Palasi pāris komentārus atpakaļ. Tur esmu izlicis ļoti saprotamā veidā visu. Ja jorprojām nesaproti, tad es pat nezinu, kā lai vēl vienkāršāk paskaidro.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
Jo mēs esam Ziemeļu elektrības tīklā - NordPool. Ja mums būs papildus nepieciešamība pēc elektrības tā nāks no Lietuvas/Igaunijas/Zviedrijas/Somijas/Norvēģijas. Atkarībā no tā, kura elektrība tobrīd būs lētākā. Jā, tagad mums būs savienojums arī ar Baltkrievijas AES, bet tas nav pamata pieslēgums.
Nu redz - jau uz pareizo pusi patiesība sāk parādīties. Tagad no šīs vietas tālāk:
1) Lūdzu atbildi uz sākotnējo jautājumu, kādēļ tiek melots par Latvijas energoresursu īpatsvaru elektromobiļa tīruma aprēķinos? Skaidrojums par Nordpool pierāda, ka tā nav muļķiba vai nezināšana, bet tiek apzināti noklusēts fakts, ka elektromobiļu papildus patēriņu ir jāsedz no ar importētu, nevis Latvijā iegūtu, elektroenerģiju.
2) Lūdzu precizēt, kāda ir nosaukto valstu enerģijas "rezerve" - t.i. cik papildus varam tērēt Nordpool ietvaros un kā šīs valstis plāno palielināt elektrojaudu eksportam, ņemot vērā, ka arī tajās notiek elektroauto politiskā "stumšana".
3) Lūdzu precizēt, kāda ir "sliktākā" enerģija katrā no šīm valstīm (piemēram: Igaunijā 90% elektrības saražo no degslānekļa, kas varētu būt pat sliktāks par akmeņoglēm - un izmeši Igaunijā pavisam noteikti piesārņo arī mūsu gaisu pat ar cietajām daļiņām).
4) Kas ierobežo Nordpool (kas ir tikai birža, nevis fiziskais sadales tīkls) paplašināšanos un enerģijas iepirkšanu no potenciāli jaudīgākajiem un lētākajiem enerģijas avotiem, kurus minēju (Silēzijas baseina ogles un Astravjecas AES).
1) Par kādiem meliem iet runa? Netiek noklusēts par papildus patēriņu, jo tīkls attīstās. Valsts plānos ir uzstādīt 800 MW lielu VES jaudu, lai tīklā būtu vēl vismaz 1600 GWh/gadā, ko lietot, līdz 2030. gadam, kad LV pēc manām optimistiskajām prognozēm būs ~6'000 elektroauto. Plānos ir arī izpētīt saules potenciālu, bet to tikai izpētīs. Tomēr reāli vienīgais, kas ir zināms ir pagātne, tāpēc uz to arī balstās viss.
2) Nav man tādu zināšanu, bet arī citas valstis nestāv uz vietas un papildina savus tīklus ar AER un enerģijas uzkrāšanas sistēmām. Latvijas mērķis līdz 2030. gadam palielināt AER īpatsvaru līdz 55% salīdzinoši nobāl NordPool tirgū. Starp citu, lētākā enerģija, lai taisītu jaunu staciju, šobrīd ir vēja.
3) Sliktākā ir visiem zināma - Igaunija, bet arī tā savus degslānekļa stacijas sāk vērt ciet.
4) Teorētiski - nekas. Praktiski - norvēģi, zviedri un somi to nepieņemtu. Ko #poorbaltics darītu šajā situācijā? Visdrīzāk tieši to, ko tavas pelēkās šūnas te mēģina izspļaut.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
1) Par kādiem meliem iet runa? Netiek noklusēts par papildus patēriņu, jo tīkls attīstās. Valsts plānos ir uzstādīt 800 MW lielu VES jaudu, lai tīklā būtu vēl vismaz 1600 GWh, ko lietot, līdz 2030. gadam, kad LV pēc manām optimistiskajām prognozēm būs ~6'000 elektroauto. Plānos ir arī izpētīt saules potenciālu, bet to tikai izpētīs. Tomēr reāli vienīgais, kas ir zināms ir pagātne, tāpēc uz to arī balstās viss.
2) Nav man tādu zināšanu, bet arī citas valstis nestāv uz vietas un papildina savus tīklus ar AER un enerģijas uzkrāšanas sistēmām. Latvijas mērķis līdz 2030. gadam palielināt AER īpatsvaru līdz 55% salīdzinoši nobāl NordPool tirgū. Starp citu, lētākā enerģija, lai taisītu jaunu staciju, šobrīd ir vēja.
3) Sliktākā ir visiem zināma - Igaunija, bet arī tā savus degslānekļa stacijas sāk vērt ciet.
4) Teorētiski - nekas. Praktiski - norvēģi, zviedri un somi to nepieņemtu. Ko #poorbaltics darītu šajā situācijā? Visdrīzāk tieši to, ko tavas pelēkās šūnas te mēģina izspļaut.
1) par meliem, elektroauto "tīrībā" nepārtraukti piesaucot Latvijas esošo energoražošanas grozu. Patiesība - Latvijai enerģiju priekš elektroauto ir jāimportē!
2) slikti, ka nav, tas tikai apliecina, ka viedoklis ir propagandā, nevis zināšanās balstīts - patiesība - Lietuva jau tagad importē 70% enerģijas, Latvija 12%. Vēja enerģija ir ĻOTI dārga, ja neskatās ar rozā brillēm, bet aprēķina patiesās, nesubsidētās izmaksas, ieskaitot nepieciešamību rezervēt citus enerģijas avotus bezvēja periodiem.
3) ja Igaunija sāks vērt ciet 90% savas ražošanas, papildus patēriņš būs vēl lielāka problēma. Norvēģijas 98% hidro būtiski un ātri nepalielienāsies. Attiecīgi no nosauktajām potenciāls eksportam paliek tikai Zviedrijai ("sliktajā" galā izmanto AES un ogļu TEC) un Somijai (izmanto Rosatom(!) AES un ogļu TEC, ko baro ar Krievijas un Polijas oglēm).
4) Nepieņemtu KĀ? Vienīgi - ar politisko lobiju nospiežot Baltiju uz ceļiem un atņemot tai elektrību, jo iepriekšējie fakti neko skaistu bez papildus enerģijas no Silēzijas un Astravjecas nesola.
Kā tas ir - divi gadi vai 70 k km? Kāpēc tad, kad elektromobīļa attaisnošanai vidējie cipari ir izdevīgāki, tie tiek izmantoti, bet kad nē, tie netiek izmantoti? 🙂 Vidējais nobraukums gan latvijā, gan vācijā, ir kaut kas ap 15k km, ja ne pat mazāk - tātad, 4,5 gadi vai 70 k km. Es, protams, saprotu, kāpēc tev stipri pārspīlēts vidējais nobraukums [vai kāds tur bija tas pamatojums zem diviem gadiem] ir izdevīgs - tu esi mūsdienu patērētājs vulgaris, un tu gribi mainīt mašīnas tā, kā patērētāju sabiedrība to paredzējusi - reizi piecos gados - tā nu ja tu braucot ar mašīnu un to regulāri mainot gribi vēl izlikties ka glāb pasauli no ekoloģiskas katastrofas - ja no 5 gadu cikla tu 3 gadus esi zaļš, tas tak ir daudz smukāk nekā tad, ja tikai pusgadu... 🙂
Nu vispār jau mans orģinālais teksts ir 2 gadi un vismaz 70Kkm, napamanīju pa kuru laiku tas kļuva par "VAI". Doma tur tāda tie 70Kkm - ir optimistiskos pētījumos balstīts (ne bez pamata, un tomēr optimistiski) , bet tas pat nav svarīgi - to vai auto ir ekoloģisks konkrētam īpašniekam, ir jāņem tā metodoloģija un godīgi jāsaliek skaitļi pašam iekšā. Skaidrs ka reklāmā neviens neliks "sliktus skaitļus". Un kapēc tikai 2 gadi (un vismaz 70Kkm) - gadījumā ja iepriekšējais īpašnieks to pārdod zem 2 gadu vecuma sasniegšanas, ir liela varbūtība, ka tāds auto tālāk vairs netiks nopirkts un izmantots - cena nav pietiekami kritusies, lai tas kļūtu pieejams tai tautas daļai kam no tādiem parasti ir lielākā jēga, un tas nepavisam nav "atpelnījis" ekoloģijas handikapu ko izveido savas baterijas dēļ. Izņēmums varētu būt taksometri. Un kas notiek ar auto ko nelieto - tas tiek nolikts placī vai kaut kur "pie sētas", un tas nu pavisam nav nekas labs , ne pašam auto, ne arī ekoloģijai ( nu nav tādu EV kuram nebūtu eļļas, dzesēšanas škidrumu, bremžu sistēmas utt. utpjr.). Vēl jau nemaz nezinām kas ilgtermiņā notiek ar EV kontaktiem pie dažādied ražotājiem, nemaz nerunājot par to kā uzvedas EV bateriju elektrodi ja tie ilglaicīgi atrodas dīkstāvē.
Nu un vēl viens ļoti neskaidrs aspekts ir EV bateriju pārstrāde, kur principā šobrīd neeksistē:
https://www.theverge.com/2019/11/6/20951807/electric-vehicles-battery-recycling
2) … Vēja enerģija ir ĻOTI dārga, ja neskatās ar rozā brillēm, bet aprēķina patiesās, nesubsidētās izmaksas, ieskaitot nepieciešamību rezervēt citus enerģijas avotus bezvēja periodiem.
3) ja Igaunija sāks vērt ciet 90% savas ražošanas, papildus patēriņš būs vēl lielāka problēma. Norvēģijas 98% hidro būtiski un ātri nepalielienāsies. Attiecīgi no nosauktajām potenciāls eksportam paliek tikai Zviedrijai ("sliktajā" galā izmanto AES un ogļu TEC) un Somijai (izmanto Rosatom(!) AES un ogļu TEC, ko baro ar Krievijas un Polijas oglēm).…
2) Šeit gan ir zināma patiesība - kad AER nav labvēlīgi laikapstākļi enerģijas cena skrien kosmosā un jā ir jāturpina uzturēt fosilo/kodol enerģijas ražošanas veidi. Un praksē lai tas nekļūtu pavisam dārgi visticamāk tie fosilo/kodol enerģijas bŗinumi ir pastāvīgi jādarbina, ne uz pilnu jaudu, be tomēr. Tā kā būs kaut kāds optimālais AER un fosilo ER balanss. Un ja kāds teiks ka tā nav - piedodat - tā ir melošana sev. Ir kāds pārītis AER risnājumu kuri var funkcionēt 99,9% gadījumu cauru gadu, bet tie nav pieejami visām valstīm utml.
3)Par šo - Norvēģijai un Zviedrijai patiesībā ir daudz iespēju un viņi to jau sen dara - citsa jautājums vai viņiem ir iespējams 100% no tā pārtikt + eksportēt. A Igauņi nekautrējas pirkt Krievijas elektrību savu slānekļa brīnumu vietā. Tajā pašā laikā Jamie arī domā kā un vai uzlikt mīksto uz tie klimata mērķiem, attīstot (ja pareizi tagad tehnoloģiju nosaukšu) - slānekļa naftas ieguvi, jo valsts domā par abiem galiem - ekoloģiju un ekonomiku.
P.S. un jā tas kur vietām pavīd info par to ka ekonomika un ekoloģija neiet īsti labi kopā - jā arī man tā tas izskatās ! Bet iespējams ir kāds labs modelis par kuru mēs vienkārši neesam vēl padomājuši, un iespējams tas ļaus atrisināt šo dilemmu.
Un vēl kas šo sistēmu padara kroplīgu - valstu subsīdijas, gan pie elektro auto pirmreizējas pirkšanas, gan subsidējot "zaļu enerģiju" ( "zaļu" tāpēc ka ar ekoloģiju tam tā isti nekāda sakara bieži nav !!!)
Un vēl kas šo sistēmu padara kroplīgu - valstu subsīdijas, gan pie elektro auto pirmreizējas pirkšanas, gan subsidējot "zaļu enerģiju" ( "zaļu" tāpēc ka ar ekoloģiju tam tā isti nekāda sakara bieži nav !!!)
Piekrītu, nevajag nodarboties ar burkānu sniegšanu, tas ir mazāk efektīvi par pātagas mehānismu.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
es saprotu, mēs te esam sarakstījuši garus palagus un visu izlasīt ir grūti, tāpēc mēģināšu īsi sakoncentrēt savu domu dažos tiekumos, lai nav viss jāpārlasa:
1. es neesmu zaļais un neglābju pasauli un pat mana izvēle par labi EV nav ekoloģijā balstīta, bet ekonomijā un braukšanas baudā. Es piedalos diskusijā lasot internetavotus un salieku domu pa plauktiņiem konspektējot info.
2. divi gadi un 70t km izriet no pētījuma, ko tutanhamons ielinkoja. Tas ir statistiskai ES vidējais, tātad vidēji ES nobrauc 35t km/gadā un vidējais ES auto mūžs ir 150t km. Ja tev ir citi pētījumi, linku studijā. Apgalvojums ka Latvijā un vācijā vidēji ir 15t km ir tukši vārdi. Man ir 50t km/gadā, darbiniekiem un draugiem ir ap 30t km/g, un tā nav statistika. Un acīmredzot statistiski pēc 150t km vidēji auto izceļo no ES
3. Atkritumi pār sētu - nu EV gadijumā ir tieši otrādi, pirmie 70t km ir uzkrātā CO2 atgūšana, un tālāk, jo vairāk brauc, jo lielāks CO2 ieguvums. Sanāk jo vecāks EV autoparks, jo zaļāks.
4. Tavu linku apskatījos, tur nekas nav pa tēmu, cilvēks attaisno auto ar lielāku noskrējienu iegādi un viņam ir taisnība, ka reālais stāvoklis ir svarīgāks par odometra rādītāju. Man i3 ir sešpadsmitais auto manā mūžā, un nobraucis esmu visas lamatas arī salonā jaunu vienreiz nopirku un servisos esmu atstājis žūksni, un parasti (ne vienmēr), bet tomēr parasti neatskrūvēts odometrs ir vērā ņemams rādītājs. Un pie 150t km sāk parasti visi auto mezgli birt un prasa vairāk naudas tos atjaunot (mans personīgs novērojums balstīts sajūtās).
5. i3 karbons tiek ražots pie HESa, tas ir zaļāks par vidējiem karboniem un i3 rūpnīca arī tiek darbināta lielā mērā (nezinu cik) no saules un vēja.
no ekoloģijas viedokļa AES nav pielīdzināms oglēm, AES ir ļoti zaļš. Tur gan ir citas problēmas, kas galvenokārt ir saistītas ar drošību un cilvēku bailēm. Pēc Fukušimas esot apdrošināšana visām jaunajām AES tā pieaugusi, ka vairs tā enerģija nav lēta un diez vai redzēsim daudz jaunus. Tā kā atsaucoties uz elektrības pieaugumu tieši transportā un liekot vienā maisā AES un ogles nezaļumu piesaucot nav korekti.
Bet nu mēs jau šeit konstatējam tikai faktus, neizlemjam valstu politikas un valstis ir balsojušas par nepieciešamību AER īpatsvara palielināšanu transportā un enerģētikā un visreālākie veidi ir EV transportā un elektrotīklu dekarbonizācija (atteikšanās no fosilo degvielu kurināšanas). Katrs solis par labu ekoloģijai bieži vien ir par sliktu ekonomikai un katra valsts ceņšas nepārsteigties, lai neiegrūstu savu valsti bedrē, bet ar zaļu karogu rokās.
Kāds ir tavs scenārijs kā būtu Latvijai un ES jāvirzās CO2 un SEG samazināšanas virzienā?
Tā sistēma jau eksistē - kā degvielas akcīzes nodoklis, ok vajag - palielina to - tas arī būs tikai taisnīgi pret visiem.
Un jā šāda sistēma būs daudz godīgāka par jebko citu, tad gan EV pirmpircējs, gan otrais, gan trešais ir vienādās pozīcijās, gan arī lielākie "piedirsēji" maksā vairāk.
Un OIK sistēma arī ir jāpārveido - nestrādā tā ekoloģijai ne velna uz šo brīdi.
Nu un paralēli - jādomā kā nepiebiegt ekonomiku un ierobežot izmešus kuģniecībā, lidojumos, sauszemes kravu transportā utml.
P.S. un vēl nedrīkst aizmirst ka potenciāli strauja pāreja uz EV, vilcienu elektrifikācija utml. aktivitātes palielina vēl šobrīd neapjaustus riskus enerģijas tīklam. Tāpēc ir dubultā dranķīgi ka valstis ir "marinējušas" izmaiņas līdz pēdējam brīdim un tad garasās kaut ko sasteigti "izpūst" lai provētu glābt situāciju - tas pavisam noteikti nenovedīs pie laba rezultāta ! Un es personīgi atkarībā no "100 gudro galvu iniciatīvām" pamazām sāku domāt par "privāto" enerģētisko neatkarību, tad jau redzēs vai dīzeļgenerators vai saules paneļi, vai kāds cits, jo pagaidām politiķi spējuši nākt klajā ar vienām vienīgām stulbībām...
Uzmanīgi ar dīzeļģeneratoru. Man paziņām tāds teju nosvilināja vasarnīcu.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
1) īslaicīgā ekonomijā, kura pat tikai šobrīd balstās tikai uz oficiāli atļautu parazitēšanu uz citu rēķina, tb nav jāmaksā ceļa nodoklis un akcīzes nodoklis, un kur pat tikai 100% akcīzes ierubīšana to pasācienu padarītu neizdevīgu - kas ir ilgtermiņā ir neizbēgami. Par braukšanas baudu nediskutēšu, lai arī man kā cilvēkam, kura sirds pieder astoņdesmito gadu mašīnām, nav saprotams kādu braukšanas baudu var gūt mašīnā bez ātrumkārbas, motora skaņas un ar taisnu griezes momenta līkni - tavējā bauda laikam ir par 180 grādiem no manējās.
2) davai, avotus par "vidējo 35k km nobraukumu" studijā. Es uz ātro uzgūglēju, un man neizdevās tādus kosmiskus nobraukumus atrast. Atradu ko citu: https://www.csdd.lv/jaunumi/csdd-tehniskaja-apskate-pern-videji-13-auto-diena-atteica-bremzes - "vidējais auto nobraukums 13 000 kilometru gadā." [latvijā] https://ideas.repec.org/p/diw/diwwpp/dp602.html te kaut kas par vāciju - un citos avotos atrodas līdzīgi cipari. Tavs personīgais piemērs vienkārši parāda ka tavas nodarbošanās un/vai rocības dēļ tev ir lieli nobraukumi, un tu nepārsteidzošā kārtā apgrozies līdzīgu cilvēku sabiedrībā. Es personīgi gadā nobraucu ap 20k, kas nav maz [kā redzi, virs vidējā] un lielākā daļa man pazīstamo cilvēku nobrauc mazāk.
5) šitāda veida arguments mani vienmēr fascinē. Iedomāsimies ka visi tie cipari par zaļākumu utt ir patiesi, tāpat kā par VW ID3 oglekļneitralitāti; mans jautājums - kāpēc neražot mašīnas ilgmūžīgākas un/vai ar mazāku enerģijas ietilpību, un to zaļo enerģiju neizmantot kaut kam citam?
3 un 4 ... vai varbūt vienkārši maza beztēma... 🙂 Kāpēc man nepatīk elektromašīnas? Man tās nepatīk kā jebkas, kas tiek uzspiests. Man kopš senām dienām riebjas patērētāju sabiedrība un tās tikumi. Mēs, cilvēce, patērējam pārāk daudz resursu, un pārāk daudz šo resursu tiek izlietoti lai uzražotu kaut kādas lietas, kuras vajag pēc iespējas ātrāk izmest, tā vietā lai tās izmantotu līdz galam - un šis process pēdējo, hvz, 30 gadu laikā ir spēcīgi paātrinājies. Mani kaut kā šķebina lasīt tekstus ka 5-10 gadus veca mašīna esot "veca", ka tas esot normāli nopirkt mašīnu uz garantijas laiku [pie viena ar savu [vai bankas] naudu balsojot par mašīnām, kas izvelk tikai tos 5 gadus], ka mašīna var "apnikt", utt. Nu principā tas pats attiecas uz citām lietām - jauns plakanais telefons ik pa 1-2 gadiem, sadzīves tehnika ik pēc dažiem gadiem, mašīnai jaunas riepas ik pēc dažiem gadiem, tikai ražošanas datuma, nevis protektora dēļ, utt. Drīksti uzskatīt ka man ir zero waste domāšanas veids - tikai nevis principiāls, bet praktiskos rāmjos ierobežots. Un tagad mēs nonākam pie galvenās daļas - kas, kā izrādās, šodienas patērētāju sabiedrībai, ir jādara lai glābtu pasauli? Jāpāriet uz nākamo patērēšanas līmeni - ultra līmeni - kur jāpērk vēl īsmūžīgākas [un energoietilpīgākas] spēļmantiņas kā iepriekšējās - bet ja tev tas [pērc - izmet cikls] nav pieņemams vai paceļams - tev par to jāmaksā sods. Cik forši.
Tu ar savu lielo ikgadējo nobraukumu esi viens no retajiem kas tiešām var pat mēģināt pamatoti mašīnas patērēt. Bet cilvēkam, kurš nobrauc latvijas vidējo nobraukumu, tas ir neattaisnojami. Attiecībā par mašīnas amortizāciju un remontiem - jā, mezgli nolietojas un tie ir jāremontē, vai tas ir kas īpašs? Tas kas ir īpašs, ir tas, ka šodienas patērētāju kultam ir iebarots ka mākslīgi sadārdzināti remonti ir normāla lieta un ka tāpēc izmest lietu/ierīci, kur 90% viss ir labs tikai tāpēc ka 10% saremontēt ir dārgi, arī ir normāla lieta...
Un otrā lieta kāpēc man elektromobīļu uzspiešanas fakts nepatīk - tos neuzspiež parasti cilvēki vai saprātīgi politiķi - tos uzspiež arbūzi. Kaut kā nejūtu vēlmi savilkt jostu un jāties ar dajebkādu elektromobīli [pieņemot ka man kaut kādu izdotos nopirkt] tikai tāpēc ka uz to aicina indivīdi, kuru darbības liecina ka viņi paši tai lielajai problēmai, kuras man jārisina ar savu jostas savilcienu, nemaz netic - nu kā bēdīgi slavenais als gors ar savu kosmisko elektrības patēriņu, vai grēta ar savu liekulīgu transatlantisko braucienu... Bet kāpēc nav īstu, ticīgu un godīgu vadoņu tam visam? Jo tas viss ir 1) pārvietošanās brīvības ierobežošana 2) iespēja ierubīt papildus nodokļus 3) lielisks dūmu aizsegs tiešām esošām problēmām, tādām kā imigrācija; ne par velti tautas par "klimata krīzi" tika nopietni sašūpotas tieši pēdējo dažu gadu laikā - vajadzēja tak nomainīt ziņu virsrakstus uz politiķiem derīgākiem, un tas arī sekmīgi izdevās.
Latvijas gadījumā man nav grūti iztēloties pie kā tas viss lieliski var novest - nu tas "pātagas mehānisms" - paātrinātas emigrācijas un ar to saistītu valsts ekonomikas sabrukumu. Galu galā, nodokļu slogs ir smags un tas kaut kad paliks nepavelkams, bet transports ir vajadzīgs. Bez tam - ja tagad gadā degvielas akcīzē iekasē 250 miljonus vien - ja pēkšņi notiktu zili brīnumi un visi pārsēstos uz elektromobīļiem, kur valsts ņemtu pēkšņi pazudušos 250 miljonus? Pareizi, ierubīs elektromobīļu braucējiem...
un te atkal tev ir taisnība - nedrīkst bezgalīgi jāt tautu, tas noved vai nu pie revolūcijām, vai valsti "pie sasistas siles", kā saka izģērbt var tikai līdz zināmam līmenim, un kad paliec pliks, tad novilkt jau ir grūti ko. Lielākās bļaušanas jau gan ir par pilsētu ekoloģiju, varbūt ka izejot no šī apstākļa arī jadomā. Tik nu te arī baigi viegli ieraut auzās - bagātiem un arī turīgiem būs pofig kur un kā dzīvot un braukt ...
Spelling error report
The following text will be sent to our editors: