Eiropas Komisijas ieteikumi enerģijas uzglabāšanas potenciāla izmantošanai
Komisija martā publicējusi virkni ieteikumu par enerģijas uzglabāšanu, norādot konkrētus pasākumus, ko ES valstis var veikt, lai nodrošinātu tās plašāku izvēršanu.
Komisija martā publicējusi virkni ieteikumu par enerģijas uzglabāšanu, norādot konkrētus pasākumus, ko ES valstis var veikt, lai nodrošinātu tās plašāku izvēršanu.
Padziļināta analīze ir parādījusi, ka enerģijas uzglabāšanai ir būtiska nozīme ES enerģētikas sistēmas dekarbonizācijā. Ļaujot lieko elektroenerģiju lielos daudzumos uzglabāt un izmantot vēlāk, kad tas ir nepieciešams, tiek palielināta atjaunīgās enerģijas iekļaušanās energosistēmā. Komisijas ierosina pārskatīt ES elektroenerģijas tirgus struktūru un to reformēt.
Dokumentā uzsvērta elastības fundamentālā loma, ko elektroenerģijas sistēmai var nodrošināt uzglabāšana. Šī elastība palīdz pielāgoties mainīgajām vajadzībām un nodrošina, ka elektroenerģijas patēriņš pastāvīgi sakrīt ar elektroenerģijas ražošanu. Uzglabāšana var arī pazemināt elektroenerģijas cenas pīķa pieprasījuma laikā un dot patērētājiem iespēju pielāgot savu enerģijas patēriņu cenām un vajadzībām. Enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas veicina dažādu ekonomikas nozaru, īpaši ēku un transporta, elektrifikāciju. Piemēram, papildus elektroenerģijas sistēmai siltuma uzkrāšana var veicināt apkures un dzesēšanas nozaru dekarbonizāciju.
Komisija iesaka ES valstīm, izstrādājot tīkla maksas un tarifu shēmas, ņemt vērā enerģijas uzglabāšanas īpašās iezīmes un atvieglot atļauju piešķiršanu. Komisija arī mudina turpināt izmantot enerģijas uzglabāšanas potenciālu tīklu projektēšanā un darbībā. Daži ieteikumi attiecas arī uz problēmām, kas saistītas ar vajadzību pēc ieņēmumu ilgtermiņa redzamības un paredzamības, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam (piemēram, sniegtie monetizācijas pakalpojumi). Citas aprakstītās darbības ietver enerģijas uzglabāšanu aiz skaitītāja (mājas akumulatori), elastgus avotus salām un attāliem apgabaliem, pētniecību un attīstību, kā arī datu publicēšanu, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem.
35 lappušu garais dokuments piedāvā detalizētāku analīzi, sniedzot arī ieskatu ES pašreizējā regulējuma, tirgus un finansēšanas regulējumā attiecībā uz glabāšanu, kā arī identificē šķēršļus, iespējas un labāko praksi tā izstrādei un izvēršanai.