Vai uzlāde attīstās līdz ar elektroauto bumu?

0

Elektroauto tirgus daļa turpina strauji augt, bet vai uzlādes infrastruktūra spēj turēt līdzi?

Eleport uzlādes stacija pie t/c Domina Shopping. Genesis GV60

Eleport uzlādes stacija pie t/c Domina Shopping. Genesis GV60 (Publicitātes foto)

Elektroauto tirgus daļa turpina strauji augt, bet vai uzlādes infrastruktūra spēj turēt līdzi?

2022. gads bija izaicinājumiem pilns ES automašīnu tirgum ar kopējo automašīnu reģistrācijas samazinājumu par 4,6% (galvenokārt komponentu deficīta ietekmes dēļ pirmajā pusgadā). Tomēr jaunu bateriju elektrisko transportlīdzekļu (BEV) pārdošanas apjomi turpināja augt. 2022. gadā BEV tirgus daļa Eiropā palielinājās līdz 12,1%, kas ir par 3,0 procentpunktu uzlabojums salīdzinājumā ar 2021. gadu.

Tas apstiprina pēdējo sešu gadu tendenci, BEV pārdošanas apjomiem no 2016. līdz 2022. gadam pieaugot 17 reizes. Tomēr pēc ACEA datiem infrastruktūras izvēršanas temps ievērojami atpaliek no patērētāju pieprasījuma pēc elektroauto.

Eletroauto un publisko uzlādes punktu skaita pieaugums no 2016.g. līdz 2022.g.
Eletroauto un publisko uzlādes punktu skaita pieaugums no 2016.g. līdz 2022.g. (Avots: ACEA)

Sabiedrisko lādētāju skaits ES laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam ir pieaudzis mazāk nekā sešas reizes. Tas nozīmē, ka elektromobiļu pārdošanas apjomi pieauguši gandrīz trīs reizes ātrāk nekā uzlādes punktu veidošanās.

Latvija – pozitīvs izņēmums

Latvijā pēc Eiropas Alternatīvās degvielas observatorijas datiem ir 499 uzlādes šī raksta tapšanas brīdī, tomēr 2016. gadā bija vien uz pirkstiem skaitāmas vietas, kur publiski uzlādēt elektrisko automašīnu. Tolaik nebija ne valsts veidotais e-mobi tīkls (šobrīd 141 uzlādes vieta), ne valsts kapitālsabiedrības veidotais Elektrum Drive uzlādes tīkls, ne privātais Eleport uzlādes tīkls.

Kopš 2016. gada sākuma līdz 2022. gada beigām Latvijā elektroauto skaits ir palielinājies par 17 reizēm, bet publisko uzlādes punktu skaits ir izaudzis aptuveni 50 reizes. Latvijā uzlādes situācija ir krietni ērtāka ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Baltijas. Igaunijā valsts tīkls, ko izveidoja 2014. gadā, bija pamatā uz Japānas standartu taisīts, kas nozīmē, ka ar Eiropas standartu aprīkotās automašīnas, tur nevar lādēties. Lietuvā valsts tīkls ir bezmaksas, kas nozīmē, ka privātie uzlādes tīklu attīstītāji Lietuvai meta loku, jo nespēja sazīmēt ekonomisku pamatojumu investēt. Tikmēr Latvijas valsts iniciētais e-mobi tīkls ir aprīkots ar visiem spraudņiem, ļaujot lādēt gan ar Eiropas, gan ar Japānas spraudni, un ir par samaksu, kas nespēj tieši konkurēt ar citiem uzlādes tīkliem.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

5 1 balsojums
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: