Aizvadīt ziemu pie elektroauto stūres – mīti un patiesība
Domā iegādāties elektroauto, taču satrauc, cik tālu tiksi un vai vispār spēsi “pieslēgt” savu spēkratu ziemā? Bažām nav pamata!
Domā iegādāties elektroauto, taču satrauc, cik tālu tiksi un vai vispār spēsi “pieslēgt” savu spēkratu ziemā? Bažām nav pamata!
Lai atspēkotu plašāk izplatītos mītus par pārvietošanos ar elektroauto aukstajā laikā, Swedbank uzrunāja Kārli Mendziņu, vienu no Latvijā pazīstamākajām elektromobilitātes personībām un platformas uzladets.lv izveidotāju, kurš aizvadītās četras ziemas ir sēdējis pie Citroen C-Zero stūres.
Biežākie mīti
Viens no izplatītākajiem mītiem par elektroauto – ziemā to nobraukums būtiski samazinās. Tā ir daļēja taisnība, jo, kā norāda Kārlis Mendziņš, ziemā pilnīgi ikvienam autovadītājam ir jārēķinās ar aptuveni 15% automašīnas enerģijas patēriņa pieaugumu, neatkarīgi no to piedziņas. Gaisam paliekot blīvākam, veidojas lielāka gaisa pretestība. Lielāks enerģijas patēriņš nepieciešams arī, lai ziemas riepas nodrošinātu labāku saķeri. Turklāt, kuram gan no mums nepatīk ziemā iesēsties labi iesildītā automašīnā. Jā, arī tam ir nepieciešama enerģija.
Ņemot vērā dabisku patēriņa pieaugumu ziemas periodā, nereti elektroauto vadītāji ir norūpējušies par to, ka baterijas aukstā laikā nevar uzglabāt tikpat lielu enerģijas daudzumu kā siltā laikā. Tā, piemēram, vecāki elektroauto modeļi ziemas periodā ar identisku uzlādes daudzumu veic vien 2/3 no tās distances, ko pievar vasarā. Tomēr jaunākajiem modeļiem enerģijas patēriņa atšķirības temperatūras ietekmē nav tik izteiktas. Var pat teikt, ka tās ir līdzīgas kā iekšdedzes automašīnām. Jaunie elektroauto ir daudz labāki, un, kā ir pierādījuši Norvēģijas testi, ziemā elektroauto no WLTP cikla uzrādītajiem datiem vidēji zaudē 18,5%.
Kārlis Mendziņš
Arī mīts par to, ka elektroauto nevar iedarbināt, kad temperatūra noslīd zem 0°C atzīmes, ir radies no pieredzes ar telefoniem, kam ir tendence aukstākā laikā izslēgties. Realitāte pierāda pretējo – elektroauto uzsāks darbību arī pie -30°C.
Ziemai atbilstošākie elektroauto –Tesla, Hyundai un Kia
Lielākas rūpes elektrisko auto īpašniekiem ziemā gan sagādā uzlāde, jo zema gaisa temperatūra palēnina akumulatoru elektroķīmiskos procesus. Citiem vārdiem – auto uzlāde notiek lēnāk. Arī Kārlis atminas, ka viņa Citroen C-Zero automašīnai, ar ko pārvietojās četras ziemas, pirmā uzlāde braucienā bija ar divu reižu mazāku jaudu, kad temperatūra noslīdēja zem 10°C. Toties nākamās nepieciešamās jau bija ar ierasto jaudu.
Lai arī ražotāji automašīnas veido tā, lai tās būtu izturīgas pat pret aukstākajiem laikapstākļiem, Kārlis atzīst, ka vieni no ziemai “atbilstošākajiem” elektroauto modeļiem tirgū šobrīd ir Tesla, Hyundai un Kia.
Kā optimizēt elektroauto patēriņu ziemā?
Ko tad darīt, lai pēc iespējas palielinātu iespējamo braukšanas distanci? Viens no galvenajiem veidiem, kā optimizēt elektromašīnas enerģijas patēriņu neatkarīgi no sezonas, ir prātīga labās kājas “lietošana”. Tas arī iet roku rokā ar drošu braukšanu – nav ieteicams strauji palielināt ātrumu vai gaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu bremzēšanu. Arī izvēlētajam ātrumam ir liela nozīme – šajā gadījumā teiciens “lēnāk brauksi, tālāk tiksi” ir patiess.
Vēl viens faktors, kam jāpievērš uzmanība, ir salona apsildes optimizēšana. Tieši salona apsilde var būt galvenais iemesls, kādēļ ziemā elektromobiļa gaitas rezerve var samazināties. Tas, protams, nenozīmē, ka salona apsilde ir jāatslēdz pilnībā, taču tā kā visdrīzāk uz mašīnu esi devies ziemas drēbēs, to vari noregulēt zemāku. Es personīgi ziemā salona temperatūru turu ap 16°C.
Kārlis Mendziņš
To pašu atzīst arī BMW i3 īpašnieks Rojs Skrebels, kuram šī būs jau otrā ziema pie elektroauto stūres. Laika gaitā viņš ir atkodis dažādus veidus, kā palielināt automašīnas veiktspēju.
Lai ziemā nobrauktu pēc iespējas tālāku distanci, vēl pirms došanās ikdienas gaitās es uzsildu savu automašīnu, kad tā ir pieslēgta pie rozetes. Tādā veidā elektroauto baterija uzsilst, netērējot savu, bet gan tīkla enerģiju. Katrai baterijai ir sava darba “temperatūra”, un, ja tā ir silta, tad spēs nobraukt vairāk nekā auksta baterija.
Rojs Skrebels
Tāpat ieteicams savu elektroauto novietot slēgtās telpās vai zem jumta – tas palīdz ieekonomēt patērēto enerģiju logu apsaluma atsaldēšanai.
Jautājot abiem elektroauto īpašniekiem, ar kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem viņi ir saskārušies ziemā, abi norāda – tādu nav!
Tieši zemais gravitācijas centrs un mirkļa jauda ir ļāvusi droši izbaudīt ziemas priekus. Taču, ja rodas bažas par savu drošību, Drošas Braukšanas skola rīko ziemas apmācības, kurās var piedalīties elektroauto īpašnieki. Tieši tur ekspertu vadībā var pārliecināties par to, kā vadīt elektroauto slalomā un citos izaicinājumos.
Salīdzinājumam – starp Norvēģijā pieprasītākajām jaunajām automašīnām reti kura vairs nav lādējama, un vienā mēnesī tiek reģistrēti vairāk elektroauto, nekā Latvijā ir reģistrātas elektriskās automašīnas kopumā. Tas apliecina – ziema nav šķērslis, lai pārvietotos ar elektroauto. Viss slēpjas gatavībā nedaudz pielāgoties dažām elektroauto īpatnībām aukstā laikā, taču tas paver iespēju katru dienu pārvietoties daudz “zaļāk”!
Man nav rakstu ilustrējošajā attēlā redzamā mašīna, bet tieši tāda pat 🙂
’21. gada decembrī esmu nobraucis 2.650 km, ar vidējo patēriņu 25,9 kwh/100.
Daudz.
Bet.
Es ar salona apsildes “optimizēšanu” neesmu nodarbojies necik. Tikai esmu sildījis mašīnu, kamēr tā ir pie vada, un tas neatspoguļojas šajos 25,9 Kwh. Nekas diži daudz tas nav, pat nedomāju iespringt tos datus meklēt.
Gada (37k km) vidējais patēriņš man ir 18,5. Tātad šajā Decembrī bija + 40 % pie vidējā.
OK, tas ir MAZLIET vairāk nekā iekšdedzes patēriņa pieaugums. Bet es arī to mašīnu ekspluatēju diezgan skarbi. Lielākā daļa nobraukuma ir Rīgas apvedceļa iekšpusē.
Komentāri apstiprina pieredzi, kas iegūta ar 2014.gadā valsts atbalsta programmas ietvaros (KPFI projektu konkurss) iegādātajiem e-auto: jārēķinās, ka ziemā autonomija var samazināties par 50%.
Ne visiem e-auto akumulatora sildīšana tiek ieslēgta, kad sildi salonu no vada. ID.3, vismaz pagaidām, akumulators tiek sildīts, kad uzsāc braukšanu – pirmie kilometri ar milzīgu patēriņu. Varbūt kādreiz to ar OTA izmainīs.
Piekrītu, raksta autors ir krietni samīkstinājis krāsas.
KIA E-Niro 2021. 64Kwh. Standarta maršruts ap 17 km.
Vasarā pat. 14-16kwh
Rud. līdz 0 grādiem: 17-21kwh
Z.līdz -10 grādiem 22-28kwh
Z. zem -10 grādiem 28-37kwh.
Ziemā pielietoju stūres un sēdekļa apsildi. Taču ar benzīna auto arī to daru un starpība patēriņā ziema/vasara ir ap 20-30% max.
Tomēr piedāvājot augstāk minētos argumentus jāpiebilst, ka ar aukstumu un sniegu arī sastrēgumi ir palielinājušies. Domāju, ka pie līdzvērtīgiem ceļa apstākļiem patēriņš ziemā būtu līdz 30kwh max, kas tāpat ir vairāk, kā min raksta autors.
Taču autoram par labu arī ir arguments. Braucot maršrutu virs 150 km, sevišķi pa šoseju vasarā patēriņš ir ap 16 Kwh ziemā ap 20 kwh. Starpība vairs nav tik liela.
Šķerslis jau nav, bet braucot -15 grādos no rīta uz darbu 10 km un vakarā atpakaļ… un turot mašīnu āra apstākļos nobraukums ir stabili -50% no tā, kas būs vasarā. Visādi citādi lādē un brauc. Ja vien nav biržas tarifs ar 1,2 EUR/kWh.
Piekrītu. Man patēriņš 42-45 kw/100 km. Īsie gabali 15 km no rīta un vakarā atpakaļ. No vasaras 350 km tagad ziemā 180-200 km
Matemātika ir neapgāžama. Ja algoritms rēķina elektrības patēriņu ieskaitot apsildi pret nekādu vai niecīgu nobraukumu, cipars būs nereāli liels.
Cilvēkiem galīgi nevajag vienmēr satraukties par visu ko redz ekrānā. Var pat ar EV vispār stāvēt uz vietas un uzdzīt īpatnējos patēriņus pāri 100 kWh/100km 🙂 EV nav nekas slikts, tieši pretēji labi silda salonu un brauc 3 reizes ekonomiskāk par ICE draugiem.
3x ekonomija ir stipri atkarīga no elektrības tarifa. Tajā pašā maršruta ICE draugs līdzīgos apstākļos kļuva tikai 15% rijīgāks. Naudas izteiksmē protams tas bija vairāk… te gan runa par nepilnigo rakstu, kas noklusē šādas nianses.
Procents vienam variantam nav salīdzināms ar otru, jo bāze pret ko attiecina atšķiras. EV tehnoloģija ir 3 reizes ekonomiskāka.
Nevajag pārspīlēt. Dīzelis ziemā pat manis minētajos apstākļos ir vienlīdz ekonomisks ka EV. Ja netici, tad sarēķin 6L dizela uz 100 km pret 30-40 kWh ar tarifu 20 un vairāk kapeikas par vienību.
Mani te e-auto fani noknābāja par reāliem skaitļiem ziemā – es neprotot braukt u.t.t. Pieņemu ka noklusēšana ir cilvēka dabā. Vienīgi kādam iesācējam var sanākt vilšanās, lasot optimistiskās apceres.
Tāpēc ka mazvērtības kompleksi tiem knabatajiem. 🙂 Es bez sevis zinu arī citus EV lietotājus, kas to tehnoloģiju atzīst tikai kā otro auto ģimenē… nu vismaz ziemas apstākļos.