Zaļais kurss ceļojot: kā samazināt pārtikas atkritumus

0

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēsēm mūsdienās trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Jūlijs ir iecienīts atvaļinājumu laiks un arvien vairāk cilvēku izvēlas doties brīvdienās ārpus Latvijas.

A,silver,tray,covered,in,starched,white,table,linen,,with

A silver tray covered in starched white table linen, with caviar and all the trimmings and two chilled glasses of champagne, at sunset on the balcony of a luxury cruise ship cruising in the Red Sea

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēsēm mūsdienās trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Jūlijs ir iecienīts atvaļinājumu laiks un arvien vairāk cilvēku izvēlas doties brīvdienās ārpus Latvijas.

Arī ceļojot ir vērts padomāt par ēšanas paradumiem un to, kā samazināt pārtikas atkritumus, tādējādi ietaupot gan personīgos naudas līdzekļus, gan ražošanai patērētos resursus: zemi, ūdeni, enerģiju, kā arī pašu ieguldīto darbu. Atbalstot atbildīgu rīcību, viens no Eiropas lielākajiem prāmju operatoriem DFDS ir izpētījis, cik daudz pārtikas tiek izmests uz Baltijas jūras prāmjiem. Noskaidro – kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu ceļojot?

Eksperiments: Baltijas jūrā radīto pārtikas atkritumu daudzums ir tuvu pieļaujamajai robežai 

DFDS prāmju pasažieri ik gadu apēd vairāk nekā 197 tonnas augļu, ogu, sēņu un dārzeņu, 113 tonnas gaļas, 51 tonnu maizes un maizes izstrādājumu, 27 tonnas zivju un 25 tonnas olu un maizes izstrādājumu. Katru gadu uz prāmjiem tiek patērētas vairāk nekā 79 tonnas ūdens, 72 tonnas piena un piena produktu un 26 tonnas augļu un dārzeņu.

Eksperimenta laikā sešas nedēļas tika apsekoti seši DFDS Baltijas jūrā strādājoši kuģi, katru nedēļu viens. Tika svērti pasažieru un virtuves darbinieku izmestie pārtikas atkritumi. Pārtikas atkritumu daudzums uz prāmjiem, kas atiet no Lietuvas un Igaunijas, nepārsniedza 15 % pēc ražošanas radīto pārtikas atkritumu robežu. Vērtējot rezultātus, uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka tie atbilst globālajiem pasaules “zaļajiem” standartiem. Neskatoties uz to DFDS ir izvirzījuši mērķi, šo rezultātu uzlabot.

DFDS sniedz savu ieguldījumu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, mēs vēlējāmies izpētīt radīto pārtikas atkritumu tendences uz mūsu prāmjiem. Vēlamies kopā ar mūsu pasažieriem uzlabot rādītājus – aicinām iesaistīties pārtikas atkritumu samazināšanā. Pēc sešiem mēnešiem veiksim vēl vienu pētījumu, lai novērtētu izmaiņas rezultātos.

Vaidas Klumbis, DFDS komunikācijas vadītājs Baltijas valstīs

Kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu ceļojot?

Padomi sadarbībā ar biedrību “Zaļā brīvība”

#1 Pārskati ledusskapja saturu

Apņemšanās samazināt pārtikas atkritumu daudzumu sākas vēl pirms došanās ceļā. Pāris dienas iepriekš pārskatiet sava ledusskapja saturu un pārtikas krājumus, to derīguma termiņus. Galvenie iemesli, kāpēc Latvijas mājsaimniecībās pārtika tiek izmesta atkritumos ir tas, ka tā sabojājas, jo mēs nopērkam vairāk nekā varam apēst (43%*). Ja nepaspējat iegādāto pārtiku izlietot, pirms došanās prom piedāvājiet pārtiku draugiem, vecākiem vai kaimiņiem. Vai arī noskaidrojiet, kur ir tuvākais kopienas pārtikas ledusskapis, kur var ar šo pārtiku padalīties ar tiem, kas to var izlietot.

#2 Pienācīga plānošana

Pārtika ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Ceļojums būs patīkamāks, ja zinām, ka ēdinātājs seko līdzi klientu ēšanas paradumiem un plāno atbildīgi. Uzņēmuma atbildība ietver arī virtuves efektivitātes paaugstināšanu un nepārstrādātas pārtikas un pārtikas atkritumu samazināšanu, apmācot personālu, pastāvīgi pārbaudot produktu derīguma termiņus un uzglabāšanas apstākļus. Ja ir iespēja, palūdz neapēsto pārtiku iepakot līdzņemšanai. “Uzņēmums palīdzēs to iesaiņot videi draudzīgā iepakojumā,” saka DFDS pārstāvis.

#3 Pašapkalpošanās restorānos kontrolējiet savas porcijas izmēru

Pašapkalpošanās restorānos reizēm izvēlamies uzreiz uz šķīvja uzlikt iespējami daudz ēdiena, bet daļu no tā pat nenogaršojam. Ikviens pie bufetes var doties, cik bieži vien vēlas, tāpēc ir vērtīgi degustēt, atklājot sev tīkamākās garšas, un pēc tam atkārtoti papildināt šķīvi. Nogaršojiet nedaudz, izvēlaties tīkamāko, tādā veidā kontrolējot savas porcijas izmēru. Jūs pamanīsiet, ka tā ir iespējams izvēlēties atbilstošu porcijas lielumu, un jums nav jāiet pie atkritumu urnas, lai izmestu neapēsto.

Atcerieties, ka pārtika ir mūsu eksistencei un labizjūtai nozīmīgs resurss. Izturieties pret pārtiku ar cieņu. Ilgtspēja sākas jau pie brokastu, pusdienu vai vakariņu galda!

*Vairāk informācijas meklējiet Zaļās brīvības izdotajā pārtikas atkritumu mazināšanas rokasgrāmatā https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/Sincerely_food_rokasgramata_web_2020_LV.pdf

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

0 0 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: