Komerctransports mīņājas uz pašbraukšanas sliekšņa: kas to bremzē?

Ātra preču piegāde no durvīm līdz durvīm ir kļuvusi par ikdienu. Pateicoties moderniem plānošanas un loģistikas rīkiem, pakas sasniedz adresātu maksimāli īsā laikā. Tomēr loģistikas optimizācijas un izmaksu samazināšanas potenciāls nebūt nav izsmelts, tāpēc tiek meklēti aizvien jauni tehnoloģiskie veidi, kā atbrīvot cilvēkresursus radošam darbam, bet vienveidīgus uzdevumus nodot robotiem. Kā vēl trūkst, lai šajā jomā notiktu liels izrāviens?

Pieprasījums pēc automatizētiem transporta risinājumiem pieaug, un tuvākajos gados gaidāma to masveida komercializācija. Tiek robotizēti visi transporta posmi, tomēr katrā no tiem nākas saskarties ar savām problēmām. Galīgais mērķis ir panākt, lai roboti strādātu visu diennakti, kas samazinātu piegādes laiku un palielinātu kapacitāti. Tomēr eksperti rosina vispirms izprast visus procesa elementus un tikai tad meklēt risinājumus.

Nenovēršamas pārmaiņas jau notiek

Zviedrijas uzņēmuma Scania pašbraucošie kravas auto jau strādā raktuvēs. Šie transportlīdzekļi pa iepriekš sagatavotiem maršrutiem transportē izejvielas no ieguves vietām uz pārstrādes punktiem. GPS izsekošana un dažādi sensori apkopo reāllaika datus un nosūta tos uz centrālo vadības sistēmu. Šī sistēma izvēlas maršrutu, uzrauga un kontrolē iekārtas, kā arī informē operatorus par nepieciešamo apkopi. Tādējādi līdz minimumam tiek samazināts dīkstāves laiks un palielināta efektivitāte.

Robotizācija ļauj daudzus procesus padarīt efektīvākus, taču tiem jābūt ļoti standartizētiem, kas reālos apstākļos un īpaši sabiedriskās vietās ir sarežģīti. Tāpēc šāds komerctransports galvenokārt stādā slēgtās teritorijās vai uz ceļiem, kas nav pieejami plašai sabiedrībai. Vairāk pašbraucošie auto tiek izmantoti iekšējā loģistikā, jo tur ir vieglāk pielāgot iekārtas un sagatavot infrastruktūru.

Antans Šimelis, Ad Rem Transport vadītājs

Roboti palīdz arī ēkās. Piemēram, Zviedrijas uzņēmums Dyno Robotics sadarbībā ar Scania izstrādā robota Carrie prototipu. Tas automātiski izkrauj auto piekabes un nogādā šīs preces saņēmējiem Stokholmas iepirkšanās centrā Westfield Mall of Scandinavia. Īpašs marķējums palīdz robotam saprast, kam paletes ar jaunajām precēm paredzētas, un nogādā uz konkrēto veikalu.

Automatizētas kravas automašīnas– uz ceļiem jau ir

Protams, pārvadāt kravas starp loģistikas centriem ir viegli, jo tajos ir izveidota lieliska infrastruktūra, maršruti ir vieni un tie paši, turklāt automobiļi kursē pēc precīza grafika. Tieši šie faktori ir lielākie robotizācijas draugi. Tas, cik ātri un plaši pašbraucošs smagais transports nonāks apritē arī citās jomās, atkarīgs no vēl citiem aspektiem – šādas satiksmes tiesību aktu pieņemšanas, atbilstošas infrastruktūras ierīkošanas un tehnoloģiju progresa. Dažās pasaules lielākajās un modernākajās pilsētās autobusi vai taksometri bez vadītāja ir kļuvuši par ierastu parādību, taču to skaits nav nekāds lielais.

Galvenais šķērslis joprojām ir tiesiskais regulējums. Jāteic gan, arī šī barjera pakāpeniski tiek drupināta. Piemēram, pēc Zviedrijas Transporta pārvaldes atļaujas saņemšanas Scania testē autonomos kravas automobiļus uz valsts koplietošanas ceļiem. Tās tiek manuāli iekrautas, uzpildītas ar degvielu un aizbrauktas uz starta vietu, savukārt no turienes tās vienas pašas dodas uz galamērķi – no viena loģistikas centra un otru. Galvenie šī procesa “vaļi” ir autonomai darbībai pielāgots auto, pašbraukšanas sistēma un operatīvā atbalsta tīkls.

Aigars Pušinskis, Scania Latvia vadītājs, saka, ka šīs tehnoloģijas attīstību lielā mērā nosaka nepieciešamība uzlabot satiksmes drošību. Autonomais transportlīdzeklis nepārkāps noteikumus, tas noteikti reaģēs uz cilvēku, citu transportlīdzekli vai šķērsli.

Citi svarīgi faktori ir tirgus tendences un zemākas izmaksas, autovadītāju trūkums, dekarbonizācija un elektrifikācija. Tendences ir ļoti skaidras – 30 procentus kravas autotransporta darbības izmaksu uzņēmumiem veido autovadītāju darbs un saistītie izdevumi, tāpēc autovadītāju aizstāšana ar autonomās braukšanas sistēmām ir reāls nākotnes scenārijs.

Aigars Pušinskis, Scania Latvia vadītājs

Autonomās kravas automašīnas ir ieprogrammētas tā, lai ieturētu drošu ātrumu, distanci un pozīciju joslā. Tā kā tiek izslēgts cilvēka kļūdu un noguruma faktors, tās ievērojami samazina negadījumu risku. Tāpat šie roboti var darboties nepārtraukti, tādējādi ietaupot darbaspēka, degvielas un uzturēšanas izmaksas. Turklāt tās samazina ceļu noslogojumu, jo viens autonoms kravas automobilis spēj vest divu vai pat trīs cilvēku vadītu automašīnu kravas ekvivalentu.

Pirmās un pēdējās jūdzes piegāde

Sūtījuma piegādes pēdējais posms – līdz saņēmēja durvīm – veido aptuveni 50% kopējo izmaksu, tātad tas iznāk pats neefektīvākais. Pirmā autonomā piegāde, kad robots klientam pieveda picu, notika 2016. gadā Jaunzēlandē. Kopš šī vēsturiskā notikuma piegādes automatizācija ir ievērojami uzlabojusies. Pēdējās jūdzes lidojošie vai pa zemi braucošie roboti atbrīvo cilvēkresursus, palielina produktivitāti un samazina izmaksas. Šādi roboti arvien biežāk ir redzami arī, piemēram, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

“Kravas tiek sadalītas, aizvestas uz loģistikas centriem, kur tās savāc pēdējā posma piegādātāji. Šajā procesā rodas cita veida izaicinājumi. Piegāde bieži tiek veikta nelielā attālumā kaut kur pilsētā vai piepilsētā. Te procesu apgrūtina tādi faktori kā satiksme, piegādes apstākļi, saņēmējam piemērots laiks un piekļuves infrastruktūra. Auto ir kaut kur jānovieto, jāizkrauj un vēl arī ir jāgādā, lai tas viss notiktu droši, – tie arī ir šī brīža lielākie izaicinājumi, un mēs pie tā strādājam,” skaidro Antans Šimelis.

Antans Šimelis,Ad Rem Transport vadītājs

Uz revolūcijas sliekšņa

Šo tehnoloģiju priekšrocības ir acīmredzamas: lielāka efektivitāte un drošība, kā arī mazāka ietekme uz vidi. Tomēr joprojām pastāv juridiski, tehnoloģiski un citi šķēršļi. Pielāgojoties realitātei, līdzsvarojot ieguldījumus un rodot kompromisus starp uzņēmumiem un regulatoriem, nozare var sasniegt savus mērķus. Transporta nozare atrodas uz tehnoloģiskās revolūcijas sliekšņa, un šī revolūcija to radikāli pārveidos.

Nozare risina savas problēmas: autovadītāju trūkums, darba un atpūtas prasības, efektīvāka transportlīdzekļu izmantošana. Konkurence veicina inovācijas, datu apstrādes ātrums pieaug, digitalizācija attīstās, un ilgtspējas iniciatīvas – kopā ar pieaugošajām izmaksām – mudina uzņēmumus meklēt efektīvākus risinājumus. Tiklīdz tiks novērstas problēmas, kas kavē pielāgošanos, robotizācija transportā kļūs ļoti aktuāla. Es domāju, ka drīzumā mēs visi kļūsim par lieciniekiem pārsteidzošai transformācijai.

Antans Šimelis,Ad Rem Transport vadītājs