Nesenā diskusijā es sāku apšaubīt pats savu pārliecību par elektroauto tīrību. Vai tiešām mani iepriekšējie aprēķini ir bijuši nepareizi? Vai vispār elektroauto ir tīrāks par iekšdedzes?

Es vienmēr esmu centies vadīties pēc faktiem. Nemēģināšu nevienu pārliecināt, ka vienmēr man tas ir sanācis. Tomēr pirms gada es veicu savus aprēķinus, pēc kuriem līdz šim vadījos. No tiem es izsecināju, ka ar manu elektroauto – Citroen C-Zero – ir vajadzīgi tikai 5 mēneši jeb 6’670 km, lai atsvērtu ražošanā radušos izmešus.

Viena cita raksta komentāru sekcijā parādījās, varētu teikt, radikāli pretējs viedoklis. Par patīkami pārsteigumu – pat ar avotiem. Tāpēc es nolēmu veikt pārrēķinus un tos pamatot šajā rakstā.

Nepieciešamais aprēķiniem

Es pārvietojos ar 2012. gada Citroen C-Zero (redzams titulbildē), kura akumulatoru kapacitāte ir 16 kWh, no kuriem varu lietot 14.5 kWh. Dažādi pētījumi uzrāda dažādus izmešu daudzumus, ražojot elektroauto baterijas. Šis pētījums aptver vairākus citus un izceļ, ka vidējais ir 175 kg CO2e/kWh. Ņemiet vērā, ka šeit ir runa par CO2e (CO2 ekvivalents) nevis CO2, kas nozīmē, ka tiek ņemti vērā arī cita veida piesārņojumi.

Salīdzināšanai izmantošu citu Citroen automašīnu. Precīzāk, izmantošu vidējo no divām, jo pēc izmēriem C-Zero, manuprāt, ir starp C2 (113 CO2 g/km) un C3 (99 CO2 g/km).

ES vidējais CO2 izmešu daudzums par 1 saražoto kWh ir 295.8 g CO2/kWh 2016. gadā. Latvijas vidējais – 104.9 g CO2/kWh. Ņemot vērā, ka es ar šo mašīnu ārpus Latvijas esmu bijis tikai Lietuvā, tad aprēķinos izmantošu Latvijas vidējo.

Pēc personīgās pieredzes zinu, ka ar vienu pilnu uzlādi es neiespringstot vasarā varu nobraukt 110 km, bet ziemā – 80 km. Pieņemsim vidējo un apaļosim uz leju – 90 km ar vienu uzlādi.

Tīkla zudumi ir 9%, Latvenergo ātrās uzlādes iekārtas ir ar maksimums 5% zudumiem. Uzlādes palīgierīces (mājsaimniecības rozete -> automašīna) jeb EVSE zudumus man grūti uzzināt bez attiecīgām mērierīcēm, bet šajā pētījumā norāda, ka tie ir starp 15% un 40%. Pieņemsim vidējo (27.5%) un apaļosim uz augšu – 30%.

Šī statistika gan nav nepieciešama aprēķiniem, bet, manuprāt, ir svarīgi par to atcerēties – VARAM dati uzrāda, ka vidējais latvietis gadā ir atbildīgs par aptuveni 5’900 kg CO2e lielu piesārņojumu.

Aprēķini

Lai tiktu radīta baterija manam elektroauto, tika izlaists vidē 175 * 16 = 2’800 kg CO2e. Daudz, nenoliegšu.

Vidējais izmešu daudzums starp C2 un C3 ir 106 CO2 g/km.

Personīgais Citroen C-Zero patēriņš uz 1 km ir 14.5/90 = 0.16 kWh.

Ja ņem vērā tīkla un uzlādes zudumus, tad uzlādējoties Latvenergo ātrajā uzlādes stacijā, lai nobrauktu 1 km, ir nepieciešams 0.16/0.9/0.95 = 0.187 kWh enerģijas daudzums. Ja lādētu no mājsaimniecības rozetes, tad ir nepieciešams 0.16/0.9/0.7 = 0.253 kWh, lai veiktu to pašu attālumu.

Lai Latvijā saražotu 0.187 kWh, tiek radīts 0.187*104.9 = 19.6 CO2 g liels piesārņojums. Lai saražotu 0.253 kWh – 26.5 CO2 g.

Kurā brīdī tiek panākts līdzsvars?

Starpība starp C2/C3 vidējo un C-Zero ir 86.4 CO2 g/km (izmantojot ātro uzlādi) un 79.5 CO2 g/km (izmantojot lēno uzlādi).

Pēc augstāk esošās informācijas spriežot, 2’800 kg starpība rodas pēc 32’407 km un 35’220 km attiecīgi. Tomēr ņemiet vērā, ka šajā gadījumā bateriju ražošanai tika ņemts vērā viss (CO2e), bet pārējos aprēķinos tika ņemts vērā tikai CO2.

Pelēkā zona/CO2e

Nextgreencar.com var atrast automašīnu pilnos izmešu (CO2e). Viņi ir izstrādājuši savu formulu, pēc kuras vadās, lai noteiktu šo mistisko CO2e. Braucot normāli ar Citroen C2, ieskaitot CO2, NOx un PMs, tiek izlaisti 155.6 CO2e g/km, bet ar C3 – 137.3 CO2 g/km. Vidējais – 146.45 CO2 g/km.

Ja jau ņēmām vērā elektrības izcelsmi, tad arī degvielas izcelsmei ir jāpievērš uzmanība. Arī par šo nextgreencar.com ir padomājuši. C2 nāk klāt 37 g, bet C3 – 32.2 g. Ieskaitot to, vidējais ir 185.6 CO2e g/km.

Elektrības ražošanai arī tika ņemts vērā tikai CO2. Arī šeit izmantosim nextgreencar.com datus, bet pielāgosim Latvijas situācijai. Pēc viņu datiem, C-Zero ir 65.1 CO2e g/km liels piesārņojums, bet Latvijā elektrība ir krietni tīrāka (Lielbritānijā – 281.1 CO2 g/kWh). Pieņemsim CO2 attiecības par patiesām, lai aprēķinātu CO2e Latvijā – 65.1*(104.9/281.1) = 24.3 CO2e g/km. Jāpiezīmē, ka nav īsti skaidrs, kā nextgreencar.com ir mērījuši, cik kWh ir uzlādēts un cik patērēts (cik lieli ir zudumi).

Spriežot pēc šīs starpības (185.6-24.3 = 161.3 CO2e g/km), līdzsvars tiek panākts pēc 17’358 km. Ņemot vērā, ka vidējais latvietis gadā nobrauc 17’000 km, tad var teikt, ka līdzsvars tiek panākts pirmajā gadā. Tomēr tas nesaskan ar to, ko es agrāk biju teicis.

Atšķirības

Lai gan starpība ir liela (gandrīz 3 reizes), ir jāsaprot, kur tā radās. Starpība radusies vairākos aspektos:

• Akumulatoru ražošanas izmeši
• Salīdzinājums ar Citroen C1
• Vadīšanās pēc CO2 nevis CO2e
• Iekšdedzes automašīnu izmeši tika palielināti par 42%, lai pietuvinātu realitātei
• Cits aprēķins par degvielas ražošanas procesu
• Pieņemts, ka iekšdedzes automašīna ar laiku paliek netīrāka
• Pieņemts, ka elektroauto ar laiku paliek tīrāks

Viss tas summējās, lai radītu šo salīdzinoši lielo starpību. Lai arī kuram variantam tiecies vairāk ticēt, abos scenārijos elektroauto ar laiku ir videi draudzīgāks par iekšdedzes līdzinieku. Jautājums ir, kurā brīdī tas notiek.

Citi elektroauto

Iepriekšējie aprēķini bija attiecināmi uz Citroen C-Zero, bet tādu vairs neražo. Kā šie aprēķini attiecas uz citām mašīnām, kuras var (jaunas) iegādāties Latvijā? Zemāk esošā tabula uzrāda, ka rezultāti svārstās starp 40’000 km un 160’000 km.

Pēc šīs tabulas (dati) var izrēķināt, ka vidēji vidējam latvietim vajag mazāk nekā 5 gadus, lai panāktu ekoloģisko līdzsvaru. Jāņem vērā, ka iekšdedzes mašīnu CO2e rezultāti tika ņemti pēc mazāk piesārņojošā varianta. Piemēram, Renault Zoe pret Renault Megane uzrādītais līdzsvars ir pie nosacījuma, ka Megane izmet 101 CO2 g/km, bet tas var arī būt 130 CO2 g/km, kas samazinātu nepieciešamos km, lai panāktu līdzsvaru, līdz 44’074 km.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

• About
• Latest Posts

Kārlis Mendziņš

Atrasts pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.

Latest posts by Kārlis Mendziņš (see all)

• Audi Q4 35/40/50 e-tron/e-tron Sportback prezentēts - 16/04/2021
• Citroen C-Zero apskats (+video) - 15/04/2021
• Elektroauto skaits lēnām aug. 2021.g. 1. cet. statistika - 14/04/2021

Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!