Saule šogad trīs reizes ražīgāka nekā pērn

2024. gada deviņos mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas (un kopējā tīklā nodotas) teju 360 GWh elektroenerģijas, kas ir trīs reizes vairāk nekā šajā pašā periodā pērn.

Augusts bijis saules ģenerācijas apjoma ziņā līdz šim ražīgākais mēnesis – tajā saražotas (un tīklā nodotas) 65,5 GWh. Otrajā vietā ir jūnijs ar 63,3 GWh un maijs ar 61,6 GWh. Tīklā nodotais saules enerģijas apjoma pieaugums skaidrojams ne tikai ar labvēlīgiem laikapstākļiem, bet arī jaunu elektrostaciju pieslēgšanu – palielinās arī kopējā saules ģenerācijas jauda.

Gada trešais ceturksnis iezīmējies ar jaunu saules ģenerācijas mēneša rekordu – augustā elektrotīklā nodotas 65,5 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, ko saražoja AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi. Saglabājoties siltam laikam, ražīgs bijis arī septembris. Saulainajam laikam ir bijusi pozitīva ietekme uz elektroenerģijas cenu Nord Pool biržā – vasarā mūsu reģionā tā ne reizi vien ir bijusi negatīva.

Sadales tīkls: Elektroapgādes apskats. 2024. gada janvāris-septembris

Pēdējie 2-3 gadi pagājuši tieši saules ģenerācijas zīmē. Ja vēl 2022. gadā kopējā sadales sistēmai pieslēgto saules paneļu ģenerācijas jauda (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) bija vien ap 100 MW, šobrīd tā sasniegusi ap 575 MW. Joprojām liels skaits saules elektrostaciju ir plānošanas vai izbūves posmā, tādēļ kopējais ģenerācijas apjoms turpinās pieaugt.

Saules enerģijai ir novērojama sezonalitāte. Līdzīga tendence novērojama arī dienas griezumā, saules ģenerācijai pīķi sasniedzot ap pusdienas laiku. Minēto tendenču ietekmē pīķa stundās var veidoties saražotās enerģijas pārprodukcija, kas elektroenerģijas patērētājiem, biržas tarifa klientiem, var nozīmēt zemu cenu par kilovatstundu (kWh). Vasaras mēnešos elektroenerģijas cena Nord Pool biržā salīdzinoši bieži bijusi ap nulli vai negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka stundās vai mēnešos, kad saule nespīd, elektroenerģijas cenas var strauji pieaugt. Būtiskas svārstības vērojamas pat vienas dienas ietvaros, piemēram, 1. septembra pēcpusdienā elektroenerģijas cena no 13.00 līdz 16.00 bija negatīva, savukārt šīs pašas dienas vakarā, no 21.00 līdz 22.00, pietuvojās 140 eiro par megavatstundu jeb 14 eirocentiem par kilovatstundu.

Elektroenerģijas sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju skaits septembra beigās sasniedza 1100, bet to kopējā ražošanas jauda nu jau sasniedza 385 MW. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Latvijā sākās rekordstrauja saules ģenerācijas attīstība, ir ievērojami augusi pieslēgto elektrostaciju jauda. Ja 2022. gadā vidējā saules elektrostacijas ražošanas jauda bija aptuveni 90 kW, tad 2023. gadā – jau 216 kW, bet šogad deviņos mēnešos – ap 600 kW.

Sadales sistēmā topošajām saules elektrostacijām rezervētā ražošanas jauda septembra beigās ir ap 630 MW. Septembra beigās sadales sistēmai pieslēgti 24,2 tūkstoši dažādas jaudas elektroenerģijas ražotāju, to skaitā saules un vēja ģeneratori, hidroelektrostacijas, dabasgāzes vai biogāzes koģenerācijas stacijas u.c. Visu “Sadales tīklam” pieslēgto ražotāju kopējā ģenerācijas jauda pārsniedz 820 megavatus (MW).

Mikroģenerācija

2024. gada deviņos mēnešos “Sadales tīklam” pieslēgti ap 3,8 tūkstoši jaunu mikroģeneratoru, kopējam sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaitam septembra beigās sasniedzot 22,7 tūkstošus, bet to kopējai ražošanas jaudai esot nedaudz virs 190 MW.

Izteikti straujš mikroģeneratoru pieslēgšanas pieteikumu skaita pieaugums bija vērojams martā un aprīlī, kas saskaņā ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā bija pēdējie mēneši, kad interesenti varēja kļūt par neto uzskaites sistēmas dalībnieku. No 1. maija sāka darboties neto norēķinu sistēma.

Latvijā uzstādīto mikroģeneratoru vidējā ražošanas jauda ir aptuveni 8 kilovati (kW). Apmēram 95 % gadījumu mikroģeneratorus uzstāda privātpersonas, 5 % – juridiskas personas.

Risinājums elektrotīkla pārslodzes efektīvai pārvaldībai, izmantojot pieprasījuma reakcijas potenciālu

AS “Sadales tīkls” sadarbībā ar SIA “Tet” strādā pie jauna elastības pakalpojumu risinājuma elektroenerģijas tīkla pārslodžu efektīvai pārvaldībai izstrādes, tajā ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu. Iecerētais risinājums sniegs iespēju elektroenerģijas tirgotājiem un agregatoriem aktivizēt pieejamo ”tīkla noslodzes resursu”, kā arī ļaus sagatavot datos balstītus tīkla atslogošanas scenārijus.

Kopīgiem spēkiem plānots izstrādāt elastības pakalpojumu platformas prototipu, kas sastāvēs no trim galvenajiem komponentiem: ST Flex, kas nodrošinās tirgus dalībnieku reģistrāciju un pakalpojumu rezervāciju; ST Active, kas aktivizēs pakalpojumus un veiks to validāciju; Tet Balance, kas nodrošinās galalietotāju datu vadību un automatizētu atslēgumu pārvaldību. Sagaidāms, ka šis risinājums ilgtermiņā uzlabos elektroapgādes sistēmas efektivitāti un sekmēs jaunu tīkla inovāciju attīstību.

Šāds risinājums patlaban ir aktuāls, jo izkliedētā ģenerācija un strauji augošais elektroauto uzlādes punktu skaits rada jaunus slodzes pīķus elektrotīklā. Tas rosina domāt ne vien par klasiskām infrastruktūras pastiprināšanas metodēm kā, piemēram, tīkla pārbūve, kas ir ne vien laika, bet arī resursu ietilpīgs risinājums, bet arī tīkla elastības pakalpojumu iespējām un ieguvumiem.

Uzlādēts viedoklis

Augstāk minētie 570MW saules ir 1) izkliedēti pa visu Latviju un atrodas gan lielos parkos, gan uz māju jumtiem un 2) ir jaudas ziņā vairāk nekā Rīgas TEC-1 (158 MW elektriskā jauda), Ķeguma HES (248 MW) un Rīgas HES (402 MW) un varam sagaidīt, ka nākamgad pārspēs Pļaviņu HES (908 MW). Saules elektrostacijas (SES) un HESi var veiksmīgi līdzdarboties, piemēram, tajās stundās, kad saule spīd, HESi var uzkrāt ūdeni, lai to izlaistu brīžos, kad saule sakautrējas. Kā zināms, Latvijas HESiem nav ilgstošas iespējas uzkrāt ūdeni, bet dažu stundu buferis gan ir pieejams.

Cenu svārstības kaut vai vienas dienas ietvarā ir ievērojamas. Šobrīd gan cilvēki ir slinki un savus ieradumus nav gatavi diži mainīt, bet varbūt kādu dienu kāds samērā liels uzņēmums mainīs savus paradumus, lai pielāgotos izdevīgākajiem brīžiem. Bet atkal – vai ir vērts, ja parādās tādi projekti kā Igaunijā, kas būtībā ir powerbank, bet tīklam, ko salādē lētajās stundās?