Vietējās kopienas būvē iekārtas decentralizētai atjaunīgās enerģijas ražošanai

Šobrīd visa pasaule un Latvija piedzīvo enerģētikas sektora pārveidi ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Viena no mūsdienu enerģētikas sektora tendencēm ir decentralizēta atjaunīgās enerģijas ražošana, kas var būt īpaši aktuāla mazās mājsaimniecībās un viensētās Latvijas reģionos.

Raksts oriģināli publicēts zalabriviba.lv.

Cilvēki vēlas iegādāties vai manto īpašumu laukos bez elektrības pieslēguma, bet tā izveidošanai nereti nepieciešamas lielas izmaksas. Citi vēlas izmantot bez-emisiju tehnoloģijas enerģijas ražošanai savā mājsaimniecībā. Iemesli decentralizētai enerģijas ražošanai ir dažādi, un vietējās rīcības grupas vēlas pierādīt, ka tas ir iespējams un ka to var izdarīt arī pašu spēkiem.

Šī gada laikā notikušas vairākas saules paneļu, saules kolektoru un veloiekārtu praktiskās darbnīcas Smiltenes, Daugavpils un Priekules novados. Lai uzzinātu vairāk par šo iniciatīvu, Zaļā brīvība pievienojās veloiekārtu būvēšanas darbnīcai atvērtajā saimniecībā “Zadiņi” Smiltenes novadā un tikās ar projekta “OFF GRID: Atjaunojamā enerģija DARI PATS” koordinatori Līgu Krūmiņu- Krīgeri.

Eksperti izgatavojuši 7 prototipus

Pagājušā gada laikā eksperti izgatavoja kopumā 7 iekārtu prototipus – saules paneli, saules kolektoru un vairākas veloiekārtas – veļasmašīnu, smalcinātāju, ūdens pumpi, datorgaldu un velotraktoru. Iekārtu prototipi šobrīd atrodas saimniecībās, kurās šogad notika praktiskās darbnīcas, un interesenti tās var apskatīt, izpētīt un izzināt to praktisko lietderību konkrētajā saimniecībā. Ekspertu ieguldītais darbs nākamā gada laikā tiks apkopots instrukcijās, iekļaujot aprakstus, tehniskos parametrus, fotogrāfijas un video, lai katrs, kuram ir nepieciešamība un vēlme uzbūvēt un uzstādīt šādu iekārtu arī savā mājsaimniecībā, varētu saņemt izsmeļošu informāciju.

Ja ir pietiekamas zināšanas un eksperts, kam paprasīt padomu un tiek ņemti vērā drošības pasākumi, tad uztaisīt iekārtu nav nekas neiespējams.

Līga Krūmiņā-Krīgere un pārējie projekta īstenotāji vēlas iedrošināt mājsaimniecības

Darbnīcas apmeklējuši vairāk kā 100 vietējie

Kamēr ekspertu ieguldījums vēl tiek apkopots instrukcijās, jau šajā vasarā ikvienam interesentam darbnīcu laikā bija iespēja ekspertu pavadībā piedalīties kādas iekārtas sagatavošanā.

Saules panelis kā off-grid risinājums ir pirmā izvēle un saimnieciski visgudrākais lēmums, ko pierāda arī vislielākā interese no apmeklētājiem par šo paneļu darbnīcu.

Līga Krūmiņa-Krīgere

Tallinas Tehniskās universitātes mācībspēka Indreka Roasto izgatavotā saules paneļa prototipa mērķis nav nodrošināt visu mājsaimniecību ar elektrību, bet gan demonstrēt, kā tā darbojas. Prototipa jauda ir apmēram 60 kW, kas ir pietiekami vasarnīcas patēriņam un ikdienā var nodrošināt elektrību ledusskapim un ūdenssūknim. Iegādājoties materiālus vidējā cenu kategorijā, iekārtas pašizmaksa ir apmēram 500-700 eiro.

Uzlabojot salauztas iekārtas, tās pēc pārveides kļuvušas par kājminamām veloiekārtām, kas spēj saražot enerģiju vai paveikt kādu mehānisku darbu. Piemēram, no nokalpojuša velotrenažiera un salauzta smalcinātāja uzbūvēts velo-smalcinātājs, ar kuru var izspiest ābolu sulu vai smalcināt graudus. Velo-veļasmašīnas šī brīža saimniece iepriekš veļu mazgājusi ar rokām, bet šobrīd to var izdarīt ar veloiekārtu, drēbes iemērcot, paminoties, atkal atstājot pamērcēties un vēlāk atkal minoties un skalojot. Iekārta bija sevišķi interesanta bērniem, kuri darbnīcas laikā minuši pedāļus un uz maiņām izmazgājuši lielu daļu saimniecības drēbes. Iekārtai ir arī izglītojoša funkcija – bērni saprot, ka elektriskās ierīces, t.sk. viņu telefoni, patērē enerģiju, kas ir atkal un atkal jāsaražo.

Plašāk par notikušajām darbnīcām

Ārvalstu partneru pieredze kā ieguvums

Būtisks projekta ieguvums ir pieredzes apmaiņa desmit iesaistīto Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas projektu partneru starpā, ļaujot izzināt vienam otra pieredzi un iespējami izvairīties no kļūdām, kuras kāds partneris jau reiz ir pieļāvis. Projekta plānošanas stadijā Latvijā bija plānots sagatavot prototipus iekārtām, kas izmanto iespējami vairākus atjaunīgās enerģijas resursu veidus, t.sk. sauli, ūdeni, vēju, biomasu. Tomēr partneru pieredze pārliecināja, ka Latvijā nebūtu saimnieciski mājsaimniecību vajadzībām būvēt biomasas un vēja iekārtas. Saskaņā ar zviedru partneru pieredzi mazo vēja iekārtu izmantošana mājsaimniecību mērogā burtiskā nozīmē ir cīņa ar vējdzirnavām – stiprs vējš lauž un sagāž mazās iekārtas, kas darbojas uz rotācijas principa un ātri nodilst, līdz ar to tās ir nepieciešams regulāri labot. Līdzīgi ir ar biogāzes ražošanu – mazas mājsaimniecības ikdienā nesaražo tādu biomasas apjomu, lai būtu efektīvi uzstādīt biomasas iekārtu.

Nākamajā gadā projekta saimniecībās tiks uzbūvētas pie projekta partnera Igaunijā projekta laikā izstrādātās Trian-S Smarthouse, kas ražo saules enerģiju un nodrošina pajumti. Šāds prototips jau uzstādīts Igaunijā un nākamvasar trīs darbnīcās tiks montēts arī Latvijā.

Katrs projekta partneris nodarbojas ar tieši savā kopienā aktuāliem jautājumiem saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Viena no Somijas vietējām rīcības grupām priežu meža vidū, kur nav pieejams elektrības pieslēgums, uz bungalo – atpūtas māju – jumtiem uzstādīja saules paneļus, kurās cilvēki nedzīvo pastāvīgi, bet dažkārt pārnakšņo un nerada lielu elektrības patēriņu. Šī iniciatīva apstiprina, ka saules paneļi šobrīd ir tik efektīvi, ka var ražot elektrību arī dienā, kad nav saules. Turklāt off grid sistēmā enerģiju uzglabā akumulatoros, un to var izmantot vēlāk.

Darbnīcu rezultātā veidojas kopiena

Enerģijas pašražošana un pašpatēriņš ir aktualitāte mūsdienu enerģijas sistēmā ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Latvijā, kur projekts radījis lielu rezonansi vietējās kopienās. Tēmas aktualitāti apliecina arī ārvalstu partneru lielā atsaucība. Saskaņā ar Līgas Krūmiņas-Krīgeres novērojumiem, cilvēki aizvien vairāk interesējas par enerģijas ražošanu savā mājsaimniecībā, taču priekšā vēl ir liels darbs saistībā ar sabiedrības informēšanu par šo tēmu.

Vairāk kā 100 darbnīcu dalībnieki apvienojušies whatsapp grupā, kurā dalās ar padomiem, shēmām un video saistībā ar iekārtu izgatavošanu un lietošanu. Viena no darbnīcu dalībnieku idejām ir sadarboties ar izglītības iestādēm, lai uzsāktu iniciatīvu politikas maiņai. Līga Krīgere – Krūmiņa uzsver, elkoņu sabiedrība nevar izdzīvot, bet gan sabiedrība, kurā viens otru atbalsta un kur galvenā vērtība nav nauda, bet attiecības. Tas ir arī priekšnosacījums, lai mainītos politika – iniciatīvai jānāk no sabiedrības, kas pieprasa pārmaiņas.