Vindr piecos vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro
Atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Vindr” vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA “Vindr Latvia” pārstāvji.
Vēja parks (Avots: vindr.eu)
Atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Vindr” vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA “Vindr Latvia” pārstāvji.
“Vindr Latvia” ir noslēgusi apbūves tiesību līgumus ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) par to izsolē iegūtajām piecām jaunām vēja parku teritorijām Cēsu, Jēkabpils, Līvānu, Saldus un Valmieras novados. “Vindr” šobrīd strādā pie divu vēja parku izveides Augšdaugavas un Saldus novados.
Kopējā enerģijas ražošanas jauda visos “Vindr” vēja parkos Latvijā pārsniegs 600 megavatu (MW), bet investīciju apmērs visos projektos var sasniegt kopumā 600 miljonus eiro.
Pirms būvdarbu sākšanas tiks veikti vides ietekmes un tehniskie pētījumi, kā arī īstenots saskaņošanas process ar valsts un vietējo pašvaldību institūcijām. Tāpat “Vindr veidos dialogu ar vietējām kopienām, kuru tuvumā plānota vēja parku izbūve.
“Vindr” ir atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs, kas īsteno 72 saules un vēja enerģijas projektus četrās valstīs – Latvijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā “Vindr” attīsta vēja un saules enerģijas parkus ar 1,2 GW kopējo kapacitāti.
“Vindr Latvia” 2023.gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 83 847 eiro apmērā.
“Vindr Latvia” reģistrēta 2023.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3640 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētā kompānija “Vindr”.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Ar vēja turbīnām ir tā. Ja vēlamies atbalstīt Putinu un viņa slimos plānus, tad būvējam vēja turbīnas, jo tā nav bāzes enerģija un jebkurā gadījumā paliekam atkarīgi no gāzes, t.i. Putina gāzes. Bāzes enerģija nepieciešama, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektropiegādi un nodrošinātu tīkla stabilitāti, ko jauc vēja, saule un arī pat hesi. Vienīgā alternatīva un arī daudz zaļāka ir AES, jo gāzes un ogļu termināļi vienmēr būs atkarīgi no Krievijas. Tāka, domājam un kļūstam gudrāki.
Tavs komentārs balstās uz vairākiem kļūdainiem pieņēmumiem un nepilnīgu informāciju. Pirmkārt, apgalvojums, ka vēja turbīnu būvniecība atbalsta Putinu, jo tās nav bāzes enerģija un tādēļ paliekam atkarīgi no gāzes, ir pārāk vienkāršots un neņem vērā enerģētikas sistēmas kompleksitāti. Patiesībā, vēja turbīnas, pat ja tās ir atkarīgas no vēja, būtiski samazina kopējo gāzes patēriņu. Katra turbīnas saražotā kilovatstunda ir kilovatstunda, kas nav jāražo, sadedzinot gāzi. Līdz ar to, jo vairāk vēja turbīnu mums ir, jo mazāk gāzes mums ir nepieciešams kopumā, un tas samazina mūsu atkarību no jebkura gāzes piegādātāja, ieskaitot Krieviju. Otrkārt, apgalvojums, ka vēja, saule un pat hidroelektrostacijas jauc tīkla stabilitāti, ir novecojis. Noklausies AC/DC Tech ierakstus par šo tematu! Ir pieejami risinājumi, kas ļauj efektīvi integrēt atjaunojamos energoresursus tīklā un nodrošināt tā stabilitāti. Piemērus var meklēt jebkurā valstī, kur VESi ir kaut cik no svara, piemēram UK. Turklāt, dažādu atjaunojamo energoresursu kombinēšana (piemēram, vējš un saule) var palīdzēt izlīdzināt ražošanas svārstības. Treškārt, lai gan AES ir svarīgs bāzes enerģijas avots un var būt daļa no enerģētikas portfeļa, tā nav vienīgā vai noteikti “zaļākā” alternatīva. AES ir visās malās dārgs, sākot no uzbūves, turpinot ar atkritumu uzglabāšana un utilizācija, noslēdzot ar likvidāciju. Paskaties, cik “veiksmīgi” izdevās Somijai sadārdzināt nesen palaisto AES. Atjaunojamie energoresursi, piemēram, vējš un saule, nerada arī ilgtermiņa vides riskus. Ceturtkārt, apgalvojums, ka gāzes un ogļu termināļi vienmēr būs atkarīgi no Krievijas, nav patiess. Lai gan vēsturiski Eiropa un Latvija ir bijusi atkarīga no Krievijas energoresursiem, notiek aktīvs darbs pie piegādes avotu diversifikācijas. Lai patiesi samazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem, ir nepieciešams komplekss risinājums, kas ietver dažādu energoresursu, tostarp vēja, saules, hidroelektrostaciju un, iespējams, arī AES, gudru un pārdomātu integrāciju enerģētikas sistēmā. Vēja turbīnu būvniecība ir svarīgs… Lasīt vairāk »
Elektrība pie mums jau ir par ļoti pieņemamu cenu. Viss šis neko nemainīs cenā, bet sačakarēs mūsu laukus- pēdējo nesačakarēto vietu Eiropā. Uz doto brīdi saule + bačas ir viss, ko vajag, ja gribās dzīvot “zaļi un pa lēto”. Sacels tagad vēja parkus uz cenas haipa, pēc tam 1000MW līniju uz Eiropu un atgriezīsimies tur pat, kur esam šobrīd!
Pilnīgi garām komentārs. Mums vēl ir jāizskauž diez gan daudz no ražošanas, lai pateiktu, ka jauni VES neko nemainīs…
Saprotu, ka esi baigais uzlādēts entuziasts, bet nevajag pazaudēt saķeri ar zemi un realitāti! Sačakarēt apkārtejo vidi sev un pārsvarā jau citiem- kas nedzīvo Rīgā, ir ļoti vienkārši, ieguvums dažas kapeikas kādam…
Saprotu, ka esi garām, bet tu arī esi garām. Kāda vēl vides čakarēšana? Drīzāk ieslēdzās NIMBY…
Pacels elektrības cenu bezvēja laikā, jo jāuztur dīktstāve utt., bet vēja laikā cena lētāka nekļūs, jo piedāvājums jau tagad tiek nodrošināts. Jautājums, vai var izdarīt tā, ka gala lietotājs nebūs zaudētājs?
Nu, nu, nu! Baigi nu pacels. Uz kā pamata? Nav jau AES, kur bez valsts iesaistes neviens ekselis neiziet.
Ir labs arguments, otrs teikums. Kādam jāsedz arī subsīdijas. Piemēram, ST pacēla pārvades cenu, būtiski. Tas jau šo vēja un saules parku dēļ, kuri rada milzīgas pārslodzes tīklos dēļ nevienmērīgas un pat nekontrolējamas darbības.
ST pacēla cenas, jo AST pacēla cenas. ST nebija resursu, lai norītu to krupi, bet AST vienkārši argumentēja, ka kovid laikā dažus mēnešus bija augsta cena, kas viņiem radīja mīnusus dažas reizes. Tur nav diža ekonomiskā pamatojuma un politiķi šo zivi neaiztiek, jo tauta aizmirsa, ka tā smird.