Cik netīrs ir mans elektroauto?
2019. gada 19. novembris
Nesenā diskusijā es sāku apšaubīt pats savu pārliecību par elektroauto tīrību. Vai tiešām mani iepriekšējie aprēķini ir bijuši nepareizi? Vai vispār elektroauto ir tīrāks par iekšdedzes?
Es vienmēr esmu centies vadīties pēc faktiem. Nemēģināšu nevienu pārliecināt, ka vienmēr man tas ir sanācis. Tomēr pirms gada es veicu savus aprēķinus, pēc kuriem līdz šim vadījos. No tiem es izsecināju, ka ar manu elektroauto – Citroen C-Zero – ir vajadzīgi tikai 5 mēneši jeb 6’670 km, lai atsvērtu ražošanā radušos izmešus.
Viena cita raksta komentāru sekcijā parādījās, varētu teikt, radikāli pretējs viedoklis. Par patīkami pārsteigumu – pat ar avotiem. Tāpēc es nolēmu veikt pārrēķinus un tos pamatot šajā rakstā.
Nepieciešamais aprēķiniem
Es pārvietojos ar 2012. gada Citroen C-Zero (redzams titulbildē), kura akumulatoru kapacitāte ir 16 kWh, no kuriem varu lietot 14.5 kWh. Dažādi pētījumi uzrāda dažādus izmešu daudzumus, ražojot elektroauto baterijas. Šis pētījums aptver vairākus citus un izceļ, ka vidējais ir 175 kg CO2e/kWh. Ņemiet vērā, ka šeit ir runa par CO2e (CO2 ekvivalents) nevis CO2, kas nozīmē, ka tiek ņemti vērā arī cita veida piesārņojumi.
Salīdzināšanai izmantošu citu Citroen automašīnu. Precīzāk, izmantošu vidējo no divām, jo pēc izmēriem C-Zero, manuprāt, ir starp C2 (113 CO2 g/km) un C3 (99 CO2 g/km).
ES vidējais CO2 izmešu daudzums par 1 saražoto kWh ir 295.8 g CO2/kWh 2016. gadā. Latvijas vidējais – 104.9 g CO2/kWh. Ņemot vērā, ka es ar šo mašīnu ārpus Latvijas esmu bijis tikai Lietuvā, tad aprēķinos izmantošu Latvijas vidējo.
Pēc personīgās pieredzes zinu, ka ar vienu pilnu uzlādi es neiespringstot vasarā varu nobraukt 110 km, bet ziemā – 80 km. Pieņemsim vidējo un apaļosim uz leju – 90 km ar vienu uzlādi.
Tīkla zudumi ir 9%, Latvenergo ātrās uzlādes iekārtas ir ar maksimums 5% zudumiem. Uzlādes palīgierīces (mājsaimniecības rozete -> automašīna) jeb EVSE zudumus man grūti uzzināt bez attiecīgām mērierīcēm, bet šajā pētījumā norāda, ka tie ir starp 15% un 40%. Pieņemsim vidējo (27.5%) un apaļosim uz augšu – 30%.
Šī statistika gan nav nepieciešama aprēķiniem, bet, manuprāt, ir svarīgi par to atcerēties – VARAM dati uzrāda, ka vidējais latvietis gadā ir atbildīgs par aptuveni 5’900 kg CO2e lielu piesārņojumu.
Aprēķini
Lai tiktu radīta baterija manam elektroauto, tika izlaists vidē 175 * 16 = 2’800 kg CO2e. Daudz, nenoliegšu.
Vidējais izmešu daudzums starp C2 un C3 ir 106 CO2 g/km.
Personīgais Citroen C-Zero patēriņš uz 1 km ir 14.5/90 = 0.16 kWh.
Ja ņem vērā tīkla un uzlādes zudumus, tad uzlādējoties Latvenergo ātrajā uzlādes stacijā, lai nobrauktu 1 km, ir nepieciešams 0.16/0.9/0.95 = 0.187 kWh enerģijas daudzums. Ja lādētu no mājsaimniecības rozetes, tad ir nepieciešams 0.16/0.9/0.7 = 0.253 kWh, lai veiktu to pašu attālumu.
Lai Latvijā saražotu 0.187 kWh, tiek radīts 0.187*104.9 = 19.6 CO2 g liels piesārņojums. Lai saražotu 0.253 kWh – 26.5 CO2 g.
Kurā brīdī tiek panākts līdzsvars?
Starpība starp C2/C3 vidējo un C-Zero ir 86.4 CO2 g/km (izmantojot ātro uzlādi) un 79.5 CO2 g/km (izmantojot lēno uzlādi).
Pēc augstāk esošās informācijas spriežot, 2’800 kg starpība rodas pēc 32’407 km un 35’220 km attiecīgi. Tomēr ņemiet vērā, ka šajā gadījumā bateriju ražošanai tika ņemts vērā viss (CO2e), bet pārējos aprēķinos tika ņemts vērā tikai CO2.
Pelēkā zona/CO2e
Nextgreencar.com var atrast automašīnu pilnos izmešu (CO2e). Viņi ir izstrādājuši savu formulu, pēc kuras vadās, lai noteiktu šo mistisko CO2e. Braucot normāli ar Citroen C2, ieskaitot CO2, NOx un PMs, tiek izlaisti 155.6 CO2e g/km, bet ar C3 – 137.3 CO2 g/km. Vidējais – 146.45 CO2 g/km.
Ja jau ņēmām vērā elektrības izcelsmi, tad arī degvielas izcelsmei ir jāpievērš uzmanība. Arī par šo nextgreencar.com ir padomājuši. C2 nāk klāt 37 g, bet C3 – 32.2 g. Ieskaitot to, vidējais ir 185.6 CO2e g/km.
Elektrības ražošanai arī tika ņemts vērā tikai CO2. Arī šeit izmantosim nextgreencar.com datus, bet pielāgosim Latvijas situācijai. Pēc viņu datiem, C-Zero ir 65.1 CO2e g/km liels piesārņojums, bet Latvijā elektrība ir krietni tīrāka (Lielbritānijā – 281.1 CO2 g/kWh). Pieņemsim CO2 attiecības par patiesām, lai aprēķinātu CO2e Latvijā – 65.1*(104.9/281.1) = 24.3 CO2e g/km. Jāpiezīmē, ka nav īsti skaidrs, kā nextgreencar.com ir mērījuši, cik kWh ir uzlādēts un cik patērēts (cik lieli ir zudumi).
Spriežot pēc šīs starpības (185.6-24.3 = 161.3 CO2e g/km), līdzsvars tiek panākts pēc 17’358 km. Ņemot vērā, ka vidējais latvietis gadā nobrauc 17’000 km, tad var teikt, ka līdzsvars tiek panākts pirmajā gadā. Tomēr tas nesaskan ar to, ko es agrāk biju teicis.
Atšķirības
Lai gan starpība ir liela (gandrīz 3 reizes), ir jāsaprot, kur tā radās. Starpība radusies vairākos aspektos:
- Akumulatoru ražošanas izmeši
- Salīdzinājums ar Citroen C1
- Vadīšanās pēc CO2 nevis CO2e
- Iekšdedzes automašīnu izmeši tika palielināti par 42%, lai pietuvinātu realitātei
- Cits aprēķins par degvielas ražošanas procesu
- Pieņemts, ka iekšdedzes automašīna ar laiku paliek netīrāka
- Pieņemts, ka elektroauto ar laiku paliek tīrāks
Viss tas summējās, lai radītu šo salīdzinoši lielo starpību. Lai arī kuram variantam tiecies vairāk ticēt, abos scenārijos elektroauto ar laiku ir videi draudzīgāks par iekšdedzes līdzinieku. Jautājums ir, kurā brīdī tas notiek.
Citi elektroauto
Iepriekšējie aprēķini bija attiecināmi uz Citroen C-Zero, bet tādu vairs neražo. Kā šie aprēķini attiecas uz citām mašīnām, kuras var (jaunas) iegādāties Latvijā? Zemāk esošā tabula uzrāda, ka rezultāti svārstās starp 40’000 km un 160’000 km.
| Elektroauto | Baterijas izmērs (kWh) | Salīdzināts ar | CO2e “Līdzsvars” pēc (km) |
| Audi e-tron | 95 | Audi Q7 | 94’842 |
| BMW i3 | 42.2 | VW Golf | 71’328 |
| Hyundai Ioniq Electric | 38.3 | Hyundai Ioniq Hybrid | 82784 |
| Hyundai Kona Electric | 64 | Hyundai Kona | 86058 |
| Jaguar I-Pace | 90 | Jaguar E-Pace | 118106 |
| Nissan Leaf | 40 | Nissan Pulsar | 45’355 |
| Nissan Leaf e+ | 60 | Nissan Pulsar | 70’995 |
| Nissan eNV200 | 40 | Nissan NV200 | 39’499 |
| Renault Zoe | 52 | Renault Megane | 59’294 |
| Tesla Model S Long Range | 100 | Mercedes-Benz C-Class Saloon | 160’497 |
| Tesla Model 3 Long Range | 77 | BMW 3 Series Saloon | 120’907 |
| Tesla Model X Long Range | 100 | Audi Q7 | 93’779 |
| VW e-Crafter | 35 | VW Crafter | 18’134 |
Pēc šīs tabulas (dati) var izrēķināt, ka vidēji vidējam latvietim vajag mazāk nekā 5 gadus, lai panāktu ekoloģisko līdzsvaru. Jāņem vērā, ka iekšdedzes mašīnu CO2e rezultāti tika ņemti pēc mazāk piesārņojošā varianta. Piemēram, Renault Zoe pret Renault Megane uzrādītais līdzsvars ir pie nosacījuma, ka Megane izmet 101 CO2 g/km, bet tas var arī būt 130 CO2 g/km, kas samazinātu nepieciešamos km, lai panāktu līdzsvaru, līdz 44’074 km.
Kārlis Mendziņš
Latest posts by Kārlis Mendziņš (see all)
- Lexus ar gariem zobiem izlaiž elektroauto - 04/12/2019
- Tesla Cybertruck. Vai ir kāds vienaldzīgais? - 27/11/2019
- Izklaides ar Porsche Mission E (+konkurss) - 25/11/2019
Tā jau viss būtu normāli [neskaitot to uzskatu ka uz papildus slodzi attiecināms “vidējais CO2”], vienīgi salīdzinājumi nav pareizi – c-nulle ir jāsalīdzina ar citu mitsubišī, nevis citu egli – mitsubišī ī-Mjau arī pēc tam kad tam ir uzliktas egles bļembas joprojām ir mitsubišī ī-Mjau – un tam pat ir parastā versija, mitsubišī i 🙂 Ja tic wikipēdijai, tad ī-Mjau joprojām ir ražošanā.
Un atkal klasiskie meli – aprēķinā tiek izmantots Latvijas eletrības ražošanas vidējais CO2 izmešu rādītājs, kas NAV attiecināms uz elektroauto radīto papildus patēriņu. Kā būtu atzīt patiesību un pārrēķināt uz degslānekļa izmešiem, kas ir mums tuvākais un sliktākais elektroieguves veids, kas ir vistiešakajā veidā attiecināms uz elektroauto? Nepieņemami no ekoreliģijas zaimošanas viedokļa?
Aprēķini, kā ierasts, rada skaidrību, pretēji tukšajiem apgalvojumiem. Vērtīgi, ka rakstā pievērsta uzmanība faktam, ka elektromobili lādējot no parastās rozetes, iebūvētā lādētāja lietderība būtiski mazāka par maksimālo.
Šis pat ir nedaudz optimistiskāk, nekā pesimistiskākais pētījums. Tas tā varētu būt un apsveicama uz manība uz detaļām! Mani divi centi, lai gan elektro nav ideālais variants, bet pašlaik tas ir vajadzīgs kaut tāpēc, lai iekustinātu tautu prom no klasiskajām iekšdedzes dzinēju mašīnām, jo citādi nekas nemainīsies.
Tagad vismaz auto ražotāji ir spiesti domāt par zaļākām alternatīvām, ko piedāvāt cilvēkiem, kas grib braukt zaļāk. Gan ar laiku enerģija kļūs tīrāka, tehnoloģijas ies uz priekšu un nemanot viens pēc otra mīnusi izkliedēsies.
Bravo, šis ir pareizais virziens (neesmu gan paspējis iedziliņāties pašos skaitļos – bet tie ir ticami). Vienīgi gribētu iebilst pret “faktu” vidējais latvietis nobrauc 17’000 km – ja ņemam EV mazauto – neticu ka latvietis bez piespiešanas ar tādu EV būs gatavs 17Kkm gadā nobraukt. Vai pats nobrauc šādus attālumus pa gadu ? Jo principā pie mums diezgan labi tauta segmentā līdz 10 gadu veciem auto (protams atmetam pilnīgi svaigu pilnīgi nopakotu luksusu – tur tikai prestižam ir nozīmē 90% gadījumu un tikai 10% tiešām vajag kārtīgu garo gabalu ruzli ar ko vilkt bezmaz Vācija – Latvija un atpakaļ attālumus ik pārdienas) izvēlas to kas atbilst nobraucamajiem attālumiem. IMHO tie 17Kkm ir paciešams nobraukumus sākot no tādiem auto kā Nissan Leaf, bet ne mazākiem. Mans kopējais nobraukumus ar Hondām gāda svārstās starp 15Kkm un 20Kkm – uz mazāku auto pārsēstos… Lasīt vairāk »