Efektīvai elektroenerģijas bateriju vadībai AST izmantos unikālu sistēmu, ko izstrādāja kopā ar RTU zinātniekiem

Noslēgumam tuvojas AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmu (BESS) būvniecības darbi un tiek uzsākti to testi, lai jau rudenī baterijas varētu izmantot balansēšanas jaudu nodrošināšanai un drošākai energoapgādes pakalpojumu sniegšanai. Lai nodrošinātu efektīvu BESS darbību un pilnvērtīgi izmantotu to kapacitāti, AST kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem izstrādā unikālu bateriju vadības sistēmu.

Kā sākotnēji plānots, AST baterijas Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 MWh darbu uzsāks šī gada oktobrī.

Lai iepazītos ar darbu progresu un iepazītos ar iecerēto sistēmas vadības moduli, BESS staciju Rēzeknē apmeklēja Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Veiksmīgā atslēgšanās no BRELL un pievienošanās Eiropas energosistēmai, tai skaitā bateriju projekta īstenošana laikā un budžetā, vairo Latvijas un Baltijas energosistēmas drošumu un stabilitāti. Ne mazāk svarīgi – tas parāda, ka mēs kā Latvija spējam īstenot lielus un sarežģītus projektus, vairojot sabiedrības uzticēšanos valsts uzņēmumiem un valstij kopumā.

Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis

Ar Eiropas regulējuma izņēmumu un finansējumu AST dotā iespēja attīstīt savas lieljaudas baterijas ir liels sasniegums gan mums kā pārvades sistēmas operatoram, gan Latvijas enerģētikai kopumā. Baterijas nodrošinās balansējošās jaudas, varēsim dzīvot drošākā sistēmā, izmantot drošākus pakalpojumus, kas šajos mūsdienu apstākļos ir ļoti svarīgi. Bateriju ieguvums ir arī kopējo izmaksu samazinājums mūsu patērētājiem un tirgus dalībniekiem Latvijā un visā Baltijā. Baterijas ir nozīmīgas tehnoloģijas frekvences regulēšanai un tās no nākamā gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par apmēram 20 milj. EUR gadā.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis

AST un RTU sadarbībā tapušais IT risinājums ļaus atbilstoši noteiktam algoritmam un situācijai tīklā vadīt baterijas, uzlādējot vai izlādējot elektroenerģiju tīklā.

Pirms vairākiem gadiem aizsāktā sadarbība pie bateriju vadības sistēmas bijusi ārkārtīgi lietderīga gan RTU, gan AST. Mums tas ir ļāvis praktiski pielietot iepriekšējos izstrādātajos pētījumos iegūtās akadēmiskās zināšanas. Savukārt AST un Latvijai galvenais ieguvums ir labums tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā, pirmkārt, caur drošāku balansēšanu un, otrkārt, caur pozitīvu ietekmi uz balansēšanas izmaksām, kas ar laiku atsauksies uz mūsu visu rēķiniem par elektrību.

Vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis no RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta

Modernā bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādā sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Turklāt bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk kā vairums konvenciālo staciju. Šādas ātrdarbīgas rezerves kļūst svarīgas, arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram energosistēmā

Bateriju sistēmu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē piesaistīts Eiropas Savienības finansējums no Atveseļošanas un Noturības Mehānisma struktūrfondiem (RePowerEU) 100% apmērā. Vienlaikus BESS Tumē un ar BESS pieslēgšanu saistītos apakšstaciju paplašināšanas darbus Tumē un Rēzeknē 75% apjomā līdzfinansē no Eiropas Savienošanas Instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF).