Kā būtu, ja plastmasa nekad nebūtu izgudrota?

Reiz revolucionārs atklājums tagad piesārņo okeānus un nogalina tūkstošiem dzīvnieku. Cik daudz plastmasas ir mums apkārt?

Iedomājoties dzīvi bez plastmasas, daudzi bez-atkritumu (zero waste) domātāji atplaukst. Vai tiešām šāda dzīve ir iespējama? Cik daudz dzīvnieku varētu glābt? Vai dzīve būtu komfortabla? Savā video, kas atrodas zem raksta, What.If atbild uz šiem un daudziem citiem jautājumiem.

Plastmasas maisiņš ir ķīmiski pārstrādāta dabas gāze vai nafta. To var plēst, dedzināt vai aizmest prom, kad tas nav vajadzīgs, bet nespēj sadalīties tā, kā to spēj maize. Kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem ir radītas 6.3 miljardi tonnas plastmasas. 9% no šī daudzuma ir pārstrādāta un 12% sadedzināta, kas nozīmē to, ka uz pasaules ir 4.9 miljardi tonnas plastmasas atkritumu. Ja tas viss tiktu apkopots vienviet, tad šis plastmasas kalns stieptos augstāk par Everestu.

Liela daļa šo atkritumu nonāk jūrās un okeānos. Ūdens dzīvnieki bieži jauc plastmasu ar ēdienu, kā rezultātā dzīvnieki mirst no tās.

Ja mēs atbrīvotos no plastmasas, mēs glābtu jūras dzīvniekus no sapīšanās un plastmasas norīšanas. Kā mēs turpinātu dzīvot? Cik ļoti mēs esam atkarīgi no plastmasas?

Pat, ja savas pusdienas nestu stikla traukos un savu pirkumus liktu auduma maisos, tad joprojām būtu ļoti tālu no bez-plastmasas dzīves. Plastmasa ir visur. Alumīnija bundžas ir apklātas ar plānu kārtu plastmasas. Bez tās kola izēstu bundžu trīs dienu laikā. Papīra krūzes arī ir apklātas ar plastmasu, lai noturētu šķidrumu sevī. Plastmasa ir arī tējas maisiņos – polietilēns nodrošina izturību pret siltumu.

Bez plastmasas iepirkšanās būtu ievērojami citādāka. Šķidrumi būtu iepakoti stikla tarā. Gaļa un siers tiktu apklāti ar papīru. Iepirkumus liktu papīra maisos vai kartona kastēs.

Viens no galvenajiem plastmasas pārākumiem ir spēja uzturēt ēdienu ilgāk svaigu. Bez šīs ēdiena uzglabāšanas metodes lielais vairums ēdiena būtu jāiegūst lokāli un vairums būtu pieejams sezonāli. Organiskie atkritumi kļūtu par galveno vides problēmu.

Drēbes tiktu taisītas tikai no dabīgiem materiāliem. Poliestera zeķes, neilona zeķubikses, akrila džemperi un pat vilnas džemperi nepastāvētu. Uguns un ūdens drošs apģērbs arī nebūtu.

Bez plastmasas telefoni un datori kļūtu ievērojami dārgāki, jo būtu jāmeklē alternatīva izolācijas materiālam. Pat pagājušā gadsimta sākuma elektronikā bija sastopama plastmasa. Bez plastmasas mēs būtu 1870. gadu attīstības līmenī, izmantojot neizturīgus un nedrošus materiālus, lai izolētu elektrības vadus. Viss progress, kas ir panākts ar lēto elektroniku, nekad nenotiktu.

Toties mēs nepiesārņotu dabu ar vienreizlietojamām krūzītēm, ūdens pudelēm, zobu birstēm un citiem plastmasas izstrādājumiem. 700 ūdens dzīvnieku sugu nebūtu apdraudētas no plastmasas atkritumiem.

Ir atklāts, ka vaska kodes ir spējīgas ēst plastmasu. 6’000 vaska kožu ir spējīgas apēst plastmasas maisiņu stundas laikā.

Kenijā un Bangladešā ir aizliegts izmantot plastmasas maisiņus.