Agrāk nekā plānots pabeigta Latvijā trešo sinhronā kompensatora stacija

Agrāk pabeigti darbi Līksnā, Baltijas energosistēmas stabilitāti tagad nodrošinot deviņiem sinhronajiem kompensatoriem.

Pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) agrāk nekā plānots Līksnā pabeidzis Latvijā trešo sinhronā kompensatora staciju, noslēdzot sinhrono kompensatoru projektu Latvijā un Baltijā. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un Baltijas energoneatkarības projekta – sinhronizācijas ietvaros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā uzstādīti deviņi sinhronie kompensatori. Tās ir Baltijā pirmo reizi izmantotas tehnoloģijas stabilai frekvencei un pārvades tīkla darbībai.

Sinhronie kompensatori nodrošina stabilu sirdspukstu ritmu mūsu energosistēmai. Ar Līksnas – Latvijā trešā sinhronā kompensatora atklāšanu noslēdzas nozīmīgais sinhrono kompensatoru projekts, taču darbs pie energosistēmas pilnveidošanas neapstājas. Mainīgajos un neprognozējamajos ģeopolitiskās situācijas apstākļos un, mainoties elektroenerģijas ražošanas avotu struktūrai, darbs pie Latvijas energodrošības stiprināšanas notiek pastāvīgi. Piemēram, attīstot jaunus starpsavienojumus ar citām valstīm. Izcili aizvadītā atslēgšanās no BRELL tīkla un pievienošanās Eiropas energosistēmai gada sākumā, ko iedzīvotāji pat neizjuta, apliecina, ka Latvijā spējam īstenot lielus, starptautiskus infrastruktūras projektus laikā un finanšu rāmī.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis

Sinhrono kompensatoru projektu Latvijā īsteno pārvades sistēmas operators AST.

Latgale ir īpaša vieta saistībā ar sinhronizāciju – 8. februārī pārtraucām elektroenerģijas plūsmu no Krievijas, pārgriežot elektroenerģijas savienojumus, tagad šeit esam pabeiguši trešo sinhrono kompensatoru, pēc mēneša sekmīgi nodosim mūsu lielāko bateriju projektu Rēzeknē.

Līksnas sinhronais kompensators ir viens no sarežģītākajiem kompensatoru projektiem iekārtu piegādes izaicinājumu dēļ, jo tas atrodas vistālāk no ostām. Papildus plānošanas un koordinācijas rezultātā vairāk nekā 390 t smagās sinhronā kompensatora iekārtas tika veiksmīgi nogādātas no Rīgas brīvostas līdz Līksnai. Projekta pabeigšana laikā – pat pirms laika tikai parāda, cik mērķtiecīgi esam īstenojuši Latvijas energoneatkarības un drošumam svarīgos projektus.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai,  Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori – trīs katrā valstī.

Latvijā pie pārvades tīkla pirmā pieslēgtā sinhronā kompensatora stacija ir Grobiņā, kam seko stacijas Ventspilī un Līksnā. Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda ir 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri), tās nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes). Kopējās investīcijas – 114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumam. Projektu īstenoja AST sadarbībā ar “Siemens Energy” un “Enersense Latvija”.

2025. gada 8. februārī Baltijas valstis atslēdzās no Krievijas kontrolētās IPS/UPS elektroenerģijas sistēmas un 9. februārī veiksmīgi pievienoja savas elektrosistēmas kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Baltijas valstis ir pievienojušās Eiropas tīklam, kas apkalpo vairāk nekā 400 miljonus patērētāju 26 valstīs. Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm pārvaldīt savas elektroenerģijas sistēmas ciešā sadarbībā ar citām kontinentālās Eiropas valstīm, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences regulēšanu, tādējādi stiprinot enerģētisko neatkarību un palielinot enerģētisko drošību visā reģionā.

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir ne tikai pienesums elektroenerģijas apgādes drošumam reģionā, tā veicina arī Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.