SIA “TROJA” uzstāda vienu no lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā
Investējot zaļās elektroenerģijas ražošanā, saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA “Troja” ražotnē Rīgā uzstādījis 593 saules paneļus ar kopējo jaudu 222 kW, tādējādi izveidojot šobrīd vienu no lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā. Objektu pieņēmusi ekspluatācijā Rīgas pilsētas būvvalde.
Investējot zaļās elektroenerģijas ražošanā, saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA “Troja” ražotnē Rīgā uzstādījis 593 saules paneļus ar kopējo jaudu 222 kW, tādējādi izveidojot šobrīd vienu no lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā. Objektu pieņēmusi ekspluatācijā Rīgas pilsētas būvvalde.
Uz ražošanas ēkas uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos līdz 183’000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir 12% no ražotnes kopējā elektroenerģijas patēriņa. Izmantojot zaļās enerģijas priekšrocības, saules paneļu parka izveide palīdzēs ietaupīt 19,31 tonnu CO2 izmešu ik gadu, kā arī samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.
Plānots, ka projekta izveidē ieguldītie uzņēmuma līdzekļi 130’000 EUR apmērā atmaksāsies 8 gadu laikā. Projekts realizēts sadarbībā ar SIA “PV Service” un SIA “EG Inženieri”.
Pilnveidot procesus, kas saistīti ar ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu ir bijusi viena no būtiskākajām saplākšņa apstrādes uzņēmuma SIA “Troja” prioritātēm.
Aizvadīto gadu laikā, kad “Troja” ievērojami palielinājusi ražošanas jaudu un platības, iegādāta virkne modernu iekārtu un paplašināts produktu klāsts, pieaugusi nepieciešamība samazināt gan pieaugošās elektroenerģijas izmaksas, gan siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomus. Esam veikuši apgaismojuma nomaiņu uz energoefektīvām LED spuldzēm sadarbībā ar KPFI īstenojām projektu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”, kā arī pagājušajā gadā ieviesām energopārvaldības sistēmu ISO 50001 un uzstādījām vairākas elektromobiļu uzlādes iekārtas. Kā nākamo iespēju saskatījām sava saules paneļu parka izveidi, kuru nākotnē plānots paplašināt.
SIA “Troja” tehniskais direktors Modris Krauja.
SIA “Troja” – AS “Latvijas Finieris” saistītais uzņēmums – ir viens no vadošajiem saplākšņa pārstrādes uzņēmumiem Eiropā un tā pamatdarbība ir bērza saplākšņa detaļu apstrāde un piezāģēšana, galvenokārt, transporta un celtniecības industrijām. Uzņēmums ražo arī augstākas pievienotās vērtības produktus, t.sk. šūpuļzirdziņus, biroja mēbeles, ceļa zīmes, akustiskos paneļus u.c.
Uzlādēts viedoklis
Prieks, ka šādas ziņas kļūst aizvien populārākas! Šajā gadījumā arī var redzēt, ka tiek lietderīgi izmantota citādi neizmantojamā platība – jumts. Ja atmaksāšanās periods ir 8 gadi, tad tā patiesībā ir viena normāla padarīšana uzņēmumiem, kuriem interesē ilgtermiņa darbība.
Nevar sagaidīt, kad preses relīzēs parādīsies īsta informācija par saules bateriju izmaksām, plusiem un mīnusiem. Saule ir ļoti nepastāvīgs energoresurss. Vai ražotne pielāgos ražotnes darbu saulainajām stundām, vai to arī uzkrās vēlākai izmantošanai?
12% ir pārāk maz, lai būtu ko uzkrāt.
Kas ir 12%? Vidējā temperatūra renimācijas nodaļā. Rakstā ir 222kWp un ja visu nepatērē uzreiz, tad ir jāuzkrāj.
atdzesētus līķus reanimācijā neuzglabā, bet enerģētikas “eksperts” to drīkst arī nezināt…
Kas būtu jāzina:
uzņēmuma pilnais patēriņš: 183000kwh/0.12%=1525000kwh gadā
minimālā nepieciešamā jauda, ja to vienmērīgi iztērē 24hx7 režīmā: 1525000kwh/8760h=174kw
220kw summārāis nomināls latvijas apstākļos tie vairāk par 200kw nesasniegs pat tad, ja VISI vienlaicīgi būs ideāli pavērsti pret sauli un jebkādi putnu izkārnijumi nomazgāti.
trojas lēzenais izvietojums vairkā par kādiem 150kw nesasniegs nevienā brīdī.
Visu, ko ideālos apstākļos izdosies saražot – uzreiz arī iztērēs.
Kaut kas var sakrāties tikai pa brīvdienām.
Saule tieši ir viens no patstāvīgākajiem resursiem kāds vien var būt. Zini ka rīt būs atkal. Tāpēc vajag kombinēt ar vēja turbīnām, parasti dienās kad saule ir mazāk, vējš ir vairāk.
Šādi būtu jāizskatās katram jumtam Latvijā, pa dienu pārtiktu no saules un pa nakti grieztu hes turbīnas. Nav jāveido hektāriem lieli saules parki.
Vācijā plāno jaunbūvēm saules jumtu kā obligātu.
Te tikai viena problēma: kad būs jāremontē jumts, tad nāksies ņemt nost tos saules paneļus. Būtu labs kāds lētāks risinājums, kad saules paneļi vienlaikus ir arī jumta segums.
Cik bieži ir jāremontē jumts, pēc mājas uzcelšanas? Pieņemot, ka jumtu uzreiz uzliek kvalitatīvi nevis Džamšuts un Ravšans.
Vai tiešām Tev nav bijusi saskare ar celtniekiem? Tagad ir modē taisīt un pārtaisīt. Tas tiek nosaukts par garantijas remontu.
Interesants paneļu izvietojums uz plakanā jumta. Izskatās ka pastiepts garāks elektrības ražošanas laiks – arī no paša rīta un vakarā.