Elektrotransportlīdzekļu Latvijā

Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

VW eUp

Latvijā elektromobiļu skaits ir tik niecīgs, ka neveido pat 0,1% no kopējā autoparka

2018. gada 6. augusts

Uz 1. jūliju reģistrēti 384 elektromobilis. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugums ir 90 mašīnas.

Vairums pirktas 2015. gadā, kad Latvijā darbojās subsīdiju programma. Pašvaldībām tika maksāti 85% no mašīnas vērtības, juridiskām personām 50%, fiziskām personām piedalīšanās bija liegta. Taču arī bez privātajiem gribētājiem klimata saudzēšanas programma ātri tika izsmelta, un tagad elektromašīnām tirgū jākonkurē ar to objektīvajām cenām.

Tas, protams, nav viegls uzdevums, jo pat visneglītākais elektromobilis maksā krietni dārgāk kā tā analogs ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt tas attiecas arī uz otrreizējo tirgu, kas tikai tagad pamazām sāk attīstīties. Latvijā pirmās elektriskās mašīnas tika reģistrētas 2013. gadā. Tagad tās sāk parādīties sludinājumu portālos. Piemēram, 2014. gadā ražots Ford ar elektrisko dzinēju maksā 15 000 eiro, bet tāds pats ar dabai un plaušām nedraudzīgu dīzeļdzinēju – tikai 7000 eiro.

Visā Latvijā nu ir pieejams elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīkls, un tas ir vēl viens neliels arguments par labu elektrības izmantošanai satiksmē. Uzlādes staciju nepieciešamība ir saistīta ar faktu, ka Latvijā lielākā daļa elektrisko automašīnu akumulatori var saglabāt enerģiju aptuveni 100 kilometru veikšanai. Jaunākās paaudzes mašīnās šī rezerve ir krietni lielāka.

Ar ātro uzlādi vecās paaudzes eletromobiļu akumulatorus aptuveni pusstundas laika iespējams piepildīt līdz 80%. Tātad cena 4,5 eiro un nobraukt var savus 80 kilometrus. Lai gan lētāk nekā ar benzīnu ir, pret mašīnas iegādes cenu arī šis stimuls par mazu. Taču pagaidām Latvijas valsts elektromobilitāti atbalsta tikai netieši. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Eiropas Savienības klimata aprūpes līdzekļus elektrotransportā vairs ieguldīt netaisās. Savukārt Satiksmes ministrija, kas tagad atbildīga par elektromobilitātes veicināšanu, no ES fondu naudas finansē tikai publiskās uzlādes stacijas. 2016. gadā sagatavošanā gan bija elektromobilitātes plānošanas dokuments, kurā tika paredzētas arī nozīmīgas subsīdijas elektromobiļu pircējiem – trīs līdz septiņi tūkstoši par mašīnu. Taču to neapstiprināja. Pastāv bažas, ka rīkojumu veicināt elektrotransporta lietošanu Latvijai atsūtīs Brisele. Un, ja valdībai naudas subsīdijām nebūs, vienīgā alternatīva paliks nodokļu palielināšana iekšdedzes mašīnām un degvielai. Šāds risinājums varbūt arī būtu draudzīgs klimata politikai, taču pilnīgi noteikti – ne iedzīvotājiem.

Norvēģijā veiktie pētījumi liecina, ka pamatā elektromobiļi tiek izmantoti tieši īsos maršrutos un atbilstoši ir arī lādēšanas paradumi. Viņiem valstī ir vairāk nekā 6000 uzlādes staciju, tomēr 90% gadījumu uzlāde tiek veikta mājās vai darbā. Attiecīgi uzlādes staciju tīklu izmanto vien 10%. Norvēģu novērojumiem var uzticēties, jo viņiem elektromobilitātes attīstība tiek valstiski atbalstīta. Valstī ir vairāk nekā 75 000 elektroautomobiļu, un to popularitāti nodrošina būtiskās nodokļu atlaides mašīnas iegādes brīdī.

Avots: NRA

Kārlis Mendziņš

Atrasts pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.
Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Latvijā elektromobiļu skaits ir tik niecīgs, ka neveido pat 0,1% no kopējā autoparka 1

Komentāri

avatar
  Pieraksties  
Paziņojums no