Saules enerģijas attīstību Latvijā kavē nepilnības likumdošanā

Šī gada sākumā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam (NEKP 2030), kas paredz rīcību 12 virzienos, tajā skaitā energoefektivitātes uzlabošanā un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanā. Viena no perspektīvākajām nozarēm šajā plānā ir tieši fotovoltu jeb saules paneļu sistēmu ierīkošanas veicināšana mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Romualds Bogdanovičs, “AJ Power” uzņēmumu grupas galvenais elektroinženieris

Jau šobrīd redzams, ka aizvien straujāk pieaug iedzīvotāju un uzņēmēju interese par saules paneļu uzstādīšanu, tādēļ ir nepieciešams precīzi definēt inženierbūvju, tajā skaitā saules paneļu sistēmu, ierīkošanas normatīvo regulējumu, kas nosaka šādu sistēmu uzstādīšanas kārtību un nodošanu ekspluatācijā. Pretējā gadījumā būtiski samazināsies sniegto pakalpojumu kvalitāte, attīstīsies negodprātīga konkurence un kopumā tiks negatīvi ietekmēta nozares darbība un reputācija.

Situācija Latvijas tirgū skaidri parāda to, ka šī būvniecības sfēra ir jauna, līdz ar to nedz tirgus dalībniekiem un uzstādītājiem, nedz arī gala lietotājiem, nav pilnīgas izpratnes par likumdošanas normām, kas reglamentē saules paneļu sistēmu ierīkošanu.

Saules paneļu sistēmas ierīkošanas process – īsumā

Saules paneļu ierīkošana ir būvniecības process, kas sevī ietver – būvprojekta sastādīšanu, saskaņošanu un būvniecību. Process atbilstoši Latvijas likumdošanai sākas ar Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 559 “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”. Noteikumi paredz, ka pirms ieviest elektroenerģijas ģenerējošas iekārtas ir jāsaņem Ekonomikas ministrijas atļauja. Kopš 2020. gada 15. februāra šī prasība attiecas tikai uz iekārtām, kuras tiek pieslēgtas pie pārvades (AS “Augstsprieguma Tīkls”) vai sadales sistēmas operatora (AS “Sadales tīkls”) un to ģenerācijas strāva pārsniedz 16A.

Lai sastādītu saules paneļu būvniecības dokumentāciju, ir nepieciešams saņemt AS “Sadales tīkls” tehniskos noteikumus iekārtu pieslēgšanai, kā arī citu inženiertīklu turētāju tehniskos noteikumus. Balstoties uz projektēšanas uzdevumu un saņemtiem tehniskiem noteikumiem, pakalpojuma sniedzējs (saules paneļu sistēmas projektētājs) sagatavo un būvvaldē saskaņo būvprojektu pēc Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”. Saules paneļu sistēmas līdz 16A ierīkošanas process, nodošana ekspluatācijā ir vienkāršota, taču ja sistēma pārsniedz 16A, tās nodošana ekspluatācijā sadales sistēmas operatoram un būvvaldei ir laikietilpīgs process, kas var aizņemt pat divus līdz trīs mēnešus pēc saules paneļu sistēmas izbūves. Saules paneļu sistēmas virs 16A ierīkošanas darbus noslēdz apliecinājuma aizpildīšana un iesniegšana atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 559, savukārt, sistēmas līdz 16A ierīkošanas gala vārds ir būvvaldes pārziņā.

Saules paneļu sistēmas ierīkošanas procesa klupšanas akmeņi

AJ Power praksē novērots, ka augstāk aprakstītajā procesā ir vairākas nepilnības, kā rezultātā, saules paneļu sistēmu ierīkotāji bieži mēdz pieļaut kļūdas un būvvaldes veic MK noteikumu interpretāciju, kā arī pastāv pat iespējas apiet būvniecības regulējuma normas.

Mājsaimniecību sektorā būtiskākā nepilnība saskatāma SPRK 2018. gada 27. marta lēmumā Nr. 1/7 32. punktā, kas atrunā mikroģeneratoru nodošanu ekspluatācijā sadales sistēmas operatoram (AS “Sadales tīkls”). Šajā punktā sistēmas operators pārbauda mikroģeneratora atbilstību tikai sevis izsniegtiem tehniskiem noteikumiem. Līdz ar to, negodprātīgiem komersantiem paveras iespēja ignorēt būvprojekta izstrādi un nesaskaņot saules paneļu projektu būvvaldē. Šī iemesla dēļ, tiek veicināta negodprātīga konkurence un samazinās nozarē sniegto pakalpojumu kvalitāte. Uzskatu, ka ir svarīgi mazināt brīvprātīgas interpretācijas iespējas un papildināt iepriekšminēto punktu ar nepieciešamību arī būvvaldē saskaņot saules paneļu sistēmas ierīkošanu.

Strādājot ar būvvaldēm, saskaramies ar būvvalžu neskaidro redzējumu par to, kas ir saules paneļu sistēma, kā rezultātā starp dažādām būvvaldēm būtiski atšķiras to izvirzītās prasības. Piemēram, atsevišķas būvvaldes definē saules paneļu ierīkošanu kā fasādes atjaunošanu – tādos gadījumos komersanti, kas nodarbojas ar elektroietaišu projektēšanu un būvēšanu, nevar uzstādīt sistēmu pašu spēkiem, kā to var izdarīt citos gadījumos, jo fasādes atjaunošanas būvprojekta sastādīšanai ir nepieciešami citi speciālisti, piemēram, arhitekts. Tādejādi, tiek lieki sadārdzināts saules paneļu projekts vai arī tas noved pie tā, ka projekts netiek vispār reģistrēts būvvaldē. Lai mazinātu būvvalžu atšķirīgo redzējumu par to, kā tiek traktēta saules paneļu sistēma, ir nepieciešams precīzi definēt inženierbūvju, tajā skaitā saules paneļu sistēmu, ierīkošanas normatīvo regulējumu.

Vai saules paneļu projekts ir būvlaukums?

Saules paneļu sistēma, pēc Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” ir iedalīta inženierbūvju kategorijā. Tomēr, ja pieturas pie burtiska noteikumu traktējuma, tad saules paneļu sistēma līdz 20 kW ir II kategorijas būve, bet sistēma virs 20kW − III grupas būve. Kā rāda mūsu pieredze, tad šāds iedalījums būvju grupās nav korekts, jo realitātē sadalījums rada absurdas situācijas. Piemēram, 120 m augsta, 30 stāvu celtne, kas ir būvēta 10 gadus – pēc MK Nr.500 tiek iedalīta kā III grupas būve, tajā pašā laikā, saules paneļu sistēma, kas ir veidota no 36 iebetonētiem balstiem, ar 10m 0.4kV kabeli un vienu sadalni – arī pēc šiem noteikumiem ir III grupas inženierbūve.

Dokumentu apjoms, būvprojekta izmaksas un laika patēriņš III grupas būves būvniecībai būtiski ietekmē saules paneļu sistēmas ierīkošanas rentabilitāti. Patlaban būvvaldes, saprotot darāmo darbu apjomu, bieži saules paneļu sistēmas uzskata par I grupas būvi, interpretējot sistēmu kā inženiertīklu pievadu, kas atvieglo procesu gan projektētājam, gan samazina finansiālo slogu gala patērētājam. Tajā pašā laikā, dažiem pakalpojumu sniedzējiem ir uzskats, ka saules paneļu sistēma, kas pieslēdzama pie lietotāja iekšējiem elektrotīkliem, netiek pakļauta būvniecības regulējuma normām, pielīdzinot to pie sadzīves tehnikas. Jāatceras, ka uzstādot saules paneļu sistēmu un to nesaskaņojot būvvaldē, šī rīcība traktējama kā patvaļīga būvniecība un no tiesībsargājošo instanču puses var tikt piemērots administratīvais sods – 2000 EUR fiziskām personām un līdz 20 000 EUR juridiskām personām. Šis sods tiek piemērots gala patērētājam jeb klientam.[1] 

Ir svarīgi definēt adekvātu iedalījumu grupu būvēs, nevis ļaut būvvaldēm interpretēt tās pēc saviem ieskatiem. Piemēram, ja saules paneļu sistēma ir uzstādāma uz ēkas jumta, tad šīs inženierbūves grupai jāatbilst ēkas būves grupai. Savukārt, uz zemes montējamās saules paneļu sistēmas var iedalīt kā I grupas būvi gadījumos, ja sistēmas ģenerējošā jauda pieslēgta pie 0.4kV tīkliem. Gadījumos, ja saules paneļu sistēma paredz transformatoru apakšstaciju izveidi un ģenerējošā jauda tiek pieslēgta pie lietotāja iekšējiem 6-20kV elektrotīkliem vai pie sadales sistēmas operatora 6-20kV tīkliem, tad šai sistēmai piemērojama II grupas būves kategorija.

Izmaiņas esošajā likumdošanā, mazinās brīvprātīgas interpretācijas iespējas un veicot izmaiņas būvju grupu kategoriju iedalījumā tiks mazināta neskaidrība kā pakalpojuma sniedzēju tā arī uzraugošo iestāžu darbībā. Visiem tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no pašvaldības un uzstādāmās jaudas būtu vienādi reglamentējoši normatīvi, kas uzlabotu godprātīgo dalībnieku konkurētspēju un sniegto pakalpojumu kvalitāti, tādējādi Latvijā vēl straujāk augtu pieprasījums pēc saules paneļu risinājumiem.

[1] Būvniecības likums, 25. pants. https://likumi.lv/ta/id/258572#p25