Vidzemes plānošanas reģions publicē pētījumu par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstību

Ūdeņraža tehnoloģiju attīstība un to pielietošana smagajā transportā ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai Eiropas transporta sistēma sasniegtu klimata un dekarbonizācijas mērķus.

Lai nodrošinātu bezemisiju mobilitātes attīstību, Eiropas Savienībā ir noteiktas prasības ūdeņraža uzpildes staciju (ŪUS) tīkla izveidei, tostarp Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) un Atjaunojamās enerģijas direktīvā (RED III). Tomēr vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm joprojām trūkst vienota normatīvā ietvara, saskaņotu tehnisko prasību un ilgtspējīgu investīciju mehānismu, kas ļautu koordinēti attīstīt ūdeņraža infrastruktūru.

Lai apkopotu aktuālo informāciju un sniegtu praktiskus ieteikumus politikas veidotājiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Latvijas ilgtspējas klasteris” HyTruck projekta ietvaros ir izstrādājis politikas pētījumu par ŪUS tīkla attīstības iespējām Baltijas jūras reģionā. Pētījums balstīts ES normatīvajos aktos un HyTruck projekta laikā sagatavotajos analītiskajos materiālos, izvērtējot tehniskos, normatīvos un finanšu aspektus, kas ietekmē ūdeņraža mobilitātes attīstību un valstu gatavību infrastruktūras izveidei. Tas sniedz ieteikumus ES, nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem.

Galvenie secinājumi

1. Savstarpējā atkarība starp stacijām un transportlīdzekļiem

ŪUS ekonomiskā pamatotība ir atkarīga no pietiekama ūdeņraža kravas automobiļu skaita, bet autoparku īpašnieki savukārt investē tikai tad, ja ir uzticams staciju tīkls. Lai šo situāciju pārvarētu, nepieciešama koordinēta valsts rīcība un publiskais atbalsts.

2. Normatīvo aktu nepilnības Baltijas valstīs

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā trūkst pilnīgu nacionālo tehnisko standartu ŪUS attīstībai, un atļauju process ir laikietilpīgs. ES standarti (piemēram, ISO 19880) nav pilnībā integrēti valstu normatīvajos aktos. Somijā normatīvais regulējums ir izstrādāts un ir spēkā, taču tirgus attīstība ir sākuma posmā.

3. Nepietiekams finansiālais atbalsts, īpaši ekspluatācijas izmaksām

Ūdeņraža tehnoloģijas ir dārgākas par fosilajām alternatīvām, tādēļ svarīgs ir gan investīciju (CapEx), gan ekspluatācijas (OpEx) atbalsts. Šāds atbalsts daudzviet trūkst, tostarp Latvijā un Igaunijā. Kā liecina Vācijas piemērs, CO₂ bāzētas ceļu nodevas var sniegt līdz 30 000 EUR ietaupījumu gadā uz vienu kravas auto, uzlabojot ūdeņraža transporta izmaksu konkurētspēju.

4. Atšķirīgs gatavības līmenis Baltijas jūras reģiona valstīs

Vācija, Polija un Zviedrija aktīvi attīsta ŪUS tīklu un piedāvā atbalsta programmas. Latvija, Lietuva un Igaunija ir sākuma posmā un tām jāstiprina normatīvais regulējums, atļauju process un finanšu instrumenti. Latvijā ieteicams sākt ar modulārām ŪUS (0,5 t/dienā) risinājumiem un nodrošināt agrīnu pieprasījumu, iesaistot “enkura klientus”.

5. Pārvaldība un ilgtspējīga pieeja

Ūdeņraža infrastruktūras attīstība prasa koordinētu pārvaldību starp valstīm un reģioniem. Politikā jāiekļauj aprites ekonomikas principi, dzīves cikla pieeja un prasības par iekārtu pārstrādi. Publiskajam finansējumam jānodrošina droša, ilgtspējīga un nākotnes vajadzībām pielāgojama ūdeņraža ekosistēma.

Kam pētījums ir noderīgs

Dokuments paredzēts:

• ES institūcijām, sagatavojot atbalsta instrumentus transporta dekarbonizācijai;
• ministrijām, izstrādājot politikas un investīciju plānus;
• pašvaldībām, kas iesaistītas infrastruktūras plānošanā un atļauju izsniegšanas procesos;
• nozares uzņēmumiem un investoriem;
• pētniekiem un projektu īstenotājiem.

Šis dokuments tika izstrādāts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam līdzfinansētā projekta “HyTruck” ietvaros, kas tiek īstenots no 2023.-2025. gadam. Latvijā projektu ievieš Vidzemes plānošanas reģions.  

Projekta mērķis ir atbalstīt valsts un reģionālā līmeņa iestādes ūdeņraža uzpildes staciju (ŪUS) tīkla plānošanā un attīstībā smagajam kravas transportam Baltijas jūras reģionā. Projekts veicina saskaņotu tehnisko standartu ieviešanu pārrobežu mērogā. ŪUS tīkla izveide ir daudzpakāpju process, kurā jāņem vērā telpiskie, ekonomiskie, vides un tehnoloģiskie aspekti.

ŪUS attīstību Eiropas reģionos ietekmē Eiropas Savienības regulējums, valstu politikas un finanšu atbalsta instrumenti, kas veicina pāreju uz tīrākiem transporta risinājumiem. HyTruck projekts palīdz nodrošināt koordinētu un ilgtspējīgu ŪUS tīkla attīstību smagajam transportam Baltijas jūras reģionā, ievērojot Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas (AFIR) prasības par ūdeņraža uzpildes staciju izbūvi TEN-T pamattīklā līdz 2030. gadam.

Plašāka informācija par projektu un tā ietvaros izstrādātajiem telpiskās plānošanas rīkiem, veiktajiem pētījumiem, kā arī cita noderīga informācija šeit: https://interreg-baltic.eu/project/hytruck/ un šeit  https://scandria-alliance.eu/hytruck/.

Uzlādēts komentārs

Ūdeņraža tehnoloģijas sauszemes transportā ir ļoti mazas nišas vajadzība. Smagais transports nav šī niša. Maz ticams, ka bez dotācijām kāds šobrīd par to runātu. Ūdeņradis ir dārgāks iegādē un ekspluatācijā par fosilajiem risinājumiem, nemaz nerunājot par bateriju risinājumiem. Tam nav ekonomiskā un ekoloģiskā pamatojumu, salīdzinājumā ar alternatīvām, un to bieži lobē tieši fosilā industrija, lai kavētu pilnīgu elektrifikāciju.

Spilgts piemērs ir Lielbritānijas, Dānijas, Belģijas un citu valstu ŪUS tīkli, kas līdz ko beidzas subsīdijas vai obligātie ekspluatēšanas laiki, tiek slēgti ciet. Pat Shell slēdza savu tīklu. Vai kāds vēl atcerās Rīgas ŪUS? Novēlam nevienam neuzsēsties uz šīs gāzes, bet VPR novēlam veiksmīgi apgūt finansējumu, lai to izmantotu ilgstpējīgā reģiona attīstībā.