Septiņi karsti gadi – pasaulē siltākie novērojumu vēsturē

Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma Copernicus ziņo, ka pēdējie septiņi gadi pasaulē ir bijuši siltākie novērojumu vēsturē, bet 2021. gads siltāko gadu topā ierindojas piektajā vietā. Gada vidējā gaisa temperatūra pērn pasaulē bija par 0,3 °C augstāka nekā vidēji 1991.-2020. gados, kā arī par 1,1 °C – 1,2 °C augstāka, nekā pirmsindustriālajā periodā (1850.-1900. gados).

Eiropā 2021. gadā piedzīvota karstākā vasara novērojumu vēsturē. Tika novēroti arī vairāki ekstremāli laikapstākļi, piemēram, karstumviļņi Vidusjūras reģionā un spēcīgi plūdi centrālajā Eiropā.

Diemžēl siltumnīcefekta gāzu koncentrācija 2021. gadā arvien turpinājusi paaugstināties, par ko liecina satelīta mērījumu provizoriskā analīze. Ir fiksēti jauni oglekļa dioksīda un metāna koncentrācijas rekordi.

2021.gads Latvijā – devītais gads pēc kārtas, kas siltāks par normu

Lai gan 2021. gads nesekoja 2019. un 2020. gada pēdās un nekļuva par siltāko gadu Latvijas novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija par 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads). Līdz ar to 2021. gads bija jau devītais secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu.

Tāpat kā Eiropā, arī Latvijā pērnā vasara ir bijusi karstākā novērojumu vēsturē, taču tika piedzīvota arī vēsākā ziema pēdējos astoņos gados.  

2021.gada vasara (jūnijs-augusts) Latvijā bija siltākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Vasaras vidējā gaisa temperatūra bija +18,8 °C, kas ir 0,4 °C augstāk par līdzšinējo rekordu – 2010. gada vasaru, un 2,1 °C virs gadalaika normas (1991.-2020. gads). Šovasar vasaras dienu un tropisko nakšu bija vairāk nekā ierasts, kā arī uzstādīti jauni tropisko nakšu[1] rekordi – Jelgavā (3 tropiskās naktis), Mērsragā (7), Rīgā (19), Skultē (8) un Stendē (3). Rīgā novērotās 19 tropiskās naktis ir arī jauns Latvijas rekords, par 5 tropiskajām naktīm pārspējot 2010. un 2018. gada rekordu. Vēl 6 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords.

Plašāku informācija par 2021.gada laikapstākļiem skatīt te.

2021./2022. gada ziemas sākums – sniegots, auksts un vētrains

Karstai vasarai 2021.gadā sekoja auksta un sniegota ziema. 2021./2022. gada ziema iesākās ar stipru salu un snigšanu. Decembra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -7,7 °C, kas ir 7,5 °C zem normas un ir vēsākais decembra sākums kopš 2002. gada, kad decembra pirmajās 10 dienās vidējā gaisa temperatūra bija -7,9 °C. Decembra sākumā bieži puteņoja un stipri sniga, tamdēļ daudzreiz tika izsludināti brīdinājumi. Trešajā decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanā līmeņa brīdinājums Rīgai par snigšanu. Visbiezākā sniega sega līdz šim 2021./2022. gada ziemā tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Decembra turpinājumā salam sekoja atkusnis, kura laikā visā valstī nokusa sniega sega un sākās pali, savukārt Ziemassvētkos Latvijā atgriezās sals un sniegs, 2021. gada Ziemassvētkiem esot sniegotākajiem kopš 2012. gada.

Savukārt, ziemai turpinoties, īsā laika periodā esam piedzīvojuši trīs spēcīgas vētras – 14. janvārī, 17. janvārī un 20. janvārī.

Laikapstākļu kontrastainība un ekstremāli laikapstākļi

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) prognozēm nākotnē gaidāma ekstremālo laikapstākļu (tai skaitā nokrišņu un vēja ātruma) atkārtošanās biežuma un kontrastainības palielināšanās. Latvijas klimata prognozes rāda, ka nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Jāņem vērā, ka klimata pārmaiņu radītie ekstrēmie notikumi ietekmē cilvēku veselību, drošību un dzīvību.

Ar ko rēķināties?

LVĢMC izstrādātajā ziņojumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai” konstatēts, ka nākotnē jārēķinās ar vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nokrišņu daudzuma palielināšanos, garāku augšanas sezonu, savukārt ziemās – ar sala dienu skaita samazināšanos, sniega segas samazināšanos. Klimata pārmaiņu radīto risku ietekme analizēta vairākos risku un ievainojamības pētījumos, kuru rezultāti atspoguļoti “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam”. Konstatēts, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, pagājušā gadsimta otrajā pusē un šī gadsimta sākumā novērotas būtiskas ekstremālo klimatisko parādību izmaiņas –  biežākas kļuvušas ekstremāli karstas dienas un naktis, kā arī dienas ar stipriem nokrišņiem, savukārt ekstremāli aukstas dienas tiek novērotas arvien retāk. Konstatēts arī karstuma viļņu (ilgstošs, nepārtraukts karstuma periods) atkārtošanās gadījumu skaita pieaugums, kas rada specifiskas problēmas īpaši pilsētu teritorijās.

Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecības nozarēm labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām, Ministru Kabinets 2019.gadā apstiprināja “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam”, kurā paredzēti pielāgošanās pasākumi tādās klimata pārmaiņu riskiem pakļautās jomās kā būvniecība un infrastruktūras plānošana, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, veselība un labklājība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ainavu plānošana un tūrisms.

Plašāk par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem iedzīvotājiem un tautsaimniecības nozarēm: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308