Valsts atbalsts elektroauto iegādei uzņēmējiem ir sačakarēts jau saknē

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumus, kas paredz piecu miljonu eiro finansējumu uzņēmējiem, pašvaldībām, kā arī valsts iestādēm elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras iegādei un izbūvei.

Uz finansējumu atklātā projektu konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai” ietvaros varēs  pretendēt  uzņēmēji, t.sk. pašvaldību kapitālsabiedrības, pašvaldības un valsts iestādes. Uzņēmumu gadījumā uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu īpašumā (ne mazāk kā viens gads) ir jābūt vismaz pieciem ar fosilo degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem (M1, M2, N1 vai N2 kategorija) un uzņēmums plāno iegādāties vismaz trīs elektromobiļus.

Modernizācijas fonda atbalsta programmas kopējais finansējums ir 5 miljoni eiro. Maksimāli pieejamais atbalsts vienam projektam pašvaldībām un valsts iestādēm ir 100 tūkst. eiro, bet komersantiem – 300 tūkst. eiro. Vienas vieglās pasažieru automašīnas (M1) iegādei valsts atbalsts ir līdz 5 000 EUR, vieglā komercauto – 7 500 EUR, bet mikroautobusam – 15 000 EUR,

Iegādājoties elektromobiļus, uzlādes infrastruktūra un atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde (saules paneļi un/vai vēja ģeneratori) tiek piedāvāta kā papildus atbalstāma aktivitāte, ļaujot projekta iesniedzējam savu projektu pielāgot pēc nepieciešamības. Uzlādes infrastruktūras ieviešana un atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde un uzstādīšana bez elektromobiļu iegādes netiks atbalstīta. Projekta iesniedzējam būs jāizvērtē uzlādes infrastruktūras iegādes un uzstādīšanas nepieciešamība, raugoties no esošās infrastruktūras pieejamības un lietošanas viedokļa, kā arī ekonomiskajiem aspektiem, ņemot vērā valstī esošo uzlādes infrastruktūras tīklu.  

Elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveidei pieejamais finansējuma ir no 500 EUR līdz 25 000 EUR, atkarībā no uzlādes punkta jaudas un pieejamības (publiski pieejams uzlādes punkts vai publiski nav pieejams). Savukārt saules paneļu, ietverot elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu – bateriju,) iegādei, izbūvei, uzstādīšanai un pieslēguma izveidei – līdz 400 EUR/kW, savukārt vēja ģeneratoru un bateriju iekārtu gadījumā – līdz 1000 EUR/kW.

Atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem projektu īstenošana būs jāveic 18 mēnešu laikā pēc līguma spēkā stāšanās. Projekta iesniedzējs konkursa ietvaros varēs realizēt tikai vienu projektu.

Konkursu izsludinās 10 darba dienu laikā pēc MK noteikumu spēkā stāšanās. Pieteikšanās būs atvērta vismaz 30 darbdienas pēc projektu konkursa izsludināšanas. Aktuālā informāciju par projektu konkursa izsludināšanu būs pieejama Vides investīciju fonda tīmekļvietnē (www.ekii.lv).

Ja projekta iesniedzējs izvēlas iegādāties elektromobili konkursa ietvaros un projekta iesniedzēja īpašumā ir esošs ar iekšdedzes dzinēju darbināms transportlīdzeklis, projekta iesniedzējam ir iespēja saņemt papildus punktus kvalitātes vērtēšanas kritērijā, ja esošais transportlīdzeklis tiek norakstīts, nododot to apstrādes uzņēmumam.

Projektu iesniegumu vērtēšanu veiks SIA Vides investīciju fonds (VIF)  izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā būs VIF, KEM un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 pieņem līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ar MK noteikumiem var iepazīties šeit.

Kur sačakarējās atbalsts uzņēmumiem?

Uzstādot prasības, ka jābūt rīcībā vismaz 5 fosilajiem un vēlas iegādāties vismaz 3 elektriskos, valsts krietni sašaurinājusi pretendentu loku. Ja nu uzņēmumam ir viss autoparks ir elektrisks un ir plāni paplašināties? Ja nu uzņēmumam ir tikai 3 fosilie auto? Ja nu uzņēmums līdz šim nomāja autoparku?

Nu, labi, var jau dabūt subsīdiju netiešā veidā – caur nomas kantoriem. Te atkal ierobežojumi – pieteikties var tikai vienu reizi un maksimums iegūt 300 000 EUR, t.i., maksimums 60 elektroauto no viena uzņēmuma. Tādi uzņēmumi, kā “Hertz”, “Sixt” un “Europcar”, teorētiski varētu ātri izsmelt bļodu, ja viņiem ļautu vaļu, bet kombinācijā ar augstāk minētajiem faktoriem nav tā, ka viņiem būtu liela konkurence.

Par laimi nav nepieciešams obligāti uzstādīt saules paneļus vai uzlādes stacijas, bet ja ir vēlme to darīt ar šī atbalsta mehānisma palīdzību, tad gan ir jāiegādājas elektroauto. Ja nu uzņēmuma jau ir elektroauto? Vismaz ir nodrošinājuši, lai neizklausās pēc Zemkopības ministrijas afēras, kur uzlādes tīklu attīstīja nelietderīgi izsaimniekojot naudu.

Tas viss izskatās pēc vecā labā “apstiprinām pusjēlu, lai tikai būtu, un tad pēc gada mainīsim noteikumus uz tādiem, kādiem tiem bija jābūt, jo pieejamo finansējumu neiztērēja” scenārija, kas bija arī ar privātpersonu atbalstu, kas ar katru iterāciju kļūst labāka. Lietas, kas ir jāuzlabo esošajā redakcijā:

• atcelt minimālo prasību pēc noteikta skaita esošo fosilo automašīnu parkā,
• atcelt minimālo prasību pēc noteikta skaita elektroauto, ko iegādāsies,
• atcelt nosacījumu, ka projekta ietvaros var pieteikties tikai vienu reizi,
• palielināt līdzfinansējumu mikroautobusiem,
• pagarināt programmu līdz 2030.gadam,
• ieviest norakstīšanas shēmu, kāda tā ir privātpersonām,
• palielināt kopējo atbalstam pieejamo apjomu.

Ja mēs tā brutāli skatāmies uz maksimālo rezultātu, ja programma tiks realizēta pilnībā kāda tā ir, tad līdz 2025.g. beigām, kad beidzas projekta iesniegšanas laiks, tie būs tikai 1000 elektroauto (pieņemot, ka netiks arī izmantots atbalsts uzlādes infrastruktūras vai saules paneļu/vēja parku izbūvei). Tas ir 0,14% no autoparka vai 6,89% no jaunajām automašīnām gada ietvaros. Tas ir, pieņemot, ka viss apstiprinātais uzreiz arī tiek iegādāts un reģistrēts.

Kopumā ir labi, ka vispār tāds atbalsts ir pieejams, bet nosacījumi prasa kārtīgu revīziju. Ja doma ir patiešām palielināt energoefektivitāti transporta sektorā, tad ir jāņem vērā augstāk minētie uzlabojumi.