Un cik karsts 2100. gadā būs tavā pilsētā?

Jau šobrīd gaisa temperatūra vasaras sezonā visā pasaulē ir kļuvusi ievērojami augstāka, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, un, ja līdz gadsimta beigām netiks samazināts oglekļa dioksīda (CO₂) piesārņojums, temperatūra turpinās paaugstināties. Vislielākās klimata izmaiņas paredzamas tieši pilsētās.

Pasaulē strauji pieaugošais iedzīvotāju skaits kombinācijā ar urbāno siltuma salas efektu, kas spēj pilsētās paaugstināt gaisa temperatūru līdz pat +7,8 °C augstāku nekā zaļajās zonās lauku teritorijās, veido labvēlīgus apstākļus, lai pasaulē vasaras sezonā veidotos bīstams un nāvējošs karstums.

Šobrīd apmēram 54% visas pasaules iedzīvotāju mitinās pilsētās un prognozes vēsta, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits pilsētās pieaugs par 2,5 miljardiem. Pilsētām kļūstot karstākām, laikapstākļi var mainīties un to ietekmē ekstrēms karstums var kļūt par ierastu parādību.  Šāds scenārijs nopietni apdraudētu sabiedrības kopējo veselību un ekonomiku.

Lai uzskatāmi parādītu, cik karsti pilsētās var kļūt nākotnē un kādas izvēles iespējas pastāv, Climate Central ir radījuši interaktīvu karti. Karte attēlo vidējo gaisa temperatūru vasaras sezonā dažādās galvaspilsētās, salīdzinot tās ar citu pilsētu gaisa temperatūrām vasaras sezonā šobrīd. Dažas galvaspilsētas potenciālo pārmaiņu rezultātā tiek iekļautas pavisam citā, tām neraksturīgā, temperatūras zonā.

Situācijā, ja piesārņojums turpinās pieaugt, 2100. gadā Otavas pilsētā Kanādā, kurā šobrīd valda relatīvi maigs klimats, turpmāk valdīs tik pat tropisks klimats kā Belizas pilsētā Belizā. Kalnainajā Kabulā, Afganistānā sajūtas vasaras sezonā būs kā Kolombo Indijā. Jau tā karstajā Kairā, Ēģiptē kļūs tik pat karsti kā Abu Dabi Apvienotajos Arābu Emirātos. Vidējā gaisa temperatūra vasarā Latvijas galvaspilsētā Rīgā šobrīd ir +20,6°C, bet nākotnē tā varētu pietuvoties Ukrainas pilsētas Krivijrihas vidējai gaisa temperatūrai vasarā, kas ir +25,9°C.

Ir paredzams, ka kopumā vidējā gaisa temperatūra uz Zemes pieaugs par +4,8°C, bet ņemot vērā ģeogrāfiskās atšķirības, dažādas pilsētas pārmaiņas var piedzīvot atšķirīgi. Piemēram, Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā līdz 2100. gadam ir paredzamas vislielākās temperatūras izmaiņas – līdz pat +8,4°C pieaugumam. Tas vasaras Sofijā padarītu vairāk līdzīgas vasarām Portsaīdā (Port Said) Ēģiptē.

Ja oglekļa piesārņojums turpinās nekontrolēti pieaugt, vairākās pilsētās temperatūra paaugstināsies tik ļoti, ka šobrīd uz Zemes šādiem apstākļiem nav analogu. Piemēram, Sudānas galvaspilsētā Hartūmā vidējā gaisa temperatūra vasarā paredzama līdz pat +44°C. Šī robeža rāda, ka uz planētas var izveidoties tāds klimats, kādu cilvēce vēl nekad iepriekš nav pieredzējusi.

Oglekļa emisiju samazināšana automātiski nenozīmē, ka temperatūra pilsētu teritorijās pārstās paaugstināties. Tā turpinās pieaugt (un ne tikai pilsētās), taču šis karstums nepārsniegs to, kāds vietām jau ir sastopams. Samazinot oglekļa dioksīda emisiju, vidējā gaisa temperatūra vasarā Hartūmas pilsētā Sudānā varētu sasniegt +41,6 grādus pēc Celsija. Joprojām karsti, taču šādai temperatūrai var rast analogu – Rijādas pilsēta Saūda Arābijā. Rīgā tā pielīdzinātos pašreizējai Bratislavas temperatūrai (+24°C).

Pieņemot, ka pielāgošanās klimata izmaiņām ir vieglāka un finansiāli izdevīgāka, nesastopoties ar tik ekstremālām temperatūras izmaiņām, kā attēlots interaktīvajā kartē, nav brīnums, ka daudzas pilsētas sāk izturēties arvien atbildīgāk pret potenciālajām klimata pārmaiņām. Kritiskāko scenāriju izmaksas cīņai ar karstuma rekordiem ir mērāmas miljardos, tieši tādēļ tūkstošiem pilsētu mēru no visas pasaules sadarbojas, lai vienotos par oglekļa dioksīda piesārņojuma samazināšanu pilsētās. Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka vēlas, lai ASV izstājas no ANO Parīzes klimata līguma, vairākas pilsētas ASV ir apņēmušās izpildīt līguma mērķus, sasniedzot vēl vairāk, pietuvojoties Oslo plānam līdz 2030. gadam CO₂ emisijas samazināt līdz 95%.

Oriģinālais raksts: Climate Central