Biodegvielai izmantotā zeme varētu pabarot 120 miljonus cilvēku katru dienu

Eiropā biodegvielas ražošanai izmanto Īrijas lieluma zemi, ko varētu izmantot pārtikas ražošanai vai atdot dabai, lai piesaistītu kaitīgās emisijas.

Transport & Environment pētījums liecina, ka Eiropa pašlaik izšķērdē Īrijas lielumā zemi biodegvielu audzēšanai, kas ir šķērslis cīņā pret klimata pārmaiņām un nodrošinātību ar pārtiku. T&E pasūtītais pētījums liecina, ka šo zemi varētu izmantot, lai pabarotu 120 miljonus cilvēku katru dienu, vai arī, ja tā tiktu atdota dabai, tā varētu absorbēt divreiz vairāk CO₂, nekā it kā tiek ietaupīts, darbinot automašīnas ar biodegvielu. Ja izmantoto tikai 2.5% no šīs platības, lai izveidotu saules paneļiem parku, tiktu ražots ekvivalents enerģijas daudzums. 

Biodegviela ir neveiksmīgs eksperiments. Turpināt dedzināt pārtiku kā degvielu, kamēr pasaule saskaras ar pieaugošo globālo pārtikas krīzi, ir noziedzīga rīcība. Tādas valstis kā Vācija un Beļģija apspriež pārtikas kultūru biodegvielas ierobežošanu. Pārējai Eiropai ir jāseko šim piemēram.

T&E biodegvielas menedžeris Maiks Mararens

Saskaņā ar pētījumu, zemi, kas tiek kultivēta, lai audzētu kultūraugus biodegvielas vajadzībām, varētu izmantot, lai nodrošinātu kaloriju vajadzības vismaz 120 miljoniem cilvēku. Tas būtu vairāk nekā pietiekami, lai apgādātu 50 miljonus cilvēku, kuri, pēc ANO uzskatiem, atrodas “ārkārtas vai vēl smagākā akūtā pārtikas trūkuma situācijā”. Organizācijas aicina Eiropas valdības dot priekšroku pārtikai, nevis degvielai. 

ES biodegvielas politika ir katastrofa simtiem miljonu cilvēku, kuri cīnās, lai atrastu savu nākamo maltīti. Tas ne tikai atdod milzīgus aramzemes gabalus automašīnu degvielai, bet arī vēl vairāk paaugstina pārtikas cenas. Eiropas valstīm vienreiz par visām reizēm jāpārtrauc dedzināt pārtiku degvielai. 

Džūlija Bosa, ES padomniece klimata tiesiskuma politikas jautājumos uzņēmumā Oxfam

Biodegvielas pievilcību pasliktina tās apšaubāmās priekšrocības klimata jomā. Eiropā patērētās kultūraugu biodegvielas ražošanai kopumā ir nepieciešami 9,6 miljoni hektāru zemes, kas ir lielāka nekā Īrijas sala (Īrijas Republika un Ziemeļīrija). Ja šādas platības tiktu atgrieztas to dabiskajā stāvoklī, tas varētu absorbēt aptuveni 65 miljonus tonnu CO₂ no atmosfēras — gandrīz divas reizes vairāk nekā oficiāli ziņotais neto CO₂ ietaupījums no biodegvielas, kas aizstāj fosilo kurināmo.  

Arī zemes izmantošana saules elektroenerģijas ražošanai būtu daudz efektīvāka. Analīze liecina, ka ir nepieciešams 40 reizes vairāk zemes, lai darbinātu automašīnu, izmantojot biodegvielu, salīdzinot ar elektrisko automašīnu, ko darbina saules enerģija. Tikai 2,5% no zemes, kas pašlaik ir veltīta biodegvielai, būtu nepieciešami, lai ar saules palīdzību ražotu tādu pašu enerģijas daudzumu, bet pārējā daļa būtu pieejama dabiskai oglekļa piesaistīšanai vai pārtikas audzēšanai.

Šobrīd mēs atdodam milzīgas zemes platības labībai, ko vienkārši sadedzinām savās automašīnās. Tā ir skandaloza izšķērdība. Šī zeme varētu pabarot miljoniem cilvēku vai, ja to atdotu dabai, nodrošināt oglekļa piesaistītājus, kas ir bagāti ar bioloģisko daudzveidību. Augu biodegviela, iespējams, ir stulbākā lieta, kas jebkad reklamēta klimata vārdā

T&E biodegvielas menedžeris Maiks Mararens

ES savā Dabas atjaunošanas likumā ir izvirzījusi sev mērķus apturēt un mainīt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tā kā biodegvielas izejvielas aizņem lielu daļu no Eiropas aramzemes, zemes izmantošanas pārtraukšana biodegvielai varētu būt svarīgs solis šī mērķa sasniegšanā.

Uzlādēts viedoklis

Jau iepriekš tika rakstīts, ka CNG nesamazina izmešus. Tas pats attiecas uz biodegvielu. Gan CNG, gan biodegvielas ir zaļmaldināšanas spilgtākie paraugi. Kopā ar Toyota.