Toyota un BMW kopīgiem spēkiem mēģinās iedzīvināt ūdeņraža mašīnas

Kas neizdevās katram atsevišķi, tagad tiks darīts kopīgiem spēkiem. Abi uzņēmumi plāno kopīgi izstrādāt degvielas šūnu sistēmu un uzlabot infrastruktūru.

Jau 2011. gada decembrī Toyota un BMW parakstīja vienošanos par vidēja termiņa sadarbību vides tehnoloģiju jomā, tostarp degvielas šūnu sistēmas un sporta auto izstrādē. Ja BMW nav gluži tālāk ticis par dažiem ūdeņraža konceptiem, tad Toyota jau vairākus gadus tirgo Toyota Mirai.

Preses relīzē minēts, ka abi uzņēmumi veidos sinerģiju izstrādes un iepirkumu jomā, kā arī samazinās izmaksas, apvienojot spēka agregātus, lai paplašinātu komerciālo un pasažieru auto pieprasījumu. Sadarbības preses relīzē ir minēti vairāki ļoti plaši saprotamas vārdu kombinācijas, bet ir arī teikts, ka BMW plāno 2028. gadā laist klajā savu pirmo sērijveida FCEV. Un BMW uzskata, ka tas ir pagrieziena punkts.

Šis ir pagrieziena punkts auto vēsturē: globāls premium klases ražotājs gatavojas piedāvāt pirmo sērijveida degvielas šūnu transportlīdzekli. Ar ūdeņradi darbināms un mūsu partnerības gara vadīts, tas uzskatāmi demonstrēs, kā tehnoloģiskais progress veido nākotnes mobilitāti. Un tas aizsāks ievērojama pieprasījuma ēru pēc degvielas šūnu elektroauto.

BMW AG valdes priekšsēdētājs Olivers Cipse

Eksperti apmulsuši par nepieciešamību uzturēt pie dzīvības šo mironi

Toyota Mirai izstrādē ir aptuveni 20 gadus un pieprasījums pēc tās ir teju izsmelts tā arī nesasniedzot gaidīto pīķi. Šī gada jūlijā globāli tika pārdotas vien 97 Toyota Mirai, esot vien 0.01% no Toyota pārdotajām automašīnām. Ja salīdzina ar Toyota bZ4x, kas iespēja būt 1.3% no pārdotajām automašīnām, tad var redzēt, ka salīdzinoši jaunais elektroauto pārspēj ūdeņradi 130 reizes.

Tā vien liekas, ka tas ir kārtējais mārketinga triks, lai varētu turpināt nemainīties un nodrošinātu kaut kādu alternatīvu, ja viņu elektroauto neizrādīsies pietiekami pieprasīti.

Tehnoloģiski ūdeņraža automašīna nevienā būtiskā jomā nav pārāks par alternatīvām. It īpaši, kad runa ir par efektivitāti, kas atspoguļojas tekošajās izmaksās. Ja BMW iX elektroauto (BEV) iespēj 404 km no 100kWh, tad līdzvērtīgs ūdeņraža (FCEV) iespēj vien 144 km. Teju trīskārtīga atšķirība. Un tas ir salīdzinot elektroauto, kas nav ne tuvu no tiem, kuru varētu saukt par ekonomisku.

Vienlaikus ir jāsaprot, ka BMW ir vienīgie, kas ieguvuši ES līdzfinansējumu 1.4 miljardu EUR apmērā, lai veicinātu ūdeņraža attīstību. Tomēr, kā enerģijas avots transportlīdzekļiem, ūdeņradis nākotnes prognozēs ieņem aizvien niecīgāku daļu. Lai arī ko teiktu mārketinga materiāli, ūdeņradis ir kā kantains ritenis – ar to neviens nevēlas un nevēlēsies braukt.