Negaidīti ilgtspējas avoti: vai zināt, no kā izgatavots jūsu auto?

Stingri izmešu ierobežojumi, no vienas puses, un augošs pieprasījums pēc ilgtspējīgām mašīnām – no otras. Šāds spēcīgs dubultspiediens liek ražotājiem pārvērtēt pilnīgi visu – dizainu, konstrukciju, materiālus, ražošanas un pārvaldības procesus.

Daļa kompāniju iet līdzīgu ceļu, tomēr ir ražotāji, kas savus stratēģiskos virzienus ar nākotnes pieprasījuma tendencēm saskaņo unikālā veidā.

Visaptveroša pāreja uz elektrisko piedziņu

Teju visi ražotāji ir vienisprātis par vienu lietu: taisnākais ceļš uz oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu ir transporta elektrifikācija. Izvēle pāriet uz elektrisko piedziņu ir īpaši aktuāla Eiropas ražotājiem, jo par ierobežojumu neievērošanu tiem draud bargas sankcijas. Jauno modeļu vidējie CO2 izmeši nedrīkst pārsniegt 95 gramus uz kilometru – ja to neievēro, jāmaksā ievērojama soda nauda. Pēdējos gados tas ir noteicis būtiskas pārmaiņas dzinēju klāstā un pasteidzinājis piedziņas elektrifikāciju.

Šī tendence atspoguļojas arī attiecīgi pielāgotajās uzņēmumu stratēģijās. Piemēram, Dienvidkorejas kompānija Kia pērn paziņoja par mērķi no tradicionāla auto ražotāja kļūt par ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu piedāvātāju. Uzņēmums vēlas, lai līdz 2030. gadam tā ikgadējais pārdošanas apjoms būtu 4 miljoni, no kuriem 1,2 miljoni jāveido simtprocentīgi elektriskiem auto. Lai to sasniegtu, Kia paplašinās modeļu klāstu un līdz 2027. gadam tajā iekļaus 14 elektromobiļus.

Pagājušajā gadā uzņēmumam visā pasaulē izdevās pārdot 3,15 miljonus automašīnu. No tām 160 tūkstoši bija elektriski. Jaunākais elektromobilis Kia saimē ir šogad debitējušais septiņvietīgais Kia EV9. Piecus metrus garās ģimenes mašīnas autonomija ar pilnu uzlādi ir līdz 540 km, un, pateicoties modernai elektriskajai platformai, enerģijas atgūšana ir ļoti ātra – 100 km nobraukumu var ielādēt sešās minūtēs.

Ir vēl daudz arī citu piemēru. Tā Ford ir apņēmies līdz 2030. gadam pilnībā pārveidot Eiropas tirgum domāto piedāvājumu un atteikties no iekšdedzes auto. Savukārt Jaguar ir izvirzījis mērķi no 2025. gada ražot tikai elektriskus luksusauto.

Jauni materiāli

Kāpinot elektromobiļu ražošanu, līdz 2030. gadam Kia ik gadu plāno izlaist divus miljonus videi saudzīgu automašīnu, un tās veidos aptuveni trīs ceturtdaļas no visa pārdošanas apjoma lielākajos tirgos. Bet kas tieši būs šīs “videi saudzīgās mašīnas”, un kā ražotāji tās plāno ieviest?

Latvijā vadošā auto vēstures pārbaudes servisa autoDNA vadītājs Agris Dulevičs apgalvo, ka, rūpīgāk papētot nozari, var pamanīt vairākus ilgtspējības fokuspunktus. Viena no jomām, kur redzēsim aizvien plašākas pārmaiņas, ir materiāli – gan pārstrādāti, gan pilnīgi jauni. Jau tagad autobūvē tiek izmantoti dažādi šķiedru materiāli, un daļai ir augu izcelsme. Tie var tikt bāzēti, piemēram, uz soju un kukurūzu.

Vēl viens virziens ir dažādi dabīgās ādas aizstājēji, piemēram, tā saucamā vegānā āda, kas lietošanas ziņā ir pilnvērtīga alternatīva.

Lai visā ražošanas procesā samazinātu CO2 emisiju, uzņēmumiem faktiski nav citas iespējas, kā vien izvēlēties šādus alternatīvus materiālus.

autoDNA vadītājs Agris Dulevičs

Jaunie materiāli parādās visdažādāko klašu mašīnās – gan dārgos luksusauto, gan plašam pircēju lokam domātos braucamajos. Piemēram, Land Rover savos augstākās klases Range Rover SUV izmanto audumu, kas izgatavots no pārstrādātiem zvejas tīkliem.

Mazda MX-30 tiek lietots apdares materiāls, ko veido no Portugālē audzētu korķa ozolu mizas. Jaunās paaudzes krosovers Kia Niro jumts ir apšūts ar materiālu, kurā 56% ir pārstrādāta PET plastmasa, savukārt sēdekļi ir polsterēti ar audumu, kas izgatavots no eikalipta lapām.

Uzņēmumi arvien vairāk pievēršas arī 3D drukai. Šī tehnoloģija ļauj izmantot mazāk materiāla atsevišķu detaļu izgatavošanai, kā arī vienkāršo ražošanu.

Ja detaļa ir jāfrēzē no materiāla bloka, rodas daudz atgriezumu. Jā, tos var pārstrādāt un izmantot otrreiz, taču pārstrādei atkal vajag enerģiju. Turpretī 3D printeri detaļu ļauj iegūt bez pārpalikumiem.

autoDNA vadītājs Agris Dulevičs

Akumulatori kļūs aizvien efektīvāki

Elektroauto akumulatoros nepārtraukti tiek ieviesti dažādi uzlabojumi. Ražotāji cenšas paātrināt uzlādi, panākt efektīvāku darbību, labāku veiktspēju, zemāku pašizmaksu un mazāku svaru. Pēdējais parametrs ir īpaši nozīmīgs.

Ražotāji cenšas samazināt mašīnu pašmasu, jo smagāks auto patērē vairāk enerģijas un tā izgatavošanai vajag vairāk materiālu. Tāpēc gan akumulatoru, gan auto ražotāji iegulda ievērojamas summas kā materiālu izpētē un izstrādē, tā novatoriskās konstrukcijās.

autoDNA vadītājs Agris Dulevičs

Ražotāji arī strauji paplašina akumulatoru ražošanu. Kā norādīts iepriekš pieminētajā Kia stratēģijā, līdz 2030. gadam šīs kompānijas akumulatoru jauda, rēķinot summāro kapacitāti, palielināsies no 13 līdz 119 GWh. Lai apmierinātu tik strauju kāpumu, Korejas uzņēmums plāno uzbūvēt akumulatoru rūpnīcu Indonēzijā un noslēgt papildu līgumus ar starptautiskajiem piegādātājiem.

Kia arī plāno līdz 2030. gadam par 50% palielināt elektromobiļu akumulatoru enerģijas blīvumu, kas ļaus par 40% samazināt visas elektriskās piedziņas izmaksas. Šādā veidā Kia vēl vairāk uzlabos gan pašu elektropiedziņu, gan savu produktu konkurētspēju cenas un kvalitātes ziņā.

Ieskats ražošanas procesā

Agris Dulevičs uzskata, ka ceļā uz patiesu ilgtspēju lielu artavu dos arī pārmaiņas ražošanā un piegādē. Visas kompānijas pašlaik aktīvi meklē veidus, kā savus ikdienas procesus padarīt oglekļa neitrālus.

Nepietiek ar to vien, ka elektroauto brauc bez izmešiem. Arī ražotnēm jākļūst ekoloģiski neitrālām, enerģijai jānāk no atjaunīgiem avotiem, un jābūt efektīvām attīrīšanas sistēmām. Pašlaik ievērojams izaicinājums ir loģistikas zaļināšana, un, neveicot pārmaiņas arī šai jomā, panākt autobūves klimata neitralitāti nebūs iespējams.

autoDNA vadītājs Agris Dulevičs

Piemēram, luksusauto ražotājs Bentley ir auditējis visu savu loģistikas ķēdi un sācis samazināt izmantotās plastmasas daudzumu – sākot no burbuļplēves un putuplasta, ko izmanto detaļu iepakošanai, un beidzot ar virsbūves pārsegiem un aizsargplēvēm. Atsakoties no nebūtiskiem priekšmetiem, piemēram, vinila riteņu un tīrītāju aizsargiem, uzņēmumam ir izdevies ietaupīt 12 tonnas plastmasas gadā.

Vēl viens piemērs: reaģējot uz būtiski pieaugošo elektroauto ražošanu, Kia stratēģija paredz piešķirt savām ražotnēm noteiktu specializāciju. Citiem vārdiem – Dienvidkoreja kļūs par globālu pētniecības, izstrādes, ražošanas un izplatīšanas centru, savukārt rūpnīcas citos kontinentos nodrošinās mašīnas tikai vietējiem tirgiem. Piemēram, no 2025. gada uzņēmuma mazie un vidējie elektroauto tiks ražoti Eiropā. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ļoti populāri ir vidējie SUV un pikapi, to elektriskās versijas sāks izstrādāt 2024. gadā.