu auditorijā tikai katrs desmitais respondents.
Energoresursi ir valsts ekonomiskās attīstības, dzīves kvalitātes un drošības garants. Mums ir aktīvi jādomā par alternatīviem energoresursu ieguves un piegādes veidiem, lai siltumapgāde būtu visiem pieejama par pieņemamām cenām. Patlaban ģeopolitiskā situācija, paaugstinātas apkures izmaksas un Eiropas “zaļais kurss” liek domāt par jauniem risinājumiem. Šoreiz mums ir iespēja izvērtēt Skandināvijas pieredzi un aizgūt pārbaudītas, drošas un efektīvas metodes, piemēram, reģenerācijas stacijas no Dānijas vai Norvēģijas.
Biedrības “CLEANTECH LATVIA” izpilddirektore Evija Pudāne
Uz jautājumu, vai Latvijai ir vajadzīgas reģenerācijas stacijas, kas tiek izmantotas Skandināvijā, vairākums (78%) iedzīvotāju drīzāk vai pilnībā to atbalsta. Jāpiebilst, ka atšķirība starp latviešu un krievu valodas respondentiem nav izteikta. Ap trešdaļu (36%) latviešu atbalsta atkritumus kā izejmateriālu siltumenerģijas ražošanā, krievu tautības iedzīvotāju vidū ideju atbalsta 32% cilvēku. Turpretī tikai 5% respondentu kopumā uz šo jautājumu atbild ar “drīzāk nē” vai “nē”.
Saskaņā ar pētījuma datiem vislielāko atbalstu energoneatkarībai pauž 76% cilvēku vecumā no 60 līdz 74 gadiem, pēc tam ar 74% seko iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Vismazāko atbalstu enerģētiskai neatkarībai izsaka gandrīz divas trešdaļas (64%) respondentu no 40 līdz 49 gadiem.
Skatoties uz sadalījumu reģionos, lielākais atbalsts energoneaktarībai ir Vidzemē, ko pierāda vairākuma (86%) respondentu atbildes. Nākamās teritorijas ar 72% cilvēku atbalstu ir Rīga un Pierīga. Bet mazāk konkrētais jautājums satrauc Latgali, kur enerģētiskai neatkarība izsaka atbalstu 62% iedzīvotāju.
Biedrības “CLEANTECH LATVIA” veiktais pētījums sadarbībā ar kompāniju “Norstat” realizēts šī gada aprīlī, intervējot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Kāpēc rakstā par energoneatkarību ir attēls ar vēja turbīnām? Vācijas piemērs parāda, ka vēja turbīnas ir izkārtne atkarībai no fosilās gāzes, kas lielākoties nāk no Krievijas.
vācietim tikai 3% saražo HES. Ar to nepietiek lai izdzīvotu bezvēja dienās.
Jo preses relīzei nesekoja bilde un tika izvēlēta viena ar atjaunīgajiem energoresursiem, kura jau bija Uzlādēts arhīvā. Nākamreiz, kad preses relīzei netiks pievienota bilde un tā nebūs par konkrēti kādu no AER, mēģināšu atcerēties, ka vajag arī bildi ar HES.