Plastmasas paradokss un citas eko lietas auto industrijā

Lai automobilis kļūtu videi saudzīgs, ar iekšdedzes dzinēja nomaiņu pret elektromotoru un akumulatoru vien ir par maz.

Tāpēc vairums lielo uzņēmumu jau ilgāku laiku izmanto pārstrādātus materiālus, tostarp nolietotus zvejas tīklus, plastmasas pudeles un bioloģiskas izcelsmes izejvielas, piemēram, kokvilnu, kaņepes, cukurniedres un pat ananasus. Izklausās pārsteidzoši, tomēr tiekšanās pēc ilgtspējas un vēlme materiāliem dot otru dzīvi saskaras ar zināmiem izaicinājumiem.

Kad seni priekšmeti kļūst par auto detaļām

Autobūves vēsturē ir ļoti daudz gadījumu, kad radoša pieeja veciem priekšmetiem dod tiem otru dzīvi un pat ceļ vērtību. Piemēram, Bentley arsenālā ir ārkārtīgi ekskluzīvs ierobežotas sērijas modelis Bacalar, kura interjerā izmantoti 5000 gadus seni koka elementi, Citroën savulaik eksperimentēja ar pārstrādātu tekstilu savu konceptauto interjerā, bet BMW radīja prototipu i Vision Circular – konceptu, kas izgatavots no 100% pārstrādātiem vai pārstrādājamiem materiāliem un dzīves cikla beigās arī pats ir 100% pārstrādājams. Dažādus otrreizējas izmantošanas piemērus var atrast arī autotūningā.

Materiālu un lietu atkalizmantošanas piemēri tālu nav jāmeklē. Mūsdienās ir grūti atrast jaunu auto, kā apdarē nav pārstrādātu materiālu. No pasaules okeāna izzvejoti plastmasas atkritumi vai veci zvejas tīkli, arī PET pudeles – no šīm lietām salona materiālus nu jau iegūst ļoti bieži. Taču kompānijas veiksmīgi eksperimentē arī ar dažādiem dabiskas izcelsmes materiāliem gan atsevišķi, gan dažādās kombinācijās ar citām šķiedrām, piemēram, kaņepēm, kokosu, džutu, sizalu un kokvilnu.

Delfi autožurnālists Raimonds Zandovskis

Neparasti materiāli gan nav vienīgais veids, kā autoražotāji cenšas samazināt savu negatīvo ietekmi uz vidi. Piemēram, Jaguar Land Rover intensīvi virzās uz mērķi līdz 2039. gadam panākt oglekļa neto nulles emisiju. Viens no instrumentiem tā sasniegšanai ir otrreizēji izmantot elektrisko un elektrificēto auto akumulatorus. Range Rover jau tuvākajā laikā izlaidīs pirmo pilnīgi elektrisko luksusa SUV, un tā akumulatora provizoriskais darba mūžs būs garāks nekā pašam automobilim. Tas nozīmē, ka brīdī, kad auto tiks norakstīts, akumulatoru varēs izmantot citiem nolūkiem, piemēram, saslēgšanai ar elektrotīklu un enerģijas uzkrāšanai, lai to izmantotu tīkla pārslodzes stundās vai ārkārtējās situācijās.

Taču ir arī citas iespējas, kas vēl nav līdz galam izmantotas. Piemēram, Zviedrijas kravas automašīnu ražotājs Scania veiksmīgi izmanto lietotus komponentus jaunās pārnesumkārbās. Novatoriskais process būtiski samazina izejvielu patēriņu un CO2 izmešus, taču galaprodukts ir pārnesumkārba, kas atbilst pilnīgi visiem ražotāja noteiktajiem izturības un kvalitātes standartiem.

Delfi autožurnālists Raimonds Zandovskis

Pārstrādātas pudeles, zvejas tīkli, augi, dabiskās eļļas

Uz ilgtspējas mērķiem vērstās ražotāju stratēģijas primāri raugās uz atjaunīgo resursu izmantošanu un izejvielu pārstrādes iniciatīvām. Uzņēmumu mērķis ir samazināt CO2 izmešus ne tikai auto kalpošanas laikā, bet arī tā tapšanas procesā. Jaunās tehnoloģijas, kas auto komponentus ļauj izgatavot no bioloģiskiem materiāliem, virzību uz mērķi ievērojami paātrina.

Lielisks novatoriskās pieejas paraugs ir Dienvidkorejas zīmols Hyundai, kura elektriskajos modeļos plaši lietoti pārstrādāti un viegli pārstrādājami materiāli. Piemēram, IONIQ 5 sēdekļu audumā un elkoņbalstos izmantotas apmēram 32 pārstrādātas plastmasas pudeles. Tāpat noder bioplastmasa un ekoloģiski apstrādāta un ar linsēklu eļļu krāsota āda. Augu pasaules eļļas aizstāj tradicionālās krāsošanas metodes un samazina ūdens patēriņu.

IONIQ 6 grīdas paklājiņos izmantota Econyl dzija, kas ir no okeāna atkritumiem, tai skaitā nolietotiem zvejas tīkliem, iegūts neilona produkts. Izmantojot ekoneilonu, uzņēmums ne tikai samazina pasaules jūru piesārņojumu, bet arī popularizē materiālu atkalizmantošanas paradumus. Ekoneilona dziju bez Hyundai izmanto arī JLR, Volvo, BMW un virkne citu labi zināmu kompāniju.

Pārstrādātu vai ātri atjaunojamu izejvielu piemēru auto industrijā ar katru gadu kļūst aizvien vairāk. Teiksim, elektriskās Mazda MX-30 salonā daudzas gumijas detaļas ir aizstātas ar korķa analogiem, elektriskās Kia EV3 stūresrats apdarināts ar vegāno ādu, kas izgatavota no pārtikas atkritumiem, bet Jaguar jauno virsbūves paneļu veidnēs presē alumīnija lūžņus.

Ekoloģiski materiāli tikai interjerā?

Materiālu tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, tomēr pārstrādātās un atkārtoti izmantotās izejvielas pārsvarā redzam tieši automobiļu interjerā, nevis šasijā un virsbūves paneļos. Lai gan dažus veiksmīgus piemērus var minēt, žurnāla Profi Latvija redaktoram Guntaram Pulsam ir versija, kāpēc tā nav masveida parādība.

Kad runājam par jaunajiem auto, uzmanību pārsvarā pievēršam komfortam, greznībai, izklaides sistēmai un tā tālāk, drošības aspektus atstājot otrajā plānā. Tomēr jebkura ražotāja galvenā prioritāte ir drošība, tāpēc strukturālie komponenti, kas spēlē kritisku lomu satiksmes negadījumos, tiek izgatavoti no tik augstvērtīgām izejvielām, cik vien iespējams. Savukārt interjers un dekoratīvie elementi paver plašas iespējas izmantot pārstrādātas un bioloģiskas izcelsmes izejvielas, kas nereti pat ir patīkamākas taustei nekā tradicionālie materiāli. Turklāt šādas detaļas bieži vien ir arī praktiskākas un vieglāk kopjamas.

Profi Latvija redaktors Guntars Pulss

Dabiskās šķiedras, kā arī no okeāna izzvejotie plastmasas atkritumi visbiežāk tiek izmantoti sēdekļu, auduma paklājiņu un durvju paneļu izgatavošanā. Tai pašā laikā aizvien vairāk darba tiek ieguldīts izpētē, lai perspektīvā varētu pārstrādāt un atkārtoti izmantot arī dažādus automobiļu komponentus, tostarp elektroauto akumulatorus un virsbūves paneļus. Tā varētu vēl vairāk samazināt izejvielu ieguves un apstrādes ogļskābās gāzes emisiju.

To, vai auto ir ekoloģisks, jau sen vairs nenosaka tikai CO2 izmešu daudzums izplūdes gāzēs. Mūsdienās ekoloģiskumu vērtē no automašīnas ražošanai nepieciešamo izejvielu ieguves brīža līdz pārstrādei. Tātad pilno dzīves ciklu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pastiprināti veltīt uzmanību reto izrakteņu ieguvei un energoietilpīgo izejmateriālu ražošanai – litijam, niķelim, kobaltam, retajiem metāliem, alumīnijam un citiem ķīmiskajiem elementiem. Mūsdienu autobūvē bez tiem neiztikt, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā uzlabot to ieguves ekoloģiskos un ģeopolitiskos aspektus.

Profi Latvija redaktors Guntars Pulss

Plastmasas paradokss

Šobrīd pasaulē novērojams nepatīkams paradokss – plastmasas netrūkst, taču tā nav pieejama. Cilvēce rada tik daudz pārpalikumu kā nekad agrāk, un Eiropas Komisija uzskata: ja nemainīsies mūsu patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas paradumi, plastmasas izstrādājumu ūdens ekosistēmā 2050. gadā būs vairāk nekā zivju.

Apzinīgie uzņēmumi labi izprot problēmas nopietnību un pārstrādātu plastmasu labprāt izmantotu vēl plašāk, taču tās piedāvājums šobrīd jūtami iepaliek no pieprasījuma. Iemesls ir gaužām vienkāršs – pārstrādāt plastmasu nav viegli, tāpēc arī rodas deficīts. Turklāt ierobežota pieejamība ceļ arī cenu.

Tas, protams, nav izdevīgi ne ražotājiem, ne mums – automašīnu pircējiem. Taču esmu pārliecināts, ka dažādas prasības klimata pārmaiņu un zemes piesārņojuma dēļ tuvākajos gados un desmitgadēs kļūs vēl stingrākas, un ar pārstrādātiem materiāliem savā ikdienā mēs sastapsimies tikai vairāk un vairāk. Arī automašīnās.

Profi Latvija redaktors Guntars Pulss