Pētījumā noskaidros optimālo elektroauto uzlādes vietu izvietojumu uz Latvijas TEN-T tīkla ceļiem

Eiropas Parlamentā jūlijā pieņemtie noteikumi paredz, ka uz TEN-T esošajiem autoceļiem līdz 2026.gadam elektromobiļu uzlādes stacijas jāizveido ik pēc 60 kilometriem.

Satiksmes ministrija (SM) veiks pētījumu, lai noteiktu optimālo elektroauto uzlādes vietu izvietojumu uz Eiropas vienotā transporta tīkla (TEN-T) ceļiem Latvijā, aģentūrai LETA norādīja SM pārstāve Baiba Gulbe.

Gulbe skaidroja, ka regula ir viens no Eiropas Komisijas (EK) iepriekš publicētajiem “Gatavi 55% mērķu sasniegšanai” regulējumiem, kura uzdevums ir noteikt vienotus mērķus dalībvalstīm attiecībā uz infrastruktūru, jo spēkā esošā direktīva par alternatīvo degvielas infrastruktūras izvēršanu EK ietvarā nesasniedza tā kopējo mērķi – plaša un savstarpēji savietojama uzlādes tīkla infrastruktūras izveidi visā Eiropas Savienībā (ES).

Ministrijā norādīja, ka šīs regulas prasības, tāpat kā visas pakotnes, ir ambiciozas, vienlaikus ir reāli sasniedzamas ar nosacījumu, ka sadarbojas privātais un valsts sektors un ir pietiekams finansējums. Regulas prasības ne tikai intensificē uzlādes tīkla blīvumu, bet arī nosaka konkrētas prasības uzlādes jaudai. Vienlaikus būtiski izaicinājumi ir noteiktie īsie īstenošanas termiņi un salīdzinoši īsais laika posms uzlādes staciju izveidošanai.

SM ir izsludinājusi konkursu par pētījumu, ar kuru tiks noteikts optimālais uzlādes vietu izvietojums uz Latvijas TEN-T tīkla ceļiem, ko kā pamatu tīkla izvēršanai varēs izmantot gan valsts, gan pašvaldības, gan privātie attīstītāji.

Gulbe skaidroja, ka, ņemot vērā ES lēmumu par iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu ražošanas un pārdošanas liegumu no 2035.gada, šis regulas projekts tiek uzskatīts par būtisku pamatu, lai šāds liegums nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru. Ņemot vērā kopējās tendences, tiek izdarīti pieņēmumi, ka elekrotransportlīdzekļu skaits palielināsies straujāk, pozitīvas tendences ir arī Latvijā, īpaši, ņemot vērā valsts atbalsta programmu elektrotransportlīdzekļu iegādei. Vienlaikus šo transportlīdzekļu izmaksas joprojām ir pietiekami augstas, lai izaugsme būtu straujāka.

SM norādīja, ka salīdzinoši mazais elektrisko transportlīdzekļu skaits ir viens no iemesliem, kāpēc minētās regulas projekts ir ticis pieņemts – mērķtiecīgi veidojot uzlādes infrastruktūru, iecerēts kliedēt ES patērētāju bažas par elektroauto kā par uzticamu transporta veidu, tādējādi mudinot aizvien vairāk iedzīvotājus izvēlēties par labu tieši elektriskā transportlīdzekļa iegādei. 

Elektrisko transportlīdzekļu skaits ir sācis pieaugt gan Eiropā, gan Latvijā. Šogad 1.jūlijā Transportlīdzekļu reģistrā Latvijā bija reģistrēti 5314 bateriju elektriskie transportlīdzekļi, neskaitot hibrīdauto, kas ir 32,7% pieaugums kopš šā gada sākuma, kad to skaits bija 4004, un pieaugums 2,4 reizes kopš 2022.gada sākuma, kad Latvijā bija reģistrēti 2215 elektroauto. Elektrisko transportlīdzekļu skaits Latvijā turpina pieaugt, un pilnvērtīga publiskās uzlādes infrastruktūra šo pieaugumu tikai veicinās, tādējādi radot un palielinot arī klientu loku, kas izmantotu uzlādes pakalpojumus, pauda ministrijā.

Gulbe arī skaidroja, ka regulas projekts paredz pienākumu dalībvalstīm izstrādāt nacionālo ieviešanas plānu, kas būs jāsaskaņo ar EK. Šis plāns tiks izstrādāts ciešā sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem, un tas būs pamats regulas prasību piemērošanai. Tāpat viņa piebilda, ka tādējādi šobrīd primāri ir nepieciešams pētījums, lai precīzi definētu uzlādes punktu atrašanās vietas, attiecīgi risinot elektroapgādes jautājumus, kur tas ir īpaši izaicinoši, lai izstrādātu ieviešanas plānu un definētu ieviešanas modeli, kas ir ciešā sinerģijā skatāms ar finansējumu. 

Gulbe norādīja, ka vienlaikus SM diskusiju posmā ir paudusi viedokli, ka minētās regulas ieviešanā ir nepieciešama elastība, ņemot vērā dalībvalstu specifikas, tostarp ieviešanas termiņu samērību. EP jūlijā pieņēma noteikumus, kas paredz, ka līdz 2026.gadam uz TEN-T pamata autoceļiem vieglo automašīnu uzlādes stacijām ar 400 kilovatu (kW) jaudu jābūt ik pēc 60 kilometriem, bet līdz 2028.gadam jauda jāpalielina līdz 600 kW. Kravas automašīnu un autobusu ar elektrisko dzinēju uzlādes iespējas jānodrošina ik pēc 120 kilometriem. Šādām stacijām uz puses no ES ceļiem jābūt izveidotām līdz 2028.gadam ar 1400-2800 kW jaudu atkarībā no autoceļa. Savukārt līdz 2031.gadam ik pēc 200 kilometriem uz TEN-T pamata ceļiem jābūt ūdeņraža uzpildes stacijām.

Noteikumi ir daļa no centieniem izpildīt apņēmību līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisoši gāzu izmešus samazināt par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni un novērst transporta radīto ogļskābās gāzes piesārņojumu.

EP nolēma, ka maksājumi šādās stacijās ir jāveic ar maksājumu karti vai bezkontakta maksājumu ierīci bez reģistrēšanās. Savukārt cenām jābūt atspoguļotām par kWh, kilogramu vai par minūti/sesiju.

Ar EP lēmumu Eiropas Komisijai līdz 2027.gadam ir jāizveido alternatīvo degvielas veidu datubāze, kurā patērētāji var iegūt informāciju par pieejamību, gaidīšanas laiku vai cenu dažādās stacijās.