Eksperti: ES mērķu sasniegšanai elektromobilitātē nepieciešama mērķtiecīga pieeja un valsts atbalsts

Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) mērķus elektromobilitātes attīstībā, Latvijā ir strauji jāveicina elektrouzlādes infrastruktūras izveide, un tas nebūs iespējams bez valsts atbalsta, kā arī liela nozīme ir Eiropas fondiem, AS “Sadales tīkls” organizētajā diskusijā “Uzlādes tīkls savieno Latviju” secināja jomas eksperti un pašvaldību pārstāvji. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra: lai plašu uzlādes tīklu attīstītu, ir ļoti būtiska efektīva sadarbība starp valsti, pašvaldībām, elektroenerģijas tirgotājiem un AS “Sadales tīkls” kā elektrības pieslēgumu ierīkotāju.

Sabiedrības pieprasījums un Eiropas Zaļais kurss arī Latvijai liek arvien aktīvāk domāt par elektromobilitātes attīstību, un tās veicināšana iekļauta arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam. Zaļā kursa mērķu sasniegšanai līdz 2025. gadam Eiropā būs jāizveido 1 miljons elektrouzlādes staciju, kas apkalpos aptuveni 13 miljonus elektroauto. Kā diskusijā sprieda eksperti, nepieciešamās infrastruktūras izveide un attīstība Latvijā ir izaicinājums, jo tas ir dārgs un laikietilpīgs process, un šobrīd tas primāri gulstas uz pašvaldību pleciem.

Alternatīvas fosilajai degvielai ir ne tikai elektrība, bet arī, piemēram, ūdeņradis un metāns, taču elektroenerģija ir vienīgā šī brīža un tuvāko desmitgažu reālā izvēle, ja skatāmies no tehnoloģiskās gatavības un izmaksu viedokļa. Runājot par uzlādes tīkla attīstību, būtiski ņemt vērā, ka ātrs vai vidēji ātrs uzlādes punkts nav vienkārši pilsētvidē izvietota “rozete”, tā izbūve pieprasa specifiskas iekārtas un atbilstoša sprieguma nodrošināšanu, un viena šāda punkta izbūve vidēji izmaksā vairākus desmitus tūkstošus eiro.

AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Šobrīd transporta nozarē arvien pieaug no fosilajiem resursiem ražotās degvielas patēriņš, tikmēr atjaunojamo resursu izmantojums nozarē ir nebūtisks. Jāteic, ka sadales sistēmas operatoram būs būtiska loma Zaļā kursa ieviešanā un tam būs jāiznes šī enerģētikas nozares transformācija uz saviem pleciem – mēs gribam attīstīt viedu elektrotīkla infrastruktūru, kas dotu iespēju veidot plašu un ilgtspējīgu elektrouzlādes tīklu. Ceram, ka tam būs pieejams arī ES fondu finansējums.

Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns

Mūsu mērķis ir maksimāli samazināt automobiļu skaitu pilsētā un investēt ērta, moderna sabiedriskā transporta attīstībā. Ja runājam par elektromobilitāti, privātos e-auto iedzīvotājiem būtu jārada iespēja lādēt mājās un uzņēmumos, savukārt pilsētas viesiem – publiskās vietās. Tāpēc būtu nepieciešams finansiāls atbalsts uzlādes infrastruktūras un staciju izbūvei daudzdzīvokļu māju pagalmos un publiskās teritorijās. Manuprāt, Latvijas valsts šo pozīciju varētu aizstāvēt arī Briselē.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš

Vajadzību pēc plaša elektrouzlādes tīkla diktē ne vien nepieciešamība sasniegt Latvijai saistošos ES klimatneitralitātes mērķus, kas paredz līdz 2050. gadam par 90 % samazināt kopējo transporta radīto emisiju apjomu, bet arī strauji augošais iedzīvotāju pieprasījums pēc elektromobiļiem. Kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, Latvijā reģistrēto elektroauto skaits pēdējo piecu gadu laikā ir četrkāršojies. Eiropas Elektromobilitātes asociācija prognozē, ka jau 2030. gadā 50% globālā auto tirgus veidos elektroauto. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīzā nākotnē elektrouzlādes infrastruktūras attīstība pilsētās un gar lielajām šosejām būs absolūta prioritāte, lai apmierinātu augošo pieprasījumu un vienlaikus spiedienu videi nedraudzīgos iekšdedzes auto nomainīt pret elektromobiļiem. Eksperti lēš, ka lielajās Eiropas valstīs, kā Vācija, Francija, Spānija, Lielbritānija u.c. elektrouzlādes punktu skaits turpmāko desmit gadu laikā varētu pieaugt pat 20 reizes, arī Latvijai ir jāseko šo valstu piemēram.

AS “Sadales tīkls” akcentē, ka kopumā valsts elektroapgādes infrastruktūra ir gatava elektromobiļu apjoma pieaugumam, un, domājot par elektromobilitātes attīstību nākotnē, paralēli notiek arī elektrotīkla modernizācijas darbi. Diskusija “Uzlādes tīkls savieno Latviju” notika 9. septembrī. Tajā AS “Sadales tīkls”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības u.c. institūciju pārstāvji, kā arī pašvaldību pārstāvji un jomas eksperti pārrunāja aktualitātes un izaicinājumus elektromobilitātes nozarē un tās turpmākā attīstībā.

Uzlādēts viedoklis

Oponēšu Sandim Jansonam par vairāku desmitu tūkstošu investīciju. Tā tas tiešām ir, ja izbūvē vietā, kurā nav tuvumā elektrības pieslēgums un tiek paredzēta lielas jaudas uzlādes stacija. Mums Latvijā to ir pietiekami pārskatāmajai nākotnei. Vairāk uzmanība ir jāpievērš tieši pusātrajām (<22 kW) uzlādes stacijām, kuras mums izteikti trūkst. Pat aprīkojot tādas ar jaudas balansēšanas aparatūru un plānojot tādas vietā, kur elektrības pieslēgums pieejams, piemēram, pie tādām publiskajām ēkām kā koncertzāle vai lielveikali, reti kuros scenārijos izmaksas varētu būt mērāmas vairākos desmitos tūkstošos eiro.

Liepājas domes pārstāvis izteicās ļoti pareizi – ir jāvirzās uz to, ka pilsētā cilvēki pārvietojas ar sabiedrisko transportu un jārada stimuls tiem, kas savu iemeslu dēļ tā nedara, pārvietoties ar elektriskajiem transportlīdzekļiem.