Elektroauto mīti – efektivitāte

Par elektromobiļiem klīst daudz aplamu mītu. Viens no tiem stāsta par to, ka elektromobiļi neizmanto labāk enerģiju kā iekšdedzes dzinēju līdzinieki.

Saskaņā ar ASV Enerģijas Departmentu (Department of Energy – DoE)

“Elektromobiļi (ETL) pārveido 59% – 62% no elektriskās enerģijas uz kinētisko enerģiju. Tipiska iekšdedzes dzinēja automašīna pārveido tikai 17%-21% enerģijas, kas ir pieejama degvielā.”

Elektriskais motors tipiski ir ar 85% – 90 % efektivitāti, kas nozīmē, ka tik lielu daudzumu no elektriskās enerģijas tas pārveido lietojamā (kinētiskā) enerģijā. Atšķirība starp vispārējo efektivitāti un dzinēja efektivitāti rodas dēļ uzlādes un izlādes procesa, kurā enerģija no līdzstrāvas tiek pārveidota uz maiņstrāvu un atpakaļ. Jaunākais ziņojums no DoE pierāda, ka iekšdedzes dzinējs ir no 12% līdz 30% efektīvs.

Braiens Feldmans (Brian Feldman), robotikas eksperts, nesenā Quora rakstā piedāvāja šādu paskaidrojumu (autora piezīme: visas mērvienības ir pārvērstas uz metrisko sistēmu):

“Pieņemsim Tesla Model S, kurai ir 85 kWh liela bateriju paka un kas spēj veikt 425 km. Pieņemsim tipisku iekšdedzes dzinēja automašīnu, kas iespēj 6.72 l/100 km. Degvielas litrā ir 8.73 kWh enerģijas. Tesla izmanto 198 Wh/km (85 kWh/425 km). Iekšdedzes dzinēja mašīna patērē 586 Wh/km. Līdz ko enerģija ir pieejama (neņemot vērā jaudas radīšanu, naftas tīrīšanu vai lādēšanos) Tesla patērē tikai trešdaļu no tā, ko patērē līdzīga iekšdedzes automašīna.”

ETL oponentiem patīk norādīt uz to, ka ir jāņem vērā elektrības ražošanas faktori, kad nosaka vispārējo efektivitāti. Protams, tas ir svarīgs faktors. Ir taisnība, ka, lādējot ETL ar elektrību, kas ir radīta dedzinot ogles, ir videi sliktāk kā to darot ar elektrību, kas ir radīta HES, saules paneļiem vai vēja turbīnām. Tomēr tas rada nepatiesu priekšstatu – nedrīkst braukt ar ETL, jo, iespējams, tas ir ticis uzlādēts ar elektrību, kas nākusi no oglēm.

ETL lietotājiem ir tendence būt ar domāšanu, kas ir videi draudzīgāka par iekšdedzes dzinēju mašīnu lietotājiem. Viņi vēlas, lai elektrība būtu “tīra”, uzstādot savus saules paneļus vai meklējot citas alternatīvas, kas noved pie tā, ka elektrības enerģijas tīkls kļūst aizvien videi draudzīgāks.

ETL oponenti reti kad piemin vides piesārņojumu, kas radies meklējot naftu un dabasgāzi, dabūjot to virs zemes, transportējot to, pārvēršot lietojamā enerģijas avotā, atkal transportējot to uz izplatītājiem un vēlreiz transportējot uz vietējiem pārdevējiem (DUS). Ir viegli redzēt skabargu citos, kad neredz baļķi savā acī.

Vēl viens arguments ETL oponentiem ir par elektrības rēķinu, kas izaugot neizmērojami. Saprotami, ka, lietojot vairāk elektrības, elektrības rēķins pieaug. Tomēr ir jāņem vērā, ka degvielas izmaksas pēkšņi būs 0. Ja salīdzina izmaksas uz 100 km, tad ar elektrību var nobraukt krietni tālāk kā ar degvielu par to pašu summu.

Vidējais latvietis gadā nobrauc aptuveni 17’000 km. Ja tie tiktu veikti ar Tesla Model S, tad, lai nobrauktu tādu attālumu, tiktu iztērētas 3’366 kWh, kas izmaksātu 538.56€ (pieņemot, ka elektrības cena ir 0.16€ par kWh. Cena par kWh var atšķirties). Lai to pašu attālumu veiktu ar tipisku iekšdedzes dzinēja automašīnu (6.72 l/100 km), tiktu iztērēti 1’481.69€ (pieņemot, ka degvielas cena ir tāda kā 04.09.2018 – 1.297 €/l). Gandrīz 3 reizes dārgāk kā ar ETL. Vienā gadā tipiskais latvietis ietaupītu 943.13 €. Tas ir neņemot vērā to, ka degvielas izmaksas pieaug straujāk kā elektrības.

Daudzās vietās pasaulē ir arī cenu atlaides ārpus pīķa laika elektrībai, kas pavērš situāciju vēl vairāk par labu ETL.

Mīti par ETL tiek kliedēti pārāk lēni un ETL pretinieki ir pat ļoti ietekmīgi ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Daudziem ir vienaldzīgas globālās klimata izmaiņas, lai cik arī lieli būtu pierādījumi, ka tieši cilvēki to veicina un paši no tā cieš, kamēr nauda plūst viņu virzienā un nekas nav jāmaina.

Avots: CleanTechnica