ES Parlaments atbalsta 2035. gada beigu datumu automašīnām ar iekšdedzes dzinēju

Eiropas Parlaments ir nobalsojis par 2035. gada termiņa noteikšanu iekšdedzes dzinēja automašīnām un furgoniem, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu klimata pārmaiņu, gaisa kvalitātes un elektrisko transportlīdzekļu pieejamības jomā.

Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja par Eiropas Komisijas prasību automobiļu ražotājiem 2025. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, samazināt vidējās autoparka emisijas par 15 %, 2030. gadā – par 55 % (50% furgoniem) un 2035. gadā – par 100 %. Par balsoja 339 deputāti, pret bija 249, bet 24 atturējās. Konservatīvie, galēji labējie un pat daži progresīvie EP deputāti noraidīja augstāku mērķi 2025. gadam un 2030. gadam, kas prasītu ražotājiem palielināt elektrisko automobiļu pārdošanu. Vājie kritēriji šajā desmitgadē nerosinās autoražotājus pietiekami rīkoties, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt savus klimata mērķus, apgalvo T&E.

Termiņš nozīmē, ka pēdējās fosilā kurināmā automašīnas tiks pārdotas līdz 2035. gadam, dodot mums iespēju cīnīties ar klimata pārmaiņām. Pakāpeniska iekšdedzes dzinēju izslēgšana ir arī vēsturiska iespēja palīdzēt izbeigt mūsu atkarību no naftas un padarīt mūs drošākus no despotiem. Un tas sniedz pārliecību, ka automobiļu rūpniecībai ir jāpalielina elektrisko transportlīdzekļu ražošana, kas samazinās cenas autovadītājiem.

Alekss Keinss, T&E tīro transportlīdzekļu menedžeris

Parlaments noraidīja nepilnību attiecībā uz sintētisko degvielu automašīnās, kas ir jaunākais viltus “zaļais” risinājums fosilā kurināmā nozarē, kas vēlas pagarināt jaunu iekšdedzes dzinēju pārdošanu pēc dekarbonizācijas termiņa beigām. Dzīves cikla analīze apstiprina, ka e-degvielas 2030. gadā automašīnu CO2 emisijas samazinātu vidēji tikai par 5%, salīdzinot ar benzīnu. Dedzinot sintētisko degvielu, gaisā tiktu emitētas arī toksiskas NOx emisijas, liecina testi, savukārt automašīnas vadīšana ar e-degvielu ir daudz dārgāka nekā elektriskajiem transportlīdzekļiem. Arī e-degvielas ražošana ir daudz mazāk efektīva nekā elektromobiļa akumulatoru uzlāde.

Vides ministriem vajadzētu dubultot 2035. gada rādītāju un neatstāt vietu viltus zaļajiem risinājumiem, piemēram, e-degvielām. Sintētiskās degvielas atļaušana automašīnās būtu dārga un izšķērdīga novirzīšanās no milzīgā transporta sakopšanas uzdevuma. Akumulatoru elektriskie transportlīdzekļi jau šodien ir gatavi un ir tīrāks, lētāks un efektīvāks veids, kā dekarbonizēt sektoru.

Alekss Keinss, T&E tīro transportlīdzekļu menedžeris

Vides ministri savu nostāju par transportlīdzekļu emisiju mērķiem lems vēlāk šomēnes, pirms sāks sarunas ar parlamentu. Par galīgo likumu paredzēts vienoties rudenī.

Sauszemes transports ir lielākais transporta emisiju avots Eiropā, un automašīnas vien rada 12% no kopējām SEG emisijām. Transporta nozare Eiropā patērē 65% naftas, no kuras gandrīz visa tiek importēta.

Uzlādēts viedoklis

Lai gan šis nav galējais lēmums, tas ir nozīmīgs solis, lai sasniegtu ES mērķi, samazināt transporta sektora SEG emisijas par 90% līdz 2050. gadam. Ņemot vērā, ka vidējais auto vecums Eiropā ir 10 gadi (Latvijā 15 gadi), 2035. gads ir pēdējais brīdis, kad aizliegt iekšdedzes automašīnu tirgošanu.

Jāpiebilst, ka šis likumprojekts neaizliedz iekšdedzes dzinējus (benzīna, dīzeļdegvielas, autogāzes (LPG), CNG vai LNG) kā tādus, ir tikai noteikts, ka emisijas ir jāsamazina par 100%. Tomēr pat ūdeņraža iekšdedzes dzinējs rada emisijas, kas nozīmē, ka 2035. gads ir iekšdedzes dzinēja beigu datums Eiropā (pārējā pasaule drīz sekos). Potenciāli ūdeņradi arī drīzumā ieskaitīs pie SEG, jo tas netieši rada sasilšanu.

Nosakot beigu datumu, varam prognozēt, ka iekšdedzes dzinēju atpirkšanas un tirgus vērtība, tuvojoties šim datuma, dramatiski kritīsies. Jau šobrīd ar dīzeļdegvielu darbināmām automašīnām daudzās vietās neizsniedz operatīvo līzingu, jo bankas nespēj prognozēt, vai šādām mašīnām pēc 5 gadiem būs jel kāda atlikusī vērtība. Ja ņemam Norvēģiju par piemēru, kurā iekšdedzes automašīnas ir aizliegts tirgot no 2025. gada, tad jau vairākus gadus pirms aizliegums stāsies spēkā, iekšdedzes dzinēja īpatsvars jauno auto tirgū būs mērāms viencipara procentos.