Elektrifikācijas izrāviens: kas motivē eiropiešus pirkt elektroauto?

1

2022. gadā Eiropas tirgū pārdots gandrīz tikpat elektrificētu auto, cik benzīna un dīzeļa mašīnu. Kad šāda tendence būs Latvijā?

Citroen e-C4

Citroen e-C4 (Publicitātes foto)

Jau vairāk nekā gadu tiek uzdots retoriskais jautājums: kad notiks elektrifikācijas izrāviens? Kad elektroauto un hibrīdie modeļi Eiropā pārspēs mašīnas ar iekšdedzes dzinēju? Jaunākie dati liecina – tas mirklis vairs nav tālu, jo 2022. gadā Eiropas tirgū pārdots gandrīz tikpat elektrificētu auto, cik benzīna un dīzeļa mašīnu. Kad šāda tendence būs Latvijā?

Virsi Degviela Hvo Adsell Destop Mobile Giga 932x300
932x300 Uzladets Lv

Progress ir acīm redzams

2022. gadā, salīdzinājumā ar 2021. gadu, jaunu benzīna mašīnu tirgus daļa Vecajā kontinentā saruka no 35,5 līdz 32,5 procentiem. Dīzeļauto pārdošanas apjomi samazinājās gandrīz par 20 procentiem, attiecīgi to tirgus daļa pērn bija tikai 16,4 procenti.

Turpretī elektroauto pārdošanas skaitļi Eiropā gada laikā pieauga gandrīz par trešdaļu un veidoja 12,1 procentu kopējā tirgus. Par trešdaļu palielinājās arī uzlādējamo hibrīdu noiets – to tirgus daļa sasniedza 9,4 procentus. Savukārt pašuzlādes hibrīdi ir kļuvuši par nākamo populārāko izvēli pēc benzīnauto. To tirgus daļa pakāpusies līdz 22,6 procentiem.

Lai gan benzīna un dīzeļa modeļi joprojām veido nedaudz vairāk kā pusi visu jauno mašīnu pārdošanas apjoma, statistika liecina, ka šī tirgus daļa strauji sarūk, un jau nākamgad šis segments var atdot līderpozīcijas elektrotransportam. Tāda tendence liecina, ka Eiropas Savienības izvirzītie mērķi attiecībā uz «tīru braukšanu» nav bijuši tikai skaisti vārdi.

Viss ir atkarīgs no regulējuma. Tā kā šādi ir nolemts, Eiropas Savienība dara visu, lai prasības arī izpildītu. Tā arī jābūt: ja ir mērķis, tad ir jārīkojas, jo nekas nenotiek pats no sevis.

Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš

Iekšdedzes dzinēji ir sasnieguši attīstības augstāko punktu

Autoparka «tīrīšana» ir kā ķēdes reakcija. ES izvirza mērķus, nosaka mašīnu piesārņojuma prasības, un ražotāji tām pielāgo savus modeļus. Taču arī pašas valstis dod savu ieguldījumu, piedāvājot kompensācijas un citus finansiālus stimulus videi draudzīgāka transporta īpašniekiem.

Daži ražotāji dīzeļus vispār vairs nepārdod, toties visi tagad piedāvā hibrīdus, kas kļūst arvien labāki un labāki. Turklāt, ja tiek piešķirtas subsīdijas zaļajam transportam un daļa autovadītāju var braukt tikai ar elektrību, tad aritmētika ir vēl patīkamāka.

Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš

ES periodiski pastiprina prasības attiecībā uz transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Rezultātā ražotāji samazina motoru jaudu, atsakās no dīzeļdzinējiem un veido hibrīdus un elektroauto. Piemēram, japāņu uzņēmumiem (ar dažiem izņēmumiem) dīzeļu vispār vairs nav. Honda, Nissan, Mazda pārdod benzīna, hibrīda un pilnībā elektriskos auto. Toyota dīzeļdzinējus uzstāda tikai Land Cruiser un Hilux apvidniekos, taču to piedāvājums ir ierobežots.

Eiropā bāzēto ražotāju saimē ir plašāka izvēle. Iespējams, visplašākā – franču zīmoliem. Šai gadījumā cilvēks vispirms noskata modeli un tikai pēc tam piemeklē piedziņu. Piemēram, Citroën C4 var aprīkot ar benzīna, dīzeļa un elektrisko motoru. C5 Aircross un C5 X ir pieejami arī ar plug-in hibrīda piedziņu.

Citroën ë-C4
Citroën ë-C4 (Publicitātes attēls)

Īpaši efektīvi jaunās paaudzes dzinēji un sekmīgā elektroauto tirdzniecība ļauj ražotājam neatteikties no dīzeļiem. Tie joprojām ir populāri to autovadītāju vidū, kuri brauc garas distances.

Pašlaik Eiropā pārdoto auto vidējais izmešu daudzums nedrīkst pārsniegt 95 g/km CO₂. Ja ir vairāk, ražotājs maksā iespaidīgu sodu par katru pārsniegto gramu. Iekšdedzes dzinēju efektivitāte jau ir sasniegusi savu iespēju robežu, un panākt šādus rādītājus bez elektrības ir ārkārtīgi grūti, it īpaši, ja auto ir liels. Tāpēc lielo auto tirgus skatuvi pārņem elektrificēti braucamie.

Elektrība ar papildu priekšrocībām

Par elektroauto kā mūsu nākotni tika runāts jau tad, kad bija pieejami vien daži modeļi, piemēram, Mitsubishi i-MiEV, kuru iegādāties vēlējās tikai retais. Tagad katram ražotājam ir gan hibrīdi, gan pilnībā elektriski modeļi ar dažāda izmēra akumulatoriem un dažādas jaudas dzinējiem. Mašīnas kļūst arvien dārgākas, īpaši ar iekšdedzes dzinēju, tomēr pamazām pilnībā elektrisko auto cenas pielīdzinās benzīna un dīzeļa mašīnu cenām. Tās vēl nav vienādas, bet tuvojas. Tas ir viens no kritērijiem, kāpēc jaunu auto pircēji arvien aktīvāk pievēršas elektromašīnām. Agrāk cilvēki no elektroauto pirkšanas mēdza atteikties, tiklīdz uzzināja cenu. Tagad šoks ir mazāks. To veicina arī infrastruktūras uzlabojumi.

Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš

Pēdējo piecu gadu laikā elektroauto tehnoloģijas ir pacēlušās nākamajā līmenī, tāpēc šīs mašīnas jau var salīdzināt ar iekšdedzes spēkratiem. Arī to izvēle ir ievērojami paplašinājusies – tik ļoti, ka sev piemērotu elektroauto var atrast vairums cilvēku. Sākot ar lētāko Dacia Spring, kas maksā aptuveni 22 000 eiro, un beidzot ar Mercedes EQS, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt ap 700 km, taču maksā piecreiz vairāk. Kompaktais Citroën ë-C4, kura sniedzamība ir līdz 350 km, tagad maksā no 35 000 eiro jeb tikai par dažiem tūkstošiem vairāk nekā analogs iekšdedzes modelis. Starpība starp ļoti labi aprīkotu iekšdedzes modeli un elektrisko versiju sarūk, pateicoties valsts atbalstam.

Vēl viena elektroauto priekšrocība – daudz lētāka ekspluatācija nekā iekšdedzes mašīnām, jo nav jāmaina eļļa, nevajag remontēt dzinēju un pārnesumkārbu. Šo elementu vienkārši vairs nav. Uz elektromašīnas izvēli sliec ne tikai valsts, bet arī paši ražotāji. Piemēram, elektriskajiem Citroën modeļiem tiek piedāvāta neierobežota 5 gadu garantija.

Lai gan lēnāk, taču latvieši arī elektrificējas

Eiropā jau tuvākajos gados gaidāms lūzuma punkts, kad elektrificētie auto pārdošanas ziņā apsteigs benzīna un dīzeļa modeļus. Kāda ir situācija Latvijā?

Pēc Kārļa Mendziņa domām, Latvija ir Eiropas atspulgs, taču ar dažu gadu nobīdi. Mūsu valstī cieņā ir lietoti braucamie, starp kuriem elektromodeļu joprojām nav daudz. No otras puses, jaunu mašīnu tirgus uzņem apgriezienus.

Ja runa ir par pilsētu un jaunām mašīnām, tad elektrifikācijas iespējas jau šobrīd ir iespaidīgas. Lai arī mums ir jāseko ES prasībām, cilvēki šobrīd pērk nevis to, ko vēlas, bet to, ko var atļauties. Daudzi grib elektroauto, bet nevar atļauties. Priecē gan tas, ka jau tuvākajā nākotnē šo mašīnu cenas kļūs pieejamākas.

Eleport Latvija vadītājs Kārlis Mendziņš

Pēdējos trijos ceturkšņos elektroauto un plug-in hibrīdi veidojuši 10% Latvijas jauno auto tirgus. No gandrīz 20 000 jauno mašīnu, kas tika iegādātas pērn, dīzeļi pirkti par 8% mazāk, bet benzīna spēkrati – teju par piektdaļu vairāk. Alternatīvi darbināmo dzinēju skaits 2022. gadā ir dubultojies.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

0 0 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
1 Komentārs
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
HANS-PETER
HANS-PETER
Viesis
22/09/2023 21:36

Šeit ir nepieciešama iejaukšanās!
Plug-in hibrīdauto un vieglā hibrīda automašīnas nav videi draudzīgas!
-1. Ir jātransportē divi pilni dzinēji un to daļas, kas rada vairāk izplūdes gāzu!
-2. Ja plug-in hibrīds nav uzlādēts, ko var redzēt pēc neizpakotā uzlādes vada, tas rada vairāk netīrumu nekā tīri benzīna dzinējs!
-3. Šī iemesla dēļ arī Vācijā ir pārtraukts finansējums visiem hibrīdiem! Hibrīds ir vides krāpniecība!
Tīri elektromobiļi ir ļoti tīri uz ceļa, izņemot riepas un bremžu nobrāzumu (smalkos putekļus)! Bailes no diapazona ir pilnīgi nepamatotas! Skaidrs, ka mazie auto ar maziem akumulatoriem ir būvēti pilsētas satiksmei un īsiem braucieniem! No aptuveni 60 KW akumulatoriem bez problēmām var tālu nobraukt. Ja pēc 350 – 450 km ir jāpaņem pusstundas pārtraukums, tas patiesībā ir tikai normāli! Man pašam ir Cupra Born 77 Kw un nobraucu 6000 km 10 dienu laikā, no Latvijas uz Šveici. Vienreiz uz pāreju (Klausenpass) 2000 m virs jūras līmeņa un tad nedaudz cauri Šveicei. Lētākā uzlāde bija ar Ionity, ar Ionity Pass, kuru varat izpirkt un izdzēst! Man nebija problēmu, mans maršruts veda caur šādām valstīm: No Latvijas uz Lietuvu, Poliju, Čehiju, Vāciju un Šveici.
Čehijā par elektromobili jāparaksta deklarācija ar elektronisko parakstu, tad nav jāmaksā autoceļa nodeva! Polijai nav nodevu maršrutā Suvalkena–Katovice!
Vācijā jums vajadzētu doties uz Tūvu un saņemt zaļo vides uzlīmi (17 eiro), lai jūs varētu iebraukt visās vides zonās, nesaņemot naudas sodu! Bez līmes arī vācu elektromobiļi saņem sodus!
Šveicē jums ir nepieciešama autoceļa nodevas uzlīme, taču tagad tās ir pieejamas elektroniski un tās var pasūtīt Federālajā transporta birojā. Aktīvs uzreiz pēc apmaksas! Es no savas puses vairs negribu braukt ar smirdīgu auto, kas siltumā tērē 70% enerģijas!

1
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: