Kā auto industrija attīra okeānus?

Pārstrādāt veco ir sarežģītāk nekā izgatavot kaut ko no jauna, tomēr pēdējā laikā virknē nozaru, arī autobūvē, vērojama tendence atkritumus pārvērst jaunos produktos.

Tā ir moderna prakse, kurai sekotāju kļūst aizvien vairāk un kurai paredzama spoža nākotne. Stilīgas lietišķās kurpes, brīvā laikā apavi, apģērbs, automobiļu komponenti un mēbeles – tie ir tikai daži pārstrādāto izejvielu piemēri. Pasaulslaveni un atzīti uzņēmumi, piemēram, Adidas, Patagonia, Lego, Kia, BMW un Ford, pat lepojas ar to, ka plaši izmanto pārstrādātus materiālus, tostarp okeānā savāktus atkritumus un nolietotus zvejas tīklus.

Organizācija The Ocean Conservancy lēš, ka šobrīd pasaules okeānos peld 150–250 miljoni tonnu plastmasas. Ja izlīdzinātu metru biezā slānī, tā noklātu teritoriju, kas ir 100 reizes lielāka par Monako. Bēdīgā ziņa ir tā, ka joprojām ik gadu okeānos nonāk ap 11 miljoni tonnu šāda piesārņojuma. Lai strauji augošo apjomu piebremzētu un taupītu dabiskos resursus, nebijušus apmērus iegūst izejvielu pārstrāde un otrreizēja izmantošana.

Plastmasas pudeles un zvejas tīkli

Plastmasa planētas ūdeņos ir ļoti dažāda. Par to var pārliecināties, kaut vai aizbraucot tepat līdz Baltijas jūras Kurzemes piekrastei. Sevišķi pēc vētras tur var ieraudzīt visdažādāko formu un izmēru drazu – pudeļu korķus, pašas pudeles, kokteiļu salmiņus, maisiņus, rotaļlietu fragmentus, pārtikas iepakojumu, zvejas aprīkojumu u.c. Pārstrādei vispiemērotākā ir tieši lielā un vienveidīgā plastmasa, nevis mikroplastmasa, kuras apjomu pasaules okeānos precīzi novērtēt ir grūti. Visbiežāk atkal par izejvielu kļūst plastmasas pudeles un zvejas tīkli.

Pasaulē labi zināmi uzņēmumi aizvien vairāk tiecas pēc ilgtspējas. Un šeit runa ir ne tikai par videi saudzīgu enerģiju, bet arī par ražošanas materiāliem. Piemēram, Adidas bija viena no pirmajām pasaules līmeņa firmām, kas paziņoja, ka sporta apavos un apģērbā izmantos tik daudz pārstrādātas plastmasas, cik vien iespējams. IKEA var atrast aizkarus un paklājus, kas izgatavoti no pārstrādāta poliestera, bet amerikāņu āra apģērba un aprīkojuma kompānija Patagonia izceļas ar to, ka plaši liek lietā ne tikai pārstrādātu poliesteru un neilonu, bet arī vilnu un kokvilnu. Uzņēmums pat īsteno īpašu programmu, ar kuru veicina savu preču labošanu un atkalizmantošanu, lai tikai mazinātu piesārņojumu.

Žurnāla Profi Latvija redaktors Guntars Pulss

Arī sadzīves tehnikas, elektronikas, rotaļlietu, kā arī automobiļu ražotāji aizvien vairāk izmanto pārstrādātas izejvielas un cilvēces apziņā nostiprina aprites ekonomiku. Piemēram, vācu uzņēmums Frosch veļas mazgāšanas līdzekļus pilda tikai tādās PET pudelēs, kas izgatavotas no 100% pārstrādātas plastmasas un ko pēc izlietošanas var droši izmest dzeltenajos konteineros, lai pārstrādātu no jauna. Cits uzņēmums – Ortex – puķupodus un puķu kastes ražo no otrreizējiem materiāliem, savukārt Lego ir apņēmies līdz 2032. gadam no rotaļlietu sastāva izskaust plastmasu, kas cēlusies no naftas nozares.

Vai aprites ekonomika ir atbilde klimata pārmaiņām?

Īpaši aktīvi pārstrādātos materiālus ražošanā ievieš autobūves uzņēmumi. Lai palielinātu nodilumizturību un pagarinātu kalpošanas mūžu, sevišķi daudz tās parādās automobiļu salonā. Gaidāms, ka jaunas tehnoloģijas to palielinās vēl vairāk.

Mūsdienās vairāki uzņēmumi, tai skaitā Kia, Audi un Škoda, no pārstrādātas plastmasas un poliestera izgatavo bagāžas nodalījuma tapsējumu, kā arī dažādus salona elementus. Kia, piemēram, cieši sadarbojas ar starptautisko organizāciju The Ocean Cleanup, kas aktīvi attīra pasaules okeānu. Tāpēc vairāki jaunā elektroauto Kia EV3 komponenti ir izgatavoti no moderni pārstrādātiem materiāliem. To vidū ir gan minētais bagāžnieka apšuvums, gan arī salona paklājiņi.

Tas ir lielisks veids, kā dabai kaitīgo okeāna drazu pārvērst augstas kvalitātes automobiļu komponentos. Otrreizējos materiālus Kia izmanto arī durvju paneļos, viduskonsolē, kā arī sēdekļu apdarē. Līdzīgu filozofiju īsteno arī BMW, Renault, Volvo un Mercedes-Benz, kas ar pārstrādātām plastmasas detaļām veicina aprites ekonomiku. Arī Ford savu jauno modeļu grīdu un bagāžnieku izklāj ar pārstrādātu plastmasu, bet Renault pēdējo piecu gadu laikā otrreizējo materiālu īpatsvaru Megane modelī ir paaugstinājis līdz 30% un turpinās darbu, lai 2030. gadā rādītājs sasniegtu jau 50%.

Cik ekoloģiska ir pārstrādātā plastmasa

Tā kā autoražotāji daudz un plaši runā par otrreizējo plastmasu, rodas jautājums par tās patieso ekoloģiskumu. Varbūt tā ir tikai mārketinga stratēģija?

Pēc Guntara Pulsa domām, par atkalizmantotās plastmasas ekoloģiskajiem aspektiem šaubu nav, taču nevar noliegt, ka pastāv arī trūkumi. Jā, pārstrādes dēļ samazinās pieprasījums pēc primārajām izejvielām, kas kopumā pazemina oglekļa izmešus un pozitīvi ietekmē klimata pārmaiņas. Plastmasas pārstrāde arī atslogo izgāztuves un padara vieglāku kopējo atkritumu nastu.

Tiesa, pastāv arī izaicinājumi. Piemēram, ja gatavam produktam pievieno pārstrādātas izejvielas, tā kvalitāte tomēr cieš. Tāpat pārstrādei nepieciešams daudz enerģijas un ūdens, un to nevar darīt bezgalīgi daudz reižu. Parasti tie ir 7–10 cikli, un katram no tiem ir nevēlami blakusprodukti – piemēram, mikroplastmasa, kas nonāk vidē.

Lai gan pastāv dažādi izaicinājumi, plastmasas pārstrādei ir ilgtspējas potenciāls. Kvalitāti pagaidām gan nevar pielīdzināt pirmreizējiem izstrādājumiem, taču tehnoloģijas attīstās. Tāpēc pārstrāde, nenoliedzami, kļūs efektīvāka, tai vajadzēs mazāk resursu, bet produkcijas kvalitāte uzlabosies.

Radot lietas no atkritumiem, uzņēmumi demonstrē gan spēju ieviest inovācijas, gan atbildību par klimatu un vidi. Tāpēc jebkuri centieni šai jomā apliecina apņēmību cīnīties pret globālo piesārņojumu.