Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

CO2 samazinājums ir meli

Nē, CNG nesamazina CO2 izmešus [Atjaunots 04.03]

2020. gada 26. februāris

Nesenajā Dienas Bizness forumā gāzes industrijas pārstāvji cildināja CNG un slavēja to, ka tas samazina CO2 izmešus pat par 30%. Tomēr atrast kādu pētījumu, kas atbalstītu šo, ir neiespējami.

Pirmā puse no Dienas Biznesa rīkotās konferences “Tīra enerģija transportam” sastāvēja no CNG (saspiestā dabasgāze) slavināšanas. Cilvēkam no malas varēja rasties iespaids, ka nekas nav labāks par to. Viena prezentācija pat teica, ka Vācijā nav videi draudzīgāka enerģijas veida kā CNG. Par laimi, otrā puse bija nedaudz reālistiskāka un noslēgumā RTU docents Juris Kreicbergs izteica, ka nevar atrast nevienu kaut cik nopietnu pētījumu, kas atbalstītu to, ka CNG būtu labāks par ierasto degvielu.

Volkswagen grupa (tai skaitā, Škoda) ir paziņojuši, ka pārtrauks ar dabasgāzi (tai skaitā, CNG) darbināmu automobiļu izstrādi.

Tieši J. Kreicberga piezīmi ir visvieglāk pārbaudīt. Pēc intensīvas meklēšanas var atrast dažus rakstus, kas piemin, ka CNG rada mazāk izmešu salīdzinot ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, un pārsvars no tiem ir autoražotāju vai gāzes industrijas pārstāvju publikācijas vai arī tie nav pietiekami izsmeļoši, lai saprastu kaut vai to, vai tiek salīdzināti vienādi transportlīdzekļi. Lielais vairums avotu, kas sevi ir pierādījuši par uzticamiem, norāda, ka CNG, ja samazina izmešus, tad par mazāk nekā 10%. Piemēram, 2018. g. pētījumā Transport & Environment secina, ka starp vieglajām automašīnām CNG siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) pienesums, salīdzinot ar dīzeļdegvielu, ir no -7% līdz +6%.

Šajā pētījumā apzinātie vispārējie (no akas līdz riteņiem / WTW) siltumnīcefekta gāzu rādītāji (ar vidējām augšējām emisijām) ir no -12% līdz + 9%, atkarībā no transporta veida. Automašīnās SEG ietaupījums ir robežās no -7% līdz + 6%, salīdzinot ar dīzeļdegvielu. Kravas autotransporta diapazons ir no -2% līdz + 5%, salīdzinot ar labākajiem dīzeļdzinējiem un atkarībā no degvielas un motora tehnoloģijas. Kuģniecībā rezultāti ir no -12% līdz + 9%, salīdzinot ar jūras gāzeļļu (MGO), taču šie skaitļi ir ļoti atkarīgi no metāna klātbūtnes.

CNG and LNG for vehicles and ships – the facts. 2018. Transport & Environment

Greizie spoguļi

Citā rakstā par to, vai CNG samazina izmešus kravas transportlīdzekļiem, arī tika izmantots Transports & Environment pētījums. Lai izkliedētu šaubas par patiesību, salīdzināsim to pašu transportlīdzekli, ko Latvijā šobrīd vienīgie CNG tirgotāji izmanto savā mājaslapā, lai salīdzinātu izmaksas un izmešus – Škoda Octavia Combi.

  Tīra enerģija priekš tava elektroauto | Maddie goes electric
Izmešu salīdzinājums. Avots: virsi.lv
Izmešu salīdzinājums. Avots: virsi.lv

Atrast CO2 izmešus izplatītāja lapā ir sarežģītāk kā liekas. Ieejot Škoda dīlera lapā un nospiežot uz Octavia Combi G-TEC cenu lapas, kurā parasti var atrast šo informāciju, nav pieminēta G-TEC versija. Ir tikai TSI (benzīna dzinējs) un TDI (dīzeļdzinējs) variācijas. Pēc paplašinātas meklēšanas var atrast pat divus dažādus CO2 izmešu rādījumus. Mazākais (96 CO2 g/km) atrodas mājaslapā, bet lielākais (99 CO2 g/km) atrodas Octavia katalogā. Mazākais neattiecas uz Combi variāciju, tāpēc tas netiks izmantots. Ja tic katalogam, tad Škoda Octavia Combi G-Tec ar automātisko pārnesumu kārbu rada 99 CO2 g/km, bet ar manuālo – 102 CO2 g/km.

Starp katalogā minētajām Octavia Combi vislielākais piesārņojums no benzīna dzinēja un dīzeļdzinēja ir attiecīgi 154 CO2 g/km un 132 CO2 g/km. Ja skatās tikai no šī aspekta, tad nenoliedzami CNG ir labāks. Tiešām par 35% mazāk izmešu, salīdzinot ar benzīna versiju, un par 25% mazāk, salīdzinot ar dīzeļdegvielas versiju! Vienīgi … Daži parametri visiem salīdzinātajiem atšķiras. Benzīna turbo dzinējs ar 132 kW jaudu un 4×4 piedziņu ir ievērojami jaudīgāks par CNG dzinēju ar 81 kW un priekšpiedziņu. Arī turbo dīzeļdzinējs ar 135 kW jaudu un 4×4 piedziņu ir jaudīgāks.

Lai gan dabasgāze jeb tā sauktā autogāze nav klimatneitrāla degviela, tā tomēr izdala par 25% mazāk oglekļa dioksīda nekā dīzeļdegviela.

Jānis Butāns Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs

Ja salīdzinām ar benzīna dzinēju vai dīzeļdzinēju ar 85 kW jaudu (joprojām jaudīgāki) un priekšpiedziņu, tad atšķirība CO2 izmešos nav tik ievērojama. Šāds benzīna dzinējs ir atbildīgs par 106 CO2 g/km un dīzeļdzinējs – 102 CO2 g/km. Atšķirība joprojām ir par labu CNG, bet nu vairs tikai par 6% un 3% attiecīgi.

  Tukuma novada Domes lēmums mazina Latvijas izredzes sasniegt enerģētikas un klimata mērķus

Ko ārsti autoražotāji tev nestāsta?

Ja šie procenti joprojām liekas kā attaisnojošs iemesls, jo katrs solis uz labo pusi tomēr ir tā vērts, tad ir jāņem vērā, ka ir viena nianse, par kuru reklāmas laikā parasti nestāsta. Šie CNG transportlīdzekļi ir aprīkoti arī ar benzīna bāku. Būtībā tie ir hibrīdi (ne elektriskie).

Ņemot vērā to, ka Latvijā šobrīd ir divas CNG uzpildes stacijas un ka ar vienu CNG uzpildi var nobraukt aptuveni 270 km, tad var sagaidīt, ka vidējais latvietis ar šādu automašīnu bieži brauks tieši ar benzīnu. Pārslēdzoties uz benzīnu Octavia Combi G-TEC ir atbildīga par 126 CO2 g/km (132 CO2 g/km, ja ir manuālā pārnesumu kārba). Atkarībā no tā, cik bieži tiks izmantots šis enerģijas avots, visa CO2 ekonomija izkūp. It īpaši tamdēļ, ka degvielas tvertnes tilpums ir tieši tik pat liels kā citām Octavia variācijām.

  4.trolejbusa maršrutā kursē ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi

Vai dīleri vispār to vēlas pārdot?

Ņemot vērā, ka no 2020. g. 1. janvāra ir stājušās spēkā jaunās emisiju regulas, kas nosaka, ka emisijām no pārdotajām vieglajām mašīnām ir jābūt ne lielākām par 95 CO2 g/km, tad rodas jautājums, vai CNG ir risinājums. 99 ir vairāk par 95. Autoražotāji, kuru piedāvājumā nav hibrīdi vai elektroauto, diez vai ir ieinteresēti pārdot jaunu tehnoloģiju, kurai nav infrastruktūras un kas nepalīdz samazināt vidējās emisijas.

ŠKODA uzsāk dabai draudzīgā SUPERB iV tirdzniecību Latvijā

Kompānija Škoda uzsāk e-mobilitātes gājienu Latvijā. 20. februārī, Verte Auto jaunā autocentra atklāšanas laikā, tika oficiāli uzsākta Škoda pirmā plug-in hibrīda SUPERB iV tirdzniecība mūsu reģionā. Šī pasākuma laikā skatītājiem tika prezentēta arī jaunākās paaudzes Škoda Octavia. ŠKODA ŠKODA Latvija

Posted by Tavs Auto TV on Piektdiena, 2020. gada 21. februāris

Ne par velti Škoda dīleris, atverot jauno dīleru centru, izcēla tieši īslaicīga nulles izmešu transportlīdzekli (lādējams hibrīds, PHEV) – Škoda Superb iV. Atbildot uz jautājumu, kad varētu iegādāties pirmo Škoda elektroauto Citigo-e iV, pārstāvis minēja, ka tas būs iespējams tuvāk nākamajam gadam.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Kārlis Mendziņš
balsojums
Raksta novērtējums
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Nē, CNG nesamazina CO2 izmešus [Atjaunots 04.03] 1
Pieraksties
Paziņojums no
guest
20 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Tut-On-Ham-on

par to TECu efektivitāti – ja vien nav ziema, tad TECu efektivitāte tikai nedaudz apsteidz iekšdedzes dzinējus, līdz ar ko ņemot vērā visus iespējamos zudumus līdz enerģija tiek pievadīta uz EV riteņiem, tad pasākums nav zaļāks par CNG vai dīzeļ auto. Ja baigi interesē – katrs pats var atrast kādas tutbīna Latvenergo izmanto un to lietderības koeficientus. (Jāmeklē pēc Latvenergo gāzes turbīnu uzturēšanas tendera, un jārokas diezgan patālu dokumentācijā !!!)

Tut-On-Ham-on

Lūdzu Kārli nestāsti pasaciņas vai puspatiesības (lai kādas būtu turbīnas, tikai koģenerācijas režīmā to efektivitāte var būt 80%+, to mēra pie noteiktas āra temperatūras, kondensācijas režīmā 55% būs maksimums !!!) – šajā dokumentā var atrast teorētiskās vērtības, kas praksē ir maz ticamas:
https://latvenergo.lv/storage/app/media/uploaded-files/TEC_2_udens_sild_katls.pdf

Tut-On-Ham-on

Te sīkāka informācija par pašu GE turbīnu:
https://www.ge.com/power/gas/gas-turbines/9f-05
uzstādot Combined Cycle var redzēt ka šī verķa maksimālā kombinētā lietderība būs tikai (CC Net Efficiency) 61% (aktuālie dati !!! un nebūt nenozīmē ka TEC2 turbīna to jebkad spējs sasniegt jo tā jau ir 10+ gadus veca !!!) Un es neesmu pārliecināts ka tā vispār darbojas kombinētajā ciklā !

Tut-On-Ham-on

Un te vēl info par Siemens SST800 un SST500 ( arī Rīga pieminēta vienā dokumentā):
https://assets.new.siemens.com/siemens/assets/public.1527680639.89e81068ac442db7330d4375c5cb07e45d5b24cb.sst-800-interactivepraes.pdf
https://assets.new.siemens.com/siemens/assets/api/uuid:c3192f5e-0979-4c71-9028-45f1913a80f2/version:1560517188/steam-turbine-overview-2019.pdf
Kurā vietā šeit ir 80% pieminēti, es gribētu atrast. 😉

+ Vēl nāk klāt visādi joki, kā tvaika katlu efektivitāte kas teorētiski norādītā ir 90% utt. utjpr.
un tad var sākt rēķināt teiksim 60% no 90% un tad vēl kādi 5% citādu zudumu, tikai tvaika radīšanas/konversijas procesā vien, nemaz nesākot kaut ko tālāk par enerģijas pārvadi runāt !

Tut-On-Ham-on

Šim gan prasās labojums vai skaidrojums lai būtu saprotamāk, dzīvē ir tā ka (GE) gāzes turbīna par ko runāju augstāk patiesībā ir tāds “mazliet modificēts reaktīvās lidmašīnas dzinējs”, kurā tiek svilināta gāze (dabasgāze) tīrā veidā, no kā tiek ražota elektro enerģija, pēc šī procesa ( šeit jau es vairāk “minu nekā zinu” atbilstoši savai sapratnei) ar izplūdes gāzēm tiek sildīti tvaika katli, no kuriem tie barotas Siemens SST500/800 slēgtā cikla tvaika turbīnas.
Tā ka nebūs īsti korekts manis teiktais par rēķināšanu “60% no 90%” un tā tālāk, tehniski pareizi ir uzskatīt ka elektroenerģijas iegūšana notiek teiksim ar maksimums 55% efektivitāti, un tālāk jau jautājums cik efektīvi izdodas izmantot izplūdes gāzes, skaidrs ka tās vairs tikai darbina tvaika turbīnas ar daudz mazāku 1/5 līdz 1/10 jaudas no lielās (dabas)gāzes turbīnas.
Kaut kā tā …

Tut-On-Ham-on

Un vēl vien lieta ko gribēju pateikt – pēc tiem materiāliem kas pieejami webā izskatās ka mums nav sevišķi jēdzīgi izplānotas TEC atrašanās vietas, pēc šīs lapas datiem (mazliet veciem gan !!!)
https://latvenergo.lv/lv/par-mums/razosana
sanāk ka TEC1 saražo ap 2x vairāk siltuma kā enerģijas, kamēr TEC2 2x vairāk enerģijas kā siltuma, nezinu nianses un efektīvāko balansu starp termo un energo, bet man izskatās ka mums tiek drusku par daudz “sprausti batoni” par tiem lietderības procentiem – šāds “noslodzes režīms” abām stacijām IMO liecina par darbību ne tajos efektīvākajos režīmos !!!
Nez nav kādam kāds pazīstams, kurš šajā tā pamatīgi “cērt zivi”, var jau protams mēģināt izrakties tam cauri pats, bet domāju ka tas prasīsi daudz laika …

Arnis ET

Gaidu J.Kreicberga turpmākos paziņojumus: pieņemu, ka gāzes industrijas pārstāvji, kā arī ierēdņi sniegs viņam detalizētu informāciju par CNG un LNG potenciālajām iespējām samazināt siltumnīcas efekta gāzes – CO2 – un cilvēku veselībai kaitīgo vielu izmešus.

Armands Stucers

Raksts tiešām ir tendenciozs no uzlādēts.lv puses. Ar to vien nepietiks, ja iegoogleesies un izteiksiet savu eksperta viedokli.
Škoda octavia combi šobrīd ir 96kw jaudīgs motors(nevis 81kw, kā izraksts rakstā). Bezīnbāka ir 11l, nevis 45l (kā norādīts rakstā).
Virši.lv datos bija salīdzināti dati par jaunāko octavia combi 1.5 tsi dsg7 cng modeli.

ivars

rakstā vajadzētu arī pieminēt, kas ir tas cng, citāti jāgūglē

Valdis

Tā ir vienkārša aritmētika. Benzīns un dīzeļdegviela ir pamatā (CH₂)ₙ, bet dabasgāze — CH₄. Līdz ar to, ar līdzīgu enerģijas atdevi, dabasgāze sadegot rada par ~1/3 mazāk CO₂ un arī kvēpus (C mikrodaļiņas) un vairāk ūdeni.
Protams, raugoties tālāk par savu degunu, nākotne ir tikai 100% (bateriju) elektriskajiem auto.

Viesturs

Kāpēc tu tā noliec CNG?
Arī lai uzlādētu baterijas neviens neizmanto 100% ekoloģiski ražoti elektrību
Tas ka kādreiz būs zaļļaka elektrība tas ir skaidrs bet kādreiz varēsim izmantot arī Biogāzi kas ražota no atkritumiem kā CNG un tad emisijas var būt pat -10 g/km
Šobrīd tas jau notiek vairākas valstīs tuvākā ir tepat pie “lēnajiem” Igauņiem

Viesturs

Pirmkārt TEC kurina dabas gāzi nevis CNG principā tas ir viens un tas pats, bet korektāk būtu rakstit dabas gāzi jo TEC nav vajadzīga gāze zem tik liela spiediena.
Jūs prasat no manis pētījumu par to ka var būt izmeši negatīvi, bet tajā pašā laikā pats vienkārši pasludini ka kurināt dabas gāzi TEC ir vairākas reizes labāk.
La saspiestu dabas gāzi par CNG nav nepieciešama ne kāda sarežģīta attīrīšana un protams CNG tā pat kā elektro auto uzlādes punktam ir nepieciešama infrastruktūra.
Nevajag mani pārprast es nevienā brīdī neesmu pret elektro mašīnām, bet manuprāt arī CNG ir vieta nākotnes transportā jo diez vai smagās mašīnas brauks ar baterijām.

Renars

Labdien! Nejauši uzdūros šim rakstam. Mazliet oponēšu – CNG un biometāns tiek uzskatīts par pārejas posmu uz elektroauto. Īr ievērojams cieto daļiņu izmešu samazinājums. Domāju ka autoram par šo nebūs iebildumi.
Par smagajām mašīnām runājot – Scania, Volvo, Iveco, MAN turpina investēt CNG/LNG.biometāna mašīnās un autobusos. Scania uzskata ka VII paaudzes dzinējs būs ievērojami efektīvāks par dīzeli.
Tāpat viņi neredz elektroauto izmantošanu smago mašīnu segmentā vēl 10-12 gadus. Baterijas sver 12-14 tonnas un uzlāde ir ilglaicīga. Bet nākotnē protams tas atnāks.
Par biometānu. To uzskata par CO2 negatīvu jo tiek savākts metāns kas izdalās gaisā un noavadīts lai aizvietotu dīzeli kā auto degvielu. Tik vienkārši. Visā Skandināvijā aktrkitumu mašīnas, autobusi brauc uz CNG, pat Igaunijā. Domāju šeit jautājumi ir lieki.
Par enerģijas transportu. Piekrītu autoram ka dabasgāzes ieguvē ir zudumi. Taču transportēšanā pa cauruļvadu tādu nav. Toties elektrības transportēšanā pa vadiem zudumi ir ievērojami. Šī iemesla pat tiek apsvērts nākotnē elekrtību transportēt transfomējot to uz gāzi/ūdenŗadi un tad tranformējot atpakaļ.
Kopumā nenoliedzu ka elektroauto ir labāk kā CNG, bet masveida izmntošanā tā ir nākotne, kaut gan CNG jau tagad var tikt masveidā izmantots smagājā un autobusu segmentā (gan pilsētas, gan reģionālie pārvadājumi).

Tut-On-Ham-on

Skaidrs ka elektroenerģijas pārvadē ir zudumi, tādēļ jau uz lieliem gabaliem izmanto augstspriegumu, un tādējādi tiek panākts, ka lielākie zudumi patiesībā ir uz konversiju uz mazākiem – mājsaimniecībā lietojamiem spriegumiem.
Bet iedomāties ka nav pārvades zudumu gāzes vai naftas vados – ir kā lai saka – selektīvā “domāšana”, skaidrs ka kamēr nav vada avārijas ar noplūdi – tikmēr augsta spiediena vadā itkā zudumu nav, bet pirmkārt lai gāzi saspiestu līdz vajadzīgam spiedienam ir vajadzīgs zināms enerģijas daudzums, kas nav iegūstams no gāzes pašas, un to būtu tikai zolīdi pieskaitīt mērot kaut kādu efektivitāti, un otrā galā tas pats, lai padotu uz mājsaimniecībām – spiediens ir jāsamazina. Tad vēl līdz tam kad gāze tajā vadā nonāk vajadzīgajā konsistencē ir visādi ieguves zudumi utml. vietām pat 9 -11% (un tas ir tikai par vietām par kurām ir publiski pieejams info !!!)

20
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x
()
x

Teksta kļūdas atskaite

Sekojošais teksts tiks nosūtīts mūsu redaktoriem: