Statistika: 3. ceturkšņa ETL dati

CSDD ir publicējuši kārtējā ceturkšņa datus par reģistrētajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā, arī elektrotransportlīdzekļiem. Gada laikā Latvijā ir reģistrēti 118 jauni bezizmešu transportlīdzekļi.

Ceturkšņa griezumā (no 01.07.2018 līdz 01.10.2018) elektrotransportlīdzekļu (ETL) skaits Latvijā ir palielinājies no 479 līdz 520. Nav gan zināma statistika, cik transporti tikuši reģistrēti un cik izņemti no reģistra šajā periodā, bet var minēt, ka starp Latvijai jaunajiem ETL 2 ir autobusi, 3 mopēdi, 1 motocikls, 36 vieglās automašīnas, bet 1 kvadracikls ir norakstīts.

Ņemot vērā to, ka Nissan sāka jaunā Leaf piegādi vasarā, ir pamats uzskatīt, ka lielākā daļa no vieglo automašīnu, kas nākušas klāt, ir Nissan Leaf.

Starp visiem iepriekšējiem ceturkšņiem, kopš ir pieejama statistika, šis ir otrs ar ETL bagātākais ceturksnis. Lielāks līdz šim ir bijis tikai pagājušais ceturksnis, kurā ETL piedzīvoja pieaugumu par 52 vienībām. Tuvākajos gados tiek sagaidīts ievērojams ETL pieaugums dēļ tā, ka kopš šīs vasaras ir atklātas 70 uzlādes stacijas, kas ļauj pat ar 1. paaudzes ETL izbraukt visu Latviju un līdz 2020. gadam būs vēl 80, ir pieejami aizvien vairāk ETL, kas spēj veikt lielākus attālumus starp uzlādēm, ETL kļūst lētāki un sabiedrība tiek aizvien vairāk informēta par to iespējām.

Lai gan pieauguma lielums var likties mazs, tas procentuāli nav mazsvarīgs – gada griezumā pieaugums ir 34% (+131 ETL). Jau tagad ir skaidrs, ka 2018. gads piedzīvos lielāko ETL pieaugumu kopš 2014. gada, kad bija līdzfinansējums no KPFI un tika reģistrēti 186 ETL (174 no tiem ar KPFI līdzfinansējumu). Ļoti ticams, ka nākamajā gadā pieaugums būs lielāks par 2014. gada. Ar šādu procentuālu pieaugumu pēc 4 gadiem Latvijā būs aptuveni 1700 ETL, bet vēstures novērojumi rāda, ka pieaugums nav lineārs. Ja pieņem eksponenciālu līkni pāri esošajiem teju 3 gadu ceturkšņu datiem, tad paredzams, ka 2022. gadā Latvijā būs aptuveni 1000, bet 2030. gadā ap 4000 ETL.

Jāatzīst, ka elektromobiļi joprojām Latvijā ir nišas segments. Ja neatkārtosies 2014. gada scenārijs, kurā valsts sniedza atbalstu ETL iegādei, tad bezizmešu transportlīdzekļi sasniegs 5% jauno transportlīdzekļu tirgus daļu 2026. gadā, bet 25% – 2030. gadā. Norvēģijā jau tagad vairākus mēnešus ETL īpatsvars ir bijis pie 50%. 2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju pārdošanu un tas gads, kad Vācija, Indija, Īrija, Izraēla un Nīderlande būs darījušas to pašu. Ar šādiem tempiem valsts mērķis sasniegt 10% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2020. gadam neliekas pat tuvu sasniedzams.