2025.g. Latvijas enerģētikā sola, ka saules paneļi mainīs tirgu

Pavasaris Latvijas enerģētikas sektorā ienesis ne tikai siltumu un sauli, bet arī iespaidīgu statistiku atjaunojamo energoresursu jomā.

2025. gada pirmais ceturksnis iezīmējis nozīmīgu soli pretī zaļākai nākotnei, jo, kā ziņo Sadales tīkls (ST) savā elektroapgādes apskatā par 2025.g. janvāri-martu, sadales sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju skaits ir pārsniedzis 25 tūkstošus, bet to kopējā ģenerācijas jauda tuvojas 1 gigavatam (GW), sasniedzot gandrīz 980 megavatus (MW)!

Īpaši strauji attīstās saules enerģijas sektors. Kopējā saules ģenerācijas jauda sadales sistēmā marta beigās sasniedza aptuveni 700 MW, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 660 MW 2024. gada beigās. ST prognozē, ka, ņemot vērā aktīvos projektus, šī gada beigās saules paneļu kopējā jauda varētu sasniegt pat 900 MW. Tas liecina par straujo sabiedrības un uzņēmēju interesi par šo videi draudzīgo enerģijas ieguves veidu.

Joprojām turpinās saules ģenerācijas attīstība – marta izskaņā tā sadales sistēmā sasniedza jau 700 megavatu (MW). Šī gada pirmajos trīs mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas un kopējā tīklā nodotas teju 70 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā šai pašā periodā gadu iepriekš. Nemainīgi aktuāls ir jautājums par saules enerģijas sezonalitāti, jo saules paneļi elektrību ražos tikai dienā un tam piemērotos saulainos laikapstākļos. To apzinoties, ir apstiprināti nozares ierosināti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas līdz 30. aprīlim atjaunīgās ģenerācijas projektu attīstītājiem sniedz iespēju atteikties no elektrostacijas attīstības projekta ieceres, saņemot atpakaļ maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Sandis Jansons, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs

Saules enerģija kļūst par arvien nozīmīgāku spēlētāju Latvijas kopējā elektroenerģijas bilancē. Pirmajos trīs šī gada mēnešos no saules saražotas un tīklā nodotas teju 70 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā analogajā periodā pērn. Šis pieaugums skaidri parāda saules enerģijas potenciālu un tās pieaugošo ieguldījumu valsts enerģētiskajā neatkarībā.

Tomēr straujajai saules enerģijas attīstībai ir arī savas sekas. Kā liecina dati un grafiki, saules ģenerācijai ir izteikta sezonalitāte un diennakts svārstības, ar pīķiem ap pusdienlaiku. Šīs tendences var radīt saražotās enerģijas pārprodukciju pīķa stundās, kas biržas tarifa klientiem var nozīmēt zemākas elektroenerģijas cenas. Pagājušajā gadā vasaras mēnešos jau novērojām situācijas, kad elektroenerģijas cena Nord Pool biržā bija tuvu nullei vai pat negatīva. Vienlaikus jāatceras, ka periodos, kad saules aktivitāte ir zema, cenas var strauji kāpt, radot būtiskas svārstības pat vienas dienas ietvaros.

Interesanti, ka pieaug ne tikai kopējā saules ģenerācijas jauda, bet arī atsevišķu elektrostaciju jauda. Ja 2022. gadā vidējā vienas stacijas jauda bija ap 90 kW, tad šī gada pirmajā ceturksnī tā jau sasniedz aptuveni 795 kW. Tas liecina par arvien jaudīgāku un efektīvāku iekārtu uzstādīšanu.

Liela loma atjaunojamās enerģijas attīstībā ir mikroģeneratoriem (ar jaudu līdz 11,1 kW), kuru skaits marta beigās sasniedza aptuveni 23,4 tūkstošus ar kopējo jaudu ap 198 MW. Lai arī kopējais mikroģeneratoru pieaugums pēdējā gada laikā bijis mērens, martā, līdz ar saulaināka laika iestāšanos, to skaits atkal pieauga. Turklāt arvien biežāk mikroģeneratori tiek uzstādīti komplektā ar baterijām, kas palīdz efektīvāk izmantot saražoto enerģiju un mazināt atkarību no tīkla svārstībām. Vidējā viena mikroģeneratora jauda ir ap 8,5 kW, un lielāko daļu (95%) no tiem ir uzstādījušas privātpersonas.

Kopumā 2025. gada pirmais ceturksnis iezīmē spēcīgu atjaunojamās enerģijas sektora izaugsmi Latvijā, ar saules enerģiju kā galveno virzītājspēku. Lai gan šī attīstība sniedz daudz priekšrocību, tai skaitā tīrāku vidi un potenciāli zemākas elektroenerģijas cenas noteiktos laikos, ir svarīgi pievērst uzmanību arī enerģijas ražošanas un patēriņa svārstībām un meklēt risinājumus to līdzsvarošanai. Iespējams, nākotnē arvien lielāka nozīme būs enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām un viedajiem tīkliem, kas spēs efektīvi pārvaldīt pieaugošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģētikas sistēmā.