Īrijas elektrotīkla dekarbonizācija.

Ātrumā izskatās ka ši  būs arī viena noderīga lasāmviela ( tikai ātri pārskrēju pāri):
https://www.seai.ie/publications/Energy-in-Ireland-2018.pdf

UK problēmas ir general kas notiek ja gribi izveidot savu saules paneļu sistēmu + Tesla baterijas, kā arī iespējas ņemt elektrību no tīkla tad kad cena zemākā:

https://www.youtube.com/watch?v=gP51JjnWvLo

Beidzot atkal pieķeroties mazliet to Īrijas pētījumu analīzei un šo to par LV paskatoties - aina ir aptuveni līdzīga ( proporcijas un apjomi dažādiem ER gan atšķiras, bet tam šajā kontekstā nav nozīmes). Mans viedoklis un secinājumi:
1. Enerģijas patēriņš aug, un faktiski AER šobrīd spēj tikai kompensēt šo papildu vajadzību, joprojām ir problēmas ar "pīķa pieprasījuma" nodrošināšanu, un īpaši traki tas izskatās tajos brīžos kad teiksim vēja stacijas nav iespējams darbināt (piem. vētras laikā)  - cena skrien debesīs joprojām.
2. grūti teikt vai tas ir paliekoši, bet izskatās, ka aptuveni 40% robeža būs tā pie kuras apstāsies fosilo enerģijas ieguves veidu aizvietošana ar AER.
3. domāju ka fosilo ER nefinansēšana no dažu lielu banku puses pasaulē draud ar elektro tīkla drošību nākotnē, pieņemot ka enerģijas patēriņš joprojām pieaugs. Jā fosilajiem ir kļuvis grūti konkurēt ar cenu ar AER ražotājiem brīžos kad ir pareizie laika apstākļi, tādēļ ir jādomā par pareizu sistēmu, citādi štatos jau ir bijuši pāris "ziepīgi" blackout, kad iziet no ierindas viena energo ražotne, citām pietrūkst jaudas pieprasījuma aizpildīšanai, un tās pamazām ar ieslēdz avārijas režīmu (jeb "pašsaglabāšanās režīmu") vai vispār atslēdzas.
4. Pavisam noteikti nākamgad sākšu pētīt ko darīt ar rezerves ģeneratora vai alternatīva enerģijas veida ierīkošanu.

Bet kopsummā tas viss norāda uz to ka ir obligāti jāattīsta dažādi enerģijas ieguves veidi, jo brīdī piemēram kad mums ir ļoti siltas ziemas tad TEC efektivitāte būtiski krītas (LV gadījumā 2017 uz 2018 gadu statistiku - par ~ 10% kritums efektivitātē līdz ~ 77% ). Īrijas gadījumā izskatās ka ir vēl sliktāk - tur kopējais efektivitātes rādītājs ir vispār tikai tuvojas 50%, kas visticamāk nozīmē ka koģenerācija tur nenotiek principā.

Un vēl ko aizmirsu piebilst - noteicošais faktors Īrijas AER izmantošanai - tās vēlme kļūt neatkarīgai no gāzes, naftas un ogļu importa ( nu jeb precīzāk to cenām), attiecīgi atsakoties no fosilajiem īri diezgan spēcīgi ietaupa naudu, ko tehniski var atkal ieguldīt AER ražotņu izplatības palielināšanai.  

Šos aspektus ļoti labi es zinu un vēl labāk zina enerģijas sektorā strādājošie. Tiek domāti dažādi veidi par akumulāciju. Nesen dzirdēju, ka, ja katra mājsaimniecība būtu aprīkota ar 4 kWh akumulatoru, tad pīķa pieprasījums nebūtu problēma. Nezinu, cik tas ir patiesi, bet liekas aptuveni pareizi. Dzīvoklī to turēt būtu savā ziņā nepraktiski, bet uz visu daudzdzīvokļu namu tas pēkšņi liekas grandiozi un pat svarīgi. Līdzīgi ir ar saules paneļiem - vienam dzīvoklim tas neliekas loģiski, bet daudzdzīvokļu namā vienmēr būs kāds patērētājs, piemēram, 100 ledusskapji.

Tas nenozīmē, ka es ierosinu, lai visi tagad iet pirkt 4 kWh baterijas, bet tas parāda, ka problēmām ir risinājums. Pēc tā, kā šobrīd izskatās līdz 2030. g. TECi noteikti ir nepieciešami, lai uzturētu nominālspriegumu un cīnītos ar pīķa stundu kopā ar HESiem. Kā būs pēc tam? Es ceru, ka to nepieciešamība būs samazinājusies līdz tam, ka domās par to slēgšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka līdz 2030. g. NEKP 2030 paredz, ka Latvijā būs uzstādīta pietiekami liela VES jauda, lai ražotu 1.6 TWh gadā. Jā, tas nav resurss uz ko var paļauties 24/7, bet mums ir HESi, kas varētu labi strādāt tandēmā ar šiem.

Es ticu, ka VES, PV, SP un citi AER ieguves industrijas eksperti tur ciešu skatienu uz (ne tikai ķīmisko) bateriju tehnoloģiju attīstību, lai varētu kompensēt tos brīžus, kad uz dabas resursiem nevar paļauties.