Auto pieejamības pētījums: iedzīvotāji ir gatavi iegādāties elektroauto

Lielākā daļa elektroauto lietotāju (76%) noteikti vai visdrīzāk ka nākamo spēkratu atkal izvēlētos elektroauto, atvērtāki elektroauto iegādei ir jaunieši un jaunajos projektos dzīvojošie iedzīvotāji, tāpat augstāka interese par elektroauto iegādi ir Rīgā, Pierīgā un Kurzemē dzīvojošajiem, liecina SEB bankas pētījums.

Jautāti par to, kas viņus motivētu iegādāties elektroauto, gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka tās ir uzturēšanas izmaksas un gandrīz tikpat daudzi (40%) norāda uz pieejamo valsts atbalstu. Vēl  ceturtā daļa (25%) atzīmē, ka viņus motivētu plašāk paejamas uzlādes iespējas.

Elektroauto popularitāte Latvijā pēdējo gadu laikā turpina strauji pieaug, līdz ar to uzlabojas arī iedzīvotāju izpratne par elektroauto sniegtajām priekšrocībām. Šodien droši varam teikt, ka elektroauto ir stabili augoša tirgus niša. Pieredze rāda, ka retais elektroauto lietotājs pārsēžas atpakaļ uz iekšdedzes dzinēja transportlīdzekli.

Pozitīvi, ka mīti par elektroauto iet mazumā, bet elektroauto skaits Latvijā turpina pieaugt, apliecinot kā esošā EKII atbalsta programma videi draudzīgu auto iegādei, ir efektīva. Lietotāju pozitīvās pieredzes stāsti ir nenovērtējami svarīgi. Lielākais gandarījums, ka kopš izmaiņām atbalsta programmā vasaras izskaņā, kad tika palielināts atbalsts Goda ģimenēm, 34,5% no visiem atbalsta saņēmējiem elektroauto iegādei ir daudzbērnu ģimenes, kuri programmu izmantojuši arī septiņvietīgu elektroauto iegādei.

Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs

Tāpat Klimata un enerģētikas ministrs uzsvēra, ka nākotnē plānots veicināt nolietoto, veco auto nodošanu jauna iegādei, jo mērķis ir pamazām nomainīt Latvijas ‘veco’ autoparku kopumā.

Jautāti par šķēršļiem, kas attur no elektroauto iegādes, 67% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka tā ir pārāk augstā auto iegādes cena, savukārt puse norāda uz ar vienu uzlādi nobraucamo attālumu kā nepietiekamu. Tāpat puse jeb 52% aptaujāto pauž bažas par auto baterijas ilgmūžību, bet vēl 46% uzskata, ka ir ierobežots publisko uzlāžu staciju skaits. Un tikai 11% aptaujāto norādīja, ka viņus no elektroauto iegādes attur negatīvas atsauksmes. Būtiski, ka esošo un bijušo elektroauto īpašniekus auto cenu neredz kā šķērsli, apzinoties, ka šī sākotnēja investīcijā ļauj samazināt nākotnes auto lietošanas izmaksas.

Finansiālie aspekti (iegādes cena, lietošanas izmaksas, valsts atbalsts) ir galvenie faktori, kas pircējus motivē vai attur no elektroauto izvēles. Lai iedzīvotāji būtu gatavi iegādāties elektroauto, galvenais ir pieredze, bet būtiskākais motivētājs – cena.

Lai gan jaunu auto cenas pēdējo piecu gadu laikā pieaugušas par 20%, negatīvi ietekmējot cilvēku pirktspēju, pēdējo divu gadu laikā cenas saglabājušas samēra stabilas. “Cilvēku augošā interese par elektroauto un plašais klāsts ar pieejamajiem modeļiem atspoguļojas arī pieprasījumā pēc finansējuma, un pēc mūsu datiem redzam, ka šogad gandrīz par ceturto daļu palielinājies piešķirtais finansējums elektroauto iegādei.

Matīss Janevičs-Dambis, SEB līzinga valdes loceklis

“Elektroauto apdrošināšana virzās līdzi tirgus izaugsmei”, apstiprina Ģirts Kubliņš, If Apdrošināšana transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs, uzsverot, ka pēdējo divu gadu laikā ir divkāršojies apdrošināto elektroauto skaits un populārāko elektroauto marku apdrošināšanas prēmijas pielīdzinās iekšdedzes dzinēju auto.

Redzam arī tendenci, ka uzņēmumi arvien vairāk izvēlas elektroauto, jo tie ļauj ievērojami samazināt automašīnas ikdienas lietošanas un uzturēšanas izmaksas, padarot tos par finansiāli pamatotu ieguldījumu. Ik gadu elektroauto skaits uzņēmumu autoparkos pieaug par aptuveni 1 procentpunktu. If Apdrošināšana portfeļa analīze Baltijas valstīs liecina, ka 2021. līdz 2024. gadam elektroauto skaits uzņēmumu autoparkos ir pieaudzis: Latvijā no 1,8% līdz 5,5%, Lietuvā no 0,9% līdz 6,7%, Igaunijā no 1,9% līdz 4,6%.

Ģirts Kubliņš, If Apdrošināšana transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs

Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs Kārlis Mendziņš kliedē vairākus mītus saistībā ar elektroauto, piemēram, to, ka baterijas mūžs ir neliels.

Pašlaik baterijas mūžs jau kalpo ilgāk, nekā sākotnēji prognozēts, turklāt baterijas garantija ir ievērojami lielāka nekā pašai mašīnai. Tāpat redzams, ka uzlādes vietu skaits Latvijā jau otro gadu audzis par 21%, bet uzlādes spraudņu skaits audzis par 39%, kā arī jaunās uzlādes vietas ir lielākas, nodrošinot drošības sajūtu.

Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs Kārlis Mendziņš

Tāpat Mendziņš mudina valstij rādīt piemēru, valsts un pašvaldības autoparkiem pārejot uz elektroauto, un norāda uz to, ka būtu jāsniedz atbalsts uzņēmējiem. Redzams, ka aizvien vairāk uzņēmēju to dara – Baltijā līderos ir Lietuva, kur 6,7% uzņēmumu jau pārgājuši uz elektroauto izmantošanu.

Iedzīvotāju aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma veica “Norstat Latvija”, kurā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.