Ceļojums uz Oslo: Elektromobiļu parāde katru dienu

Pie luksofora apstājas Nissan Leaf, VW e-Golf un Tesla Model S. Tas nav joka sākums, bet gan regulāra aina Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Pilsētā ir ļoti daudz elektromobiļu un uzlādes infrastruktūra iekļaujas pilsētas ainavā.

Šajā rakstā autors dalās ar savu personīgo pieredzi.

Uz lidostu aizbraucām elektrisko taksometru, ko bijām sarunājuši iepriekšējā vakarā. Varu teikt, ka jaunais Nissan Leaf ir ļoti ērts pasažieriem. Jau pirms tam zināju, ka Norvēģijā ir daudz elektromobiļu, bet to ieraudzīt dzīvē bija kas cits. Vilcienā no lidostas uz Oslo es domāju, ka būs interesanti paskaitīt, cik elektromobiļus (ETL) izdosies saskaitīt. Izkāpjot no vilciena, biju saskaitījis 12.

Tomēr tad, kad nonācu pilsētā un no pirmajām 10 mašīnām 5 bija elektriskās, nopratu, ka nav jēgas turpināt. Katrā atļautajā vietā bija noparkots kāds ETL, pie luksofora teju vienmēr priekšā stāvēja ETL, lielajās stāvvietās pat ir atvēlētas atsevišķas rindas priekš ETL. Ja salīdzina ar Rīgu, tad tā ir cita dimensija. Elektromobiļi noteikti bija daudz vairāk par iekšdedzes dzinēju automašīnām. Vismaz centrā, jo neko citu nebija laika apskatīties. Arī ielas ir daudz klusākas. Tas lielākoties ir pateicoties tam, ka teju visām ielām ir koki gar malām, bet arī ETL nes savu artavu. Piemēram, kad garām brauca e-Golf, nevarēja to dzirdēt. Šādās situācijās es daļēji attaisnoju ES plānoto likumprojektu par to, ka ETL ir nepieciešams skaņas efekts, braucot lēni.

Ar sievu bijām sarunājuši, ka uzsitīsim viens otram pa plecu (paveids “vabolītes” spēlei), kad ieraudzīsim tādu ETL kāds ir mums (Citroen C-Zero) un tā brālēniem/māsīcām (Mitsubishi I-Miev un Peugeot Ion). Šo ieceri ātri atmetām. Nebijām gaidījuši, ka teju aiz katra otrā stūra stāvēs kāds vai vairāki tādi, jo šis ETL neliekas populārs starp tiem, kas izvēlas elektromobiļus. Par nepopulāriem ETL runājot, tika manīti arī vairāki Think City, kādi ir Rīgas Satiksmei, un Norvēģu pašu ražojums Buddy.

Jāsaka godīgi, ka netika manīts neviens ātrās uzlādes punkts, bet bija ļoti daudz lēnās uzlādes stacijas pie ielām un rozetes pie stāvlaukumiem. Skatoties mājaslapā Plugshare top skaidrs, kāpēc es neredzēju nevienu ātrās uzlādes staciju – jo centrā nav nevienas. Pa visu Oslo ir tikai nedaudz vairāk ātro uzlādes staciju, ja salīdzina ar Rīgu, bet ievērojami vairāk lēno vai pusātro uzlādes staciju. Rīgā saskaitīju 34 stacijas, bet Oslo pat nesāku skaitīt. Ja kāds prāto, kā to var uzturēt, tad atbilde ir vienkārša – par uzlādi maksā ar klienta karti (RFID) vai sūtot SMS.

Visvairāk noteikti uz ielām bija Tesla Model S elektromobiļi, bet otrajā vietā bija kāds no trim – VW e-Golf, Nissan Leaf vai BMW i3. Pieminēšanas vērti bija arī citi modeļi – Citroen Berlingo, Nissan e-NV200, VW e-Up, Tesla Model X, Citroen C-Zero/Mitsubishi I-Miev/Peugoet Ion. Tika paiets garām arī baltam Tesla Roadster. Lādējamie hibrīdi arī tika manīti, piemēram, Mitsubishi Outlander PHEV, bet tos ir grūti atpazīt, jo tie pārsvarā izskatās teju identiski kā savi mirušo dinozauru ēdāju līdzinieki. Dīvaini likās, ka tikai viens taksometrs bija elektrisks – Tesla Model X. Varēja manīt to, ka tie cilvēki, kas pārvietojās ar iekšdedzes dzinēju automašīnām, pārsvarā bija gados veci un šo cilvēku mašīnas ir ar 10+ stāžu.

Ar vienu statistikas aili bezizmešu transportlīdzekļu skaita ziņā Rīga ir pārāka – elektriskie skrejriteņi Rīgā ir ievērojami vairāk. Atliek vien 2 minūtes pastāvēt Kr. Barona ielā tramvaja pieturā un garām pabrauks vairāk e-skrejriteņi kā divās dienās redzēju Oslo. Godīgi sakot, es labprātāk redzētu, ka cilvēki pāriet uz tiem kā uz citām mašīnām, lai arī elektriskām, jo tas atrisina ievērojami vairāk problēmu.

Kopumā varu pateikt, ka Oslo bija daudz klusāka pilsēta par Rīgu. Esot centrā, trokšņu līmenis bija ievērojami zemāks, lai gan iedzīvotāju skaits abās pilsētās ir līdzīgs. Ja nebūtu tik krasa cenu atšķirība veikalos, tad varētu ieteikt katram aizbraukt izbaudīt to, ko nozīmētu, ja Rīgā cilvēki pārvietotos ar videi daudz draudzīgākiem transportlīdzekļiem.