Kur latvieši lādēja savus elektroauto 2024. gadā?
Latvija, protams, nav Norvēģija un mēs esam kā tāds jaundzimis kucēns elektroauto pasaulē, bet pat šajos agrīnajos gados varam saskatīt interesantas uzlādes tendences.

Eleport uzlādes stacija pie biznesa kompleksa Verde (Publicitātes attēls)
Latvija, protams, nav Norvēģija un mēs esam kā tāds jaundzimis kucēns elektroauto pasaulē, bet pat šajos agrīnajos gados varam saskatīt interesantas uzlādes tendences.
2025. gada 1. janvārī elektroauto bija nedaudz vairāk nekā 1% no visa autoparka – nu, vismaz kaut kas! Bet pat šis nelielais skaits ļauj mums ieskatīties uzlādes paradumos, kas daudziem joprojām ir tikai minējumi.
2024. gadu mēs sākām ar 6369 reģistrētiem elektroauto Latvijā un noslēdzām ar 9234. Lai dzīve būtu vienkāršāka, pieņemsim, ka vidēji gadā mums bija kādi 7801 elektroauto. Ja katrs no tiem patērē ap 20 kWh uz 100 km un nobrauc 15 tūkstošus kilometru gadā, tad kopējais elektrības patēriņš 2024. gadā bija aptuveni 23.4 GWh. Tas ir pietiekami daudz, lai apmierinātu vajadzību pēc elektrības nelielai pilsētai…
Un kur tad šī elektrība palika? Latvijas valsts pārvaldītais uzlādes tīkls e-mobi 2024. gadā savās stacijās piegādāja līdz elektriskajām mašīnām 1.99 GWh. Latvenergo ar savu Elektrum Drive tīklu – vēl 2.2 GWh. Pārējie spēlētāji – Eleport, Virši-A, Enefit Volt, Inbalance un citi – nebija tik atklāti, bet pēc mūsu neatlaidīgajām sarunām tomēr atklāja, ka tie piegādāja vēl attiecīgi 1.03 GWh, 0.60 GWh, 0.07 GWh un 0.15 GWh. Teslu pat nemēģinājām uzrunāt – viņi, visticamāk, ir pārāk aizņemti savā smilšu kastē otrpus okeānam. Bet, balstoties uz globāliem datiem, varam pieņemt, ka viņu Rīgas un Rēzeknes stacijas kopā patērēja ap 1.25 GWh. Tāpat varam pieņemt, ka citos tīklos, piemēram, Ionity un Ignitis On, kopā bija 0.60 GWh.

Saliekot visus šos skaitļus kopā, sanāk, ka publiskie uzlādes tīkli 2024. gadā ir piegādājuši aptuveni 7.9 GWh elektrības. Tas ir apmēram 34% no kopējā pieprasījuma, kas ir par veseliem 4% vairāk ielādētiem elektroniem pret iepriekšējā gada aprēķiniem.
Lai gan pārliecinoši dominē uzlāde ārpus publiskajiem uzlādes tīkliem (mājās vai darbā), kāpums pa 4% nozīmē, ka aizvien vairāk uzlādes notiek publiskajās uzlādes vietās. Tam stimuls varētu būtu 2 iemesli – 1) aizvien vairāk cilvēku, kam uzlāde mājās nav iespējama, iegādājas elektroauto un 2) uzlāde ir pieejamāka. Tas ir saprotami – pārsvars pirmo elektroauto īpašnieku bija tie, kuriem bija iespēja uzlādēties savā īpašumā. Bet laiki mainās! Mēs pārejam no agrīnajiem entuziastiem uz plašāku sabiedrību, un tas nozīmē, ka publiskajai uzlādei būs arvien lielāka nozīme.

BloombergNEF prognozē, ka globāli publiskā uzlāde veidos ap 38% no kopējā pieprasījuma. Bet, ņemot vērā Latvijas realitāti ar daudzdzīvokļu namiem, mēs varam spekulēt, ka pie mums šis skaitlis varētu būt pat 60% vai 70%!
Tā lūk, dārgie lasītāji! Elektroauto ēra Latvijā ir tikai sākusies, bet jau tagad mēs redzam, cik svarīga ir gan privātā, gan publiskā uzlāde. Uzlādes infrastruktūra attīstās un mēs sākam just, ka tā mūs sāk uzlādēt.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Virši pacēla cenu. Būs mazāk klientu
Virši ilgstoši bija izteikti lētākie. Diez vai viņi kaut ko zaudēs tagad, kad joprojām ir lētākie, bet starpība ir samazināta.