Pētījums: Neliels gaisa piesārņojuma pieaugums saistīts ar ievērojami lielāku Covid-19 nāves gadījumu risku

Pierādījumi tagad ir pietiekami spēcīgi, lai būtu jāveic preventīvi pasākumi, saka zinātnieki. Neliels gaisa piesārņojuma pieaugums ir saistīts ar Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu par 11%.

Nesen veikts pētījums liecina, ka 19% no visiem Covid-19 nāves gadījumiem Eiropā ir saistīti ar gaisa piesārņojumu. Jauns pētījums nonācis pie secinājuma, ka pat neliels gaisa piesārņojuma pieaugums palielina ar Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaitu.

Pieejamie dati ļauj tikai noteikt korelācijas, un ir nepieciešams turpmāks darbs, lai apstiprinātu kauzāciju, taču pētnieki uzskata, ka pierādījumi tagad ir pietiekami daudz un spēcīgi, lai gaisa piesārņojumu uzskatītu par galveno ietekmējošo faktoru, lai novērstu jaunus koronavīrusa uzliesmojumus.

Jaunās analīzes pamatā ir the Guardian aprīlī ziņotie pētījumi, kurus neatkarīgie zinātnieki tagad ir pārskatījuši un publicējuši Science Advances žurnālā. Apsverot papildu datus un citus faktorus, kas var ietekmēt arī Covid-19 mirstības rādītājus, mirstības pieaugums, kas saistīts ar gaisa piesārņojuma pieaugumu, ir noteikts kā 11%.

Lielākā daļa zinātnieku domā, ka ir ļoti iespējams, ka gaisa piesārņojums palielina Covid-19 gadījumu skaitu un smagumu. Jau gadiem ilgi ir zināms, ka piesārņota gaisa elpošana izraisa sirds un plaušu slimības, un šīs slimības pasliktina koronavīrusa infekcijas. Ir zināms, ka īslaicīga iedarbība palielina akūtu plaušu infekciju risku.

Profesore Frenčeska Dominici no Hārvards universitātes, kas vadīja jauno pētījumu, teica, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai rīkotos nekavējoties:

Mums jau ir pārliecinoši daudz pierādījumu par smalko daļiņu piesārņojuma nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, tāpēc pat bez Covid mums būtu jāievieš stingrāki noteikumi. Bet [ar Covid saistīto] pierādījumu daudzums ir pietiekami liels arī tagad, kad nav vairs ko zaudēt, kad ir tikai ko iegūt.

Starp steidzamākajām rīcībām tiek minēts piesārņojuma samazināšana, veselības aprūpes un personīgo aizsarglīdzekļu pieejamības palielināšanu vispiesārņotākajās vietās.

Stingriem un plašiem pētījumiem nepieciešamais laiks ir pretrunā ar Covid-19 pandēmijas ātro raksturu. Lai novērstu gaisa piesārņojuma iespējamo ietekmi uz Covid-19 mirstību, ir vajadzīga veiklāka pieeja vides politikas lēmumu pieņemšanā.

Laikraksta Science Advances redakcija

Citā pētījumā, kas publicēts žurnālā Cardiovascular Research, tika izmantoti globālie gaisa piesārņojuma dati un vairāki citi pētījumi, tostarp Hārvardas universitātes darbs, lai novērtētu Covid-19 nāves gadījumu īpatsvaru, kas attiecināms uz ilglaicīgu smalko daļiņu iedarbību. Tika secināts, ka 15% no nāves gadījumiem visā pasaulē varētu būt radušies dēļ gaisa piesārņojuma nodarītā kaitējuma sirdij un plaušām.

Pārsteidzoši ir tas, ka tikai nelielas [piesārņojuma] līmeņa atšķirības ir saistītas ar ievērojami augstāku Covid-19 līmeni.

Marks Millers, Edinburgas Universitātes gaisa piesārņojuma ietekmes uz veselību eksperts

Komanda arī veica aprēķinus par valstīm, norādot, ka 27% no koronavīrusa nāves gadījumiem Ķīnā ir saistīti ar gaisa piesārņojumu, 26% Vācijā, 18% ASV un 14% Lielbritānijā. Viņi teica, ka, lai apstiprinātu rezultātus, ir vajadzīgi pētījumi par indivīdiem, taču tie “var būt pārāk laikietilpīgi, lai vadītu lēmumu pieņemšanu”.

Uzlādēts viedoklis

Pasaules Veselības Organizācija (WHO) gaisa piesārņojumu sasaista ar 7 miljonu nāves gadījumiem katru gadu un Latvijā ar gaisa piesārņojumu saistītās priekšlaicīgās nāves Latvijā veido 6% no statistikas. Tā ir lielāka problēma, kā daudziem liekas.

Uzlādēts lapā virs kārtējā YouTube video ir bilde, kas tiek automātiski atjaunota. Tanī ir attēlots pasaules vidējais CO2 līmenis. Labs skaitās līdz 400 ppm… Kopš ievietošanas portālā ne reizi nav redzēts, ka tas tāds būtu bijis.

Savu oglekļa pēdu varam samazināt daudzos veidos – visefektīvākais ir atteikšanās no privātā transportlīdzekļa, bet runa ir arī par apkuri un ēšanas paradumiem. Diemžēl, šobrīd valdība ļaujas pašplūsmai, lai risinātu vides problēmas. Ja kaut kas tiek noteikts par obligātu no ES puses, tad tikai notiek rīcība. Būt pirmrindniekiem nav Latvijas dabā. Un Latvijas daba nav pirmā vai otrā zaļākā. Tuvojas pavasaris, kas ir gada vispiesārņotākais gadalaiks…

Ņemot vērā, ka Rīgā ir lielākais piesārņojums un jaunā Rīgas valdība ir izteikti zaļāka, ir cerības, ka kaut kas tiks darīts vismaz pašvaldības līmenī. Tas noteikti notiks ar lielu pretestību. Kā redzam, pat vāc parakstus, lai neizveidotu pagaidu velo joslas…

#BeidzietDedzināt #SūnuCiems