Liepājā plāno Latvijas pirmo ūdeņraža ražotni

Līdz 2029. gadam Liepājas ostā plānots uzbūvēt ūdeņraža rūpnīcu, kas spēs saražot aptuveni 150 tūkstošus tonnu ūdeņraža gadā.

Kā ziņo LSM un Liepājas SEZ, pirmo reizi Latvijā rūpnieciskos apmēros ražos ūdeņradi. Līdz 2029. gadam Liepājas ostā plānots uzbūvēt ūdeņraža rūpnīcu, kas spēs saražot aptuveni 150 tūkstošus tonnu ūdeņraža gadā – to paredz starp Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi un uzņēmumu “CIS Liepāja” noslēgtais līgums. Ražošanas procesā plānots izmantot enerģiju no Baltijas jūrā iecerētajiem vēja parkiem, savukārt saražoto ūdeņradi lielākoties eksportēs uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Projekta vadošais partneris “Clean Industrial Solutions Holding AS” par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. 

Liepājas SEZ pārvalde, samazinoties kravu plūsmai no Krievijas un Baltkrievijas Liepājas ostā, mēģina piesaistīt investorus, kas vēlas strādāt zaļās enerģijas jomā. Jau noslēgts līgums ar kompāniju “Van Oord” par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes izveidi.

Mēs to redzam kā kompleksu – ir bāze, no kuras tiek būvēti vēja parki un arī ražotas nepieciešamās komponentes vēju parku attīstībai, ir šī saražotā elektrība, ko konvertē citos energonesējos, un, protams, vēl ir projekti kā, piemēram, “Fokker” ūdeņraža lidmašīnas, ar kurām arī parakstīts nodomu protokols.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis

Nākotnē plānotajai “Fokker” lidmašīnu montāžai Liepājā ūdeņradi, visticamāk, vajadzēs salīdzinoši nelielā apmērā, tāpēc ostā iecerētās ūdeņraža rūpnīcas īpašnieki – SIA “CIS Liepāja” – vairāk domā par eksporta iespējām uz Vāciju un citām ES dalībvalstīm, kur to izmantos transporta un enerģētikas nozarēs.

Mēs šeit plānojam ražot 150 tūkstošus tonnu, līdz ar to mēs skatāmies vēl arī citas potenciālās ražošanas vietas Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Nākotnes tirgus ūdeņradim ir milzīgs, un tā ir lieliska iespēja ne tikai Latvijai, bet īpaši Liepājai kļūt par pirmo lielas ūdeņraža ražotnes bāzi Eiropā.

SIA “CIS Liepāja” pārstāvis Tors Arne Pedersens

Liepāja kā ūdeņraža ražotnes vieta izvēlēta ostas un iecerēto vēja parku dēļ. Sadarbojoties ar vietējām mācību iestādēm, plānots veidot jaunu programmu kvalificētu speciālistu apmācībai. Pedersens uzsvēra, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes ar 1000 MW jaudu un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro.

Te ir valsts mēroga jautājumi, kas bāzējas Liepājā, bet kuros mums vajag visas Latvijas valdības iespējas. Premjere arī apstiprināja, ka tiek plānots lieliem, stratēģiskiem projektiem veidot atsevišķu vadības koordinācijas padomi, kuru vadītu premjere un kur būtu iesaistīti visi atbildīgie ministri, lai šādiem projektiem noņemtu birokrātiskos šķēršļus, jo tās tiešām ir liela mēroga investīcijas.

Ūdeņradis šobrīd pasaulē ir jauna tēma. Varbūt pirms pieciem gadiem par to vairāk runāja zinātnieki, šobrīd jau tiek praktiski būvētas lielākas un mazākas ūdeņraža rūpnīcas vairākās Eiropas vietās, projekts, par ko runājam Liepājā, ir par kārtu lielāks, bet paies vēl četri līdz 5 gadi līdz tas tiks izdarīts.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis

SIA “CIS Liepāja” izveidojuši daži Latvijas un ziemeļvalstu uzņēmēji, kuru vadošais partneris ir Norvēģijas uzņēmums ar pieredzi ūdeņraža ražošanā “Clean Industrial Solutions Holding”. Pēc viņu teiktā, rūpnīcas darbība neietekmēs ne apkārtējo vidi, ne iedzīvotāju veselību. Tuvākajā laikā sekos nākotnes rūpnīcas projekta izstrāde.

Liepājas SEZ pārvalde martā jau parakstīja rezervācijas līgumu ar Nīderlandes kompāniju (Van Oord) “Van Oord Dredging and Marine Contractors B.V.”, kas Liepājas ostā plāno izbūvēt jaunu teritoriju ar piestātnēm apmēram 55 hektāru platībā, kas tiktu izmantota tieši vēja parku būvniecībai, jaunu ražotņu izvietošanai un citiem projektiem.

Ūdeņradis būs pievienotā vērtība šīm jaunajām enerģijas jaudām, ko iespējams uzkrāt un eksportēt, skaidroja Hmieļevskis.

Tad ir otrs projekts, ko ar šo saražoto atjaunojamo elektrību darīt!? Liepājā tiek plānots būvēt ūdeņraža ražotni, kur elektrību, kas tiek saražota no atjaunojamiem energoresursiem, pārvērš ūdeņradī, savukārt ūdeņradis izmantojam kā enerģijas avots citos reģionos vai tepat Latvijā uzkrāts. Mēs saules un vēja enerģiju pārvēršam citā produktā. Mēs radām pievienoto vērtību, un Latvija kļūst par enerģijas eksportētājvalsti.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis

Plānots, ka ūdeņradi Liepājā vārētu sākt iegūt 2029. gadā. Ūdeņraža ražošana, eksportēšana, vēja parka bāzes izveidošana un lidmašīnu komplektēšana kopā varētu radīt vairākus simtus jaunas darba vietas. Lai tās nodrošinātu arī nepieciešamas jaunas mācību programmas, kurās apmācīt speciālistus un attīstīt pētniecību jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei.