Pieredzes stāsts par pieciem gadiem ar elektromobili. Astoņi svarīgākie secinājumi

1. Svarīgākais ir ekonomiski pamatots princips auto izvēlē, ko pērkot lietoja. Ap 2010. gadu elektromobiļa veiktspēja bija vidēji 100 km ar vienu uzlādi, 15 – 20 kwh patēriņu. Vidēji dienesta auto veica ap 80 – 120 km sagādes jautājumos darba dienā, tātad 100 x 20 dienas x 12 mēneši = 24000 km. Parasta dīzeļauto degvielas patēriņš 7 l/100 km, summa 1200 eiro gadā. Ja tas būtu elektroauto, tad 3600 kwh maksātu 360 eiro. Tātad elektriskais auto var maksāt 4000 eiro dārgāk, un 6. gadā baudīs patiesu uzvaru!
2. Auto uzlādes iespējas. 2010. gadā par uzlādes punktiem vispār netika domāts. Tātad peldi, kā māki! Uzlāde no tukša līdz pilnam 8 stundas (5 kwh). Pamatīgs laiks, taču uzlāde no jebkuras parastās rozetes.
3. Auto veiktspēja. Neloloja lielas cerības (par atkārtotu uzlādi ceļā) un rūpīgi plānoja maršrutus, tā 6 gadus un 124 000 km.
4. Auto vilces akumulatori. Sevi 124 000 km laikā parādīja lieliski. Garantētie 1000 cikli garām. Cik ciklu vispār spēs? Turpinās braukt, tad dos atbildi.
5. Īpašu ieguvumu nav daudz. Nerada kaitīgas atgāzes lietošanas vietā. Saudzīgs pret līdzcilvēkiem, nerada lieku troksni. Nav jāsilda, var braukt uzreiz arī mīnusos.
6. Problemātiskās vietas. Nepatīk dziļas peļķes. Slapjais Rīgas sniegs ar sālījumu. Šo iemeslu dēļ tika zaudēts lādēšanas bloks un DC/DC konvertors.
7. Apkopes gluži tāpat kā jebkuram citam transporta līdzeklim – bremžu apkopes pie 57 un 117 000 km. Taču ietaupītas motora eļļas maiņas reizes. Ieguvums.
8. Politiskās ekstras. Rīgas municipālās stāvvietas bez maksas. Pārvietošanās pa autobusu joslām, mazs nodoklis (bet “dienesta nodokli vienalga paturēja”!?).

Avots: LA.lv