Francijas pilsoņu klimata asamblejas pieredze jāpārnes uz Latviju

Klimatneitrāla ekonomika ir viens no Eiropas Savienības un līdz ar to – arī Latvijas mērķiem. Kā to īstenot pēc iespējas efektīvākā veidā, atbalstot vietējo biznesu, saudzējot vidi un iekļaujot visas sabiedrības grupas? Vides organizācija “Zaļā brīvība” uzskata, ka pašreizējās sabiedrības līdzdalības formas ir salīdzinoši neefektīvas un iesaka arī Latvijā pārņemt Francijas pilsoņu klimata asamblejas pieredzi. 

Līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā klimata politika skar arvien vairāk nozaru un to attīstības jautājumus. Lai īstenotu ekoloģiskas un sociāli pieņemamas pārmaiņas, ir jāatrod labākās idejas un jāievieš tās darbībā esošajās pārvaldes un ražošanas sistēmās.

Pērnajā gadā Linda Zuze, sadarbojoties ar biedrību “Zaļā brīvība”, pētīja, kāda ir sabiedrības līdzdalība Latvijas klimata politikas īstenošanā. Pētniece intervēja ekspertus, kuru darbs ir tieši saistīts ar klimata politikas dokumentu izstrādi un īstenošanu –  gan atbildīgo ministriju un institūciju pārstāvjus, gan NVO aktīvistus. 

Analizējot intervijas, pētniece atzīst, ka salīdzinoši bieži kā sabiedrības līdzdalības forma tiek izmantota informācijas publicēšana atbildīgās institūcijas mājaslapā, no sabiedrības sagaidot rakstiskus ieteikumus. Kā otra sabiedrības līdzdalības metode tiek izmantota NVO pārstāvju iespēja līdzdarboties dažādās padomēs, komitejās un darba grupās.

Lai gan atsevišķās padomēs un darba grupās tiek izsludināta publiska dalībnieku pieteikšanās, vai tas nodrošina atvērtu līdzdalības pieeju jebkuram indivīdam? Līdz ar to mēs varam vērot atsevišķu interešu pārstāvju aktivitāti, taču, vai sabiedrības līdzdalībai klimata politikas veidošanas īstenošanai arī atsevišķiem indivīdiem ir pieejami efektīvi instrumenti?

Pētniece Linda Zuze

Šobrīd praksē esošās sabiedriskās apspriešanas, kur sabiedrībai ir iespēja iepazīties un izteikt viedokli par bieži vien jau lielā mērā sagatavotiem plāniem, nav sevišķi efektīvs sabiedrības iesaistes formāts.

“Zaļās brīvības” pārstāve Lilija Apine

Kā aktuālu piemēru Lilija Apine min Finanšu ministrijas konsultācijas ar sabiedrību, apspriežot nesen izstrādāto Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu. Šī plāna mērķis ir īstenot reformas un veicināt investīcijas, kas ne tikai sniegs tūlītēju palīdzību ekonomikas atlabšanā pēc-Covid periodā, bet arī pārkārtos ekonomiku uz zaļu un digitālu.

Konsultācijas ar sabiedrību līdz šim brīdim ir bijušas ļoti minimālas. Vides organizācijas tika aicinātas iepazīties ar ministriju plāniem attiecībā uz finansējuma izlietojumu un uz diskusijām tikai tad, kad ar citām interešu grupām, piemēram, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, jau bija notikušas diskusijas. Netika nodrošināta arī konkrēta procedūra priekšlikumu iesniegšanai. Piemēram, Portugālē un Itālijā šo atbalsta mehānismu cenšas izmantot patiesai ekonomikas pārstrukturēšanai, plaši iesaistot sabiedrību, pretstatā Latvijai, kur arī publiskajā vidē galvenokārt tiek runāts tikai par investīcijām, nevis par reformām.

“Zaļās brīvības” pārstāve Lilija Apine

“Zaļā brīvība” uzskata, ka veids, kā ir notikušas vai nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību ANM plāna izstrādes procesā, aktualizē jautājumu par to, kā un cik efektīvi Latvijā vispār notiek sabiedriskās apspriešanas un sabiedrības līdzdalība stratēģiju, plānu, normatīvo aktu izstrādē, kā arī liek domāt par inovatīvākiem formātiem.

Latvijā ir nepieciešama ne tikai agrīnāka sabiedrības iesaiste stratēģiju, plānu izstrādes procesā, bet arī jārod cita veida iesaistes formāti, kas neatkārtotu ierasto veidu – ierēdņi prezentē sagatavoto un interešu grupas uz to reaģē. Eiropā šobrīd ir ļoti labs precedents šādai “nākamās paaudzes” sabiedrības iesaistes formai – Francijas pilsoņu klimata asambleja.

“Zaļās brīvības” pārstāve Lilija Apine

Francijas pilsoņu klimata asambleja tika izveidota pēc Francijas prezidenta Emanuēla Makrona pieprasījuma. Tās mērķis – aptvert pēc iespējas plašāka spektra sabiedrības  grupu domas un ieteikumus, kā pēc iespējas labāk pielāgoties klimata izmaiņām. Klimata pilsoņu asamblejas veidošanas pamatā ir vienlīdzīgas iespējas – loterijas ceļā tika izvēlēti 150 cilvēki ar dažādu profesionālo pieredzi, no dažādiem Francijas reģioniem un no dažādām vecuma grupām. 

Francijas pilsoņu klimata asambleja nav “ekspertu” asambleja – vārds tik tiešām tiek dots Francijas sabiedrībai. Uzsākot darbu, asamblejas dalībniekiem bija iespēja noklausīties ekspertu viedokli, kā arī jaunākos akadēmiskos ziņojumus klimata jautājumos, lai pēc tam darbu turpinātu mazākās grupās, diskutējot un izstrādājot kolektīvos ieteikumus. 

Katra pilsoņu grupa darbojās viena speciālista vadībā, tomēr – kas ir būtiski – speciālists nedrīkstēja asamblejas dalībniekiem uzspiest savu viedokli. Katra grupa regulāri dalījās ar savām idejām ar pārējiem 150 dalībniekiem. Asamblejas darbs tika organizēts septiņās sesijās, dalībniekiem sanākot diskutēt klātienē vai tiešsaistē; tās darbs noritēja deviņus mēnešus. 

Kopš 2020. gada maija Francijas klimata pilsoņu asambleja ir publicējusi virkni ieteikumu ar nepieciešamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic Francijas valdībai, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) vismaz par 40% (salīdzinājumā ar 1990. gadu). 

Kā apliecina Francijas klimata pilsoņu asamblejas paveiktais, nejauši izvēlēti cilvēki, strādājot kopā ar ekspertiem, var panākt saturīgu ieteikumu izstrādi, lai samazinātu SEG  emisijas un veidotu tādu nākotni, kas balstīta uz sociālo taisnīgumu. Vēl jo vairāk, tas demonstrē iedzīvotāju izpratni par esošo klimata krīzi un vēlmi redzēt izmaiņas pašreizējā sistēmā.

Asamblejas veikums un publicētais dokuments skaidri parāda, ka klimata pārmaiņas nav iespējams pārvarēt tikai ar zaļo tehnoloģiju attīstību un to ieviešanu. Klimata pārmaiņas ir cieši saistītas ar sociālpolitiskajiem un ekonomiskajiem modeļiem mūsdienu pasaulē. Tās ietekmē to, kā mēs plānojam teritoriju, kā organizējam ražošanu, kādi ir mūsu patērēšanas paradumi un kādas vērtības ir mūsu sabiedrībā. 

Lai gan ieteikumi izstrādāti Francijai, dokumentā atklājas nepieciešamo izmaiņu globālais aspekts – kā ekonomiski procesi ietekmē lēmumu pieņemšanu nacionālā un reģionālā līmenī, tādēļ, lai panāktu pozitīvas, uz klimatu, sociālā taisnīguma, ilgtspējības un ekoloģiju vērstas izmaiņas, nepieciešama pāreja uz tīrāku enerģiju.  

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu degradāciju, arī Latvijas valdībai būtu jāievieš jauni, uz demokrātiju balstīti pārvaldības veidi. Francijas klimata asamblejas piemērs izceļ ne tikai pašreizējās sociopolitiskās un socioekonomiskās sistēmas neilgtspējību, bet arī ar tām saistīto sociālo nevienlīdzību. Sociālās nevienlīdzības līmenis Latvijā arvien ir ļoti augsts. 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gadā veikto pētījumu, 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti gandrīz ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju.Turklāt, pašreizējās zaļināšanas stratēģijas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, ir balstītas uz ortodoksālo ekonomikas modeli, līdz ar to nav pieejamas visneaizsargātākajām sabiedrības grupām. Piesaistot pilsoņus, ar dažādu sociālo, vecuma un kvalifikācijas pieredzi, politikas un stratēģijas plānošanā, valsts iegūtu jaunas idejas ne tikai ilgtspējīgas nākotnes veidošanā, bet arī sociālās nevienlīdzības mazināšanā.