Saule negaida atļauju: 2025.g. dati rāda kā saules paneļi jau ir pārrakstījuši Latvijas elektrības tirgus noteikumus

Saules enerģija Latvijā vairs nav niša – tā ietekmē cenas, tīklu noslodzi un politiku. Jautājums vairs nav “vai”, bet “kā”, “cik” un “ko darīt”.

Ja vēl pirms pieciem gadiem saules paneļi Latvijā bija eksotika – kaut kas starp ārzemju YouTube video un “bagāto māju” aksesuāru –, tad šodien aina ir pavisam cita. Elektrība Latvijā arvien biežāk nerodas tikai TEC katlos , HES bangās vai importā no Somijas, bet arī uz privātmāju jumtiem, šķūņiem, pļavām un industriālajām ēkām.

Un tas jau tagad maina tirgu.

Ko rāda Sadales tīkla skaitļi?

2025. gada izskaņā sadales sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju skaits sasniedza 26,7 tūkstošus, tajā skaitā saules un vēja ģeneratori, arī saules elektrostacijas apvienojumā ar BESS, hidroelektrostacijas, dabasgāzes vai biogāzes koģenerācijas stacijas u.c. 93 % no ražošanas iekārtām ir mikroģeneratori (ar jaudu līdz 11,1 kW), kas veido ap 18 % no sadales sistēmai pieslēgtās kopējās ražošanas jaudas.

Saskaņā ar Sadales tīkla elektroapgādes apskatu par 2025.g. saules elektroenerģijas pieslēgumu skaits Latvijā pēdējos gados ir audzis ģeometriskā progresijā. Trīs gadu laikā kopš 2022. gada, kad sākās straujāka saules ģenerācijas attīstība, ģenerācijas jaudas apjoms pieaudzis deviņas reizes.

Viena mikroģeneratora vidējā ražošanas jauda patlaban ir apmēram 8,5 kilovati (kW). Aptuveni 95 % gadījumu mikroģeneratorus uzstādījušas privātpersonas, ap 5 % gadījumu juridiskas personas.

Ir grūti ignorēt saules paneļu ražotās elektroenerģijas nozīmi Latvijā:

• Latvijā ir 24.8 tūkstošu mikroģeneratoru pieslēgumu, no kuriem absolūtais vairākums ir saules paneļi,
• Kopējā uzstādītā saules jauda sadales tīklā ir 920 MW, un pieaugums turpinās katru mēnesi,
• Vasaras dienās lokālā saules ražošana spēj nosegt būtisku daļu no dienas patēriņa, īpaši ārpus Rīgas,
• Atsevišķos reģionos dienas vidū rodas pretēja plūsma – elektrība no sadales tīkla virzās augšup uz pārvades tīklu.

Tulkojumā no “enerģētiķu valodas”: tīkls, kas tika būvēts tikai patēriņam, tagad strādā abos virzienos. Kā vienvirziena iela, kas nu kļuvusi par divvirzienu ielu ar velosipēdiem, kravas auto un elektriskajiem skrejriteņiem vienlaikus.

Kā tas ietekmē cenu un tirgus uzvedību?

Saules enerģijas ietekme vairs nav teorētiska – tā jau ir redzama Nord Pool biržas dienas profilos.

• Saulainās dienās dienas vidus cenas regulāri krīt, dažkārt pat līdz ļoti zemiem vai pat negatīviem (patērētājam piemaksā) līmeņiem,
• Vakara stundās cenas joprojām kāpj – saule noriet, bet patēriņš paliek.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc akumulatori (BESS), viedā uzlāde un elastīgs patēriņš no “nākotnes risinājuma” kļūst par ekonomisku nepieciešamību.

Izplatītākais BESS risinājums ir kopā ar saules paneļiem. 2025. gada noslēgumā kopumā Latvijā pie Sadales tīkla bija pieslēgtas 148 saules elektrostacijas apvienojumā ar BESS (šo ražošanas un enerģijas uzglabāšanas iekārtu kopējā jauda ir ap 90 MW). Turklāt virs 80 % no šiem hibrīdrisinājumiem pieslēgti 2025. gadā.

2025. gadā iezīmējusies arī tendence ieviest BESS risinājumus bez elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Bateriju sistēmas šādos gadījumos izmanto elektroenerģijas uzkrāšanai no tīkla brīžos, kad tā ir lētāka, un vēlāk – pašpatēriņam vai nodošanai tīklā (pārdošanai). Pērn sadales sistēmai pieslēgti 12 šādi risinājumi ar kopējo jaudu 10,3 MW, kas tīklā pērn nodeva aptuveni 2,2 GWh elektroenerģijas.

Mēneša patēriņā skaidri iezīmējas divas tendences, kuras diktē saules pieejamība. Aukstākajos un tumšākajos mēnešos ir būtiski augstāks patēriņš (decembrī 592 GWh), bet siltākos un gaišākos mēnešos ir par aptuveni ceturtdaļu zemāks patēriņš (jūnijā 452 GWh). Šīs svārstības ziemas laikā galvenokārt skaidrojamas ar auksto laikapstākli, kad intensīvāk tiek izmantoti elektriskie apkures risinājumi, un mazāk gaišajām stundām. Savukārt vasaras mēnešos būtisku ietekmi uz kopējo sadalītās elektroenerģijas apjomu rada saules ģenerācija, jo daļa saražotās elektroenerģijas tiek izmantota tūlītējam pašpatēriņam, tādējādi samazinot no sadales sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu.

Īstenots dinamiskās slodzes vadības pilotprojekts

Pērnā gada izskaņā AS ”Sadales tīkls” īstenoja dinamiskās slodzes vadības pilotprojektu. Tā mērķis bija praksē pārbaudīt, vai jaudas sadale starp publiskām elektroauto uzlādes stacijām, vienlaikus ievērojot sadales sistēmas operatora noteiktos jaudas ierobežojumus, spēj nodrošināt to stabilu darbību. Pilotprojekts tika realizēts reālai videi pietuvinātos apstākļos, ietverot gan maiņstrāvas, gan līdzstrāvas uzlādes risinājumus.

Testēšanas rezultāti rāda, ka uzlādes infrastruktūra spēj prognozējami reaģēt uz dinamiskām jaudas limitu izmaiņām, saglabājot elektroapgādes sistēmas stabilitāti arī nestandarta scenārijos, kas tika inscenēti testa gaitā. Jaudas ierobežojumu signāli tiek korekti interpretēti, uzlādes jauda tiek pielāgota tuvu reāllaikam, un komunikācijas traucējumu gadījumā sistēma automātiski pāriet drošā darbības režīmā. Būtiski, ka arī jaudas atjaunošana pēc sakaru atjaunošanas notika pakāpeniski.

Īstenotais pilotprojekts sniedzis vērtīgu ieskatu tīkla elastības nākotnes risinājumos. Dinamiskā slodzes vadība teorētiski ļauj efektīvāk izmantot esošo pieslēguma jaudu un noteiktos gadījumos tā pat varētu sniegt iespēju attīstīt papildu elektroauto uzlādes punktus bez tūlītējas elektroapgādes infrastruktūras pārbūves. Kopumā dinamiskās slodzes vadības pilotprojekts kalpo kā praktisks apliecinājums tam, ka digitāli vadāmi slodzes elastības risinājumi jau drīzā nākotnē var kļūt par nozīmīgu instrumentu. Tas veido labu pamatu nākamajam inovāciju attīstības posmam, kurā būtiska uzmanība tiks pievērsta iespējamām regulatīvās vides izmaiņām.

Lai nu kā, bet, kā saldi dziedāja Būū: “Vainīga vienmēr Saule!”