Latvija izceļas kā līdere lieljaudas uzlādē jomā

Ziņojumā Latvija, Igaunija un Bulgārija izceļas ar lieljaudas uzlādes skaitu attiecībā ar elektroauto skaitu par spīti mazākam uzlādes staciju kopskaitam.

Eiropas Alternatīvo degvielu observatorija (EAFO) publicēja savu analīzi par tendencēm elektrisko transportlīdzekļu (EV) uzlādes ierīču uzstādīšanā visā Eiropā 2024. gada pirmajā ceturksnī. Šī ziņojuma mērķis ir apkopot datus, kas atklāj dažādus elektrisko transportlīdzekļu (EV) uzlādes punktu sadalījuma un jaudas modeļus.

Pārsteidzoši, ka dokumentā par lieljaudas lādētāju līderiem ir valstis, kuras citkārt neatrodas līderpozīcijās – Bulgārija, Igaunija un Latvija. Lai gan visās šajās valstīs kopumā ir mazāk uzlādes punktu nekā, piemēram, Vācijā, Francijā un Beļģijā, tās demonstrē lielāku efektivitāti resursu sadalē, kas nozīmē jaudīgāku infrastruktūru salīdzinājumā ar uzlādes staciju skaitu.

Ziņojumā minēts, ka Bulgārijā ir 2218, Igaunijā ir 560 un Latvijā 698 maiņstrāvas (AC) un līdzstrāvas (DC) uzlādes pieslēgvietas. Lai gan šie skaitļi nav tik lieli kā citās valstīs, atšķirību nosaka uzlādes potenciāls: Bulgārijā kopējais uzlādes potenciāls ir 111 870 kW, Igaunijā – 29 014 kW un Latvijā – 29 718 kW. Attiecībā pret piedāvāto staciju skaitu šīs valstis piedāvā attiecīgi 50,44, 51,81 un 42,58 kW/uzlādes pieslēgvietu.

Vecā kontinenta rietumu daļa piedāvā līdzsvarotu shēmu attiecībā uz elektrisko automašīnu ieviešanu. Tādas valstis kā Nīderlande , Vācija un Francija ir izveidojušas plašu staciju tīklu, nodrošinot lietotājiem pieejamību un ērtības. Lai gan šajās valstīs uzlādes jaudu uz pieslēgvietu var uzskatīt par mērenu, plašais uzlādes tīkls ļauj atbalstīt lielu uzlādējamo transportlīdzekļu parku.

Tāpat dienvidos Spānija , Itālija un Grieķija kļūst par jauniem spēlētājiem elektromobilitātes uzlādes attīstībā. Lai gan to uzlādes jauda uz punktu ir zemāka salīdzinājumā ar citām valstīm, lādētāju skaits pastāvīgi pieaug, kas liecina par notiekošām investīcijām un paplašināšanos šajā reģionā.

Ziemeļvalstu reģionā Norvēģija un Somija, kas ir pazīstamas ar savu augsto elektroauto skaitu, nepārtraukti paplašina savu infrastruktūru. Lai gan to uzlādes jauda vienam transportlīdzeklim var būt mazāka, kopējais uzlādes punktu pieaugums atspoguļo centienus apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc elektroauto.

Tomēr ir arī valstis, kas joprojām saskaras ar problēmām. Piemēram, Īrijai, Maltai un Kiprai ir ievērojams potenciāls, taču pašlaik trūkst plašāka infrastruktūra. Šajos reģionos ir zema uzlādes jauda vienam transportlīdzeklim, kas uzsver steidzamo vajadzību pēc paātrinātām investīcijām un attīstības, lai atbalstītu turpmāko EV ieviešanu šajās valstīs.

Kādi risinājumi tiek piedāvāti?

Vadošās valstis EAFO ziņojuma sarakstā demonstrē resursu efektivitāti, koncentrējoties uz lieljaudas uzlādes ierīcēm. Šāda plānošana ir izdevīga iespēja reģioniem, kur elektrisko transportlīdzekļu skaits ir mazāks, taču ir nepieciešams ātrs un efektīvs risinājums, lai spētu nodrošināt pakalpojumu.

Turklāt rietumu daļā tiek uzsvērta vajadzība pēc plaši izplatīta tīkla, lai atbalstītu ievērojami lielāko elektroauto parku. Šāda pieeja nodrošina pieejamību un pārklājumu, kas ir būtiski elementi, lai veicinātu vēl lielāku elektroauto popularitāti.

Jāatzīmē, ka Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA) nesenā paziņojumā teica , ka kopumā Eiropas Savienībai (ES) katru gadu līdz 2030. gadam ir nepieciešams astoņas reizes vairāk uzlādes iekārtu, lai sasniegtu emisijas mērķus.

Ņemot vērā, ka elektrisko automašīnu pārdošanas apjomi ES laikā no 2017. līdz 2023. gadam pieauga trīs reizes ātrāk nekā uzlādes punktu uzstādīšana, kā parādīts ACEA ziņojumā, uzlādes infrastruktūras attīstīšanas veicināšana ir īpaši aktuāla.

Lai sasniegtu ES vērienīgos klimata mērķus, ir ļoti svarīgi izstrādāt pielāgotu stratēģiju, kurā ņemtas vērā reģionālās stiprās puses un vajadzības. Lieljaudas uzlādes punkti, plašs pārklājums un mērķtiecīgas investīcijas kopā virzīs kontinentu uz ilgtspējīgu transporta nākotni.