Nē, CNG nesamazina CO2 izmešus [Atjaunots 04.03]

Nesenajā Dienas Bizness forumā gāzes industrijas pārstāvji cildināja CNG un slavēja to, ka tas samazina CO2 izmešus pat par 30%. Tomēr atrast kādu pētījumu, kas atbalstītu šo, ir neiespējami.

Pirmā puse no Dienas Biznesa rīkotās konferences “Tīra enerģija transportam” sastāvēja no CNG (saspiestā dabasgāze) slavināšanas. Cilvēkam no malas varēja rasties iespaids, ka nekas nav labāks par to. Viena prezentācija pat teica, ka Vācijā nav videi draudzīgāka enerģijas veida kā CNG. Par laimi, otrā puse bija nedaudz reālistiskāka un noslēgumā RTU docents Juris Kreicbergs izteica, ka nevar atrast nevienu kaut cik nopietnu pētījumu, kas atbalstītu to, ka CNG būtu labāks par ierasto degvielu.

Volkswagen grupa (tai skaitā, Škoda) ir paziņojuši, ka pārtrauks ar dabasgāzi (tai skaitā, CNG) darbināmu automobiļu izstrādi.

Tieši J. Kreicberga piezīmi ir visvieglāk pārbaudīt. Pēc intensīvas meklēšanas var atrast dažus rakstus, kas piemin, ka CNG rada mazāk izmešu salīdzinot ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, un pārsvars no tiem ir autoražotāju vai gāzes industrijas pārstāvju publikācijas vai arī tie nav pietiekami izsmeļoši, lai saprastu kaut vai to, vai tiek salīdzināti vienādi transportlīdzekļi. Lielais vairums avotu, kas sevi ir pierādījuši par uzticamiem, norāda, ka CNG, ja samazina izmešus, tad par mazāk nekā 10%. Piemēram, 2018. g. pētījumā Transport & Environment secina, ka starp vieglajām automašīnām CNG siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) pienesums, salīdzinot ar dīzeļdegvielu, ir no -7% līdz +6%.

Šajā pētījumā apzinātie vispārējie (no akas līdz riteņiem / WTW) siltumnīcefekta gāzu rādītāji (ar vidējām augšējām emisijām) ir no -12% līdz + 9%, atkarībā no transporta veida. Automašīnās SEG ietaupījums ir robežās no -7% līdz + 6%, salīdzinot ar dīzeļdegvielu. Kravas autotransporta diapazons ir no -2% līdz + 5%, salīdzinot ar labākajiem dīzeļdzinējiem un atkarībā no degvielas un motora tehnoloģijas. Kuģniecībā rezultāti ir no -12% līdz + 9%, salīdzinot ar jūras gāzeļļu (MGO), taču šie skaitļi ir ļoti atkarīgi no metāna klātbūtnes.

CNG and LNG for vehicles and ships – the facts. 2018. Transport & Environment

Greizie spoguļi

Citā rakstā par to, vai CNG samazina izmešus kravas transportlīdzekļiem, arī tika izmantots Transports & Environment pētījums. Lai izkliedētu šaubas par patiesību, salīdzināsim to pašu transportlīdzekli, ko Latvijā šobrīd vienīgie CNG tirgotāji izmanto savā mājaslapā, lai salīdzinātu izmaksas un izmešus – Škoda Octavia Combi.

Atrast CO2 izmešus izplatītāja lapā ir sarežģītāk kā liekas. Ieejot Škoda dīlera lapā un nospiežot uz Octavia Combi G-TEC cenu lapas, kurā parasti var atrast šo informāciju, nav pieminēta G-TEC versija. Ir tikai TSI (benzīna dzinējs) un TDI (dīzeļdzinējs) variācijas. Pēc paplašinātas meklēšanas var atrast pat divus dažādus CO2 izmešu rādījumus. Mazākais (96 CO2 g/km) atrodas mājaslapā, bet lielākais (99 CO2 g/km) atrodas Octavia katalogā. Mazākais neattiecas uz Combi variāciju, tāpēc tas netiks izmantots. Ja tic katalogam, tad Škoda Octavia Combi G-Tec ar automātisko pārnesumu kārbu rada 99 CO2 g/km, bet ar manuālo – 102 CO2 g/km.

Starp katalogā minētajām Octavia Combi vislielākais piesārņojums no benzīna dzinēja un dīzeļdzinēja ir attiecīgi 154 CO2 g/km un 132 CO2 g/km. Ja skatās tikai no šī aspekta, tad nenoliedzami CNG ir labāks. Tiešām par 35% mazāk izmešu, salīdzinot ar benzīna versiju, un par 25% mazāk, salīdzinot ar dīzeļdegvielas versiju! Vienīgi … Daži parametri visiem salīdzinātajiem atšķiras. Benzīna turbo dzinējs ar 132 kW jaudu un 4×4 piedziņu ir ievērojami jaudīgāks par CNG dzinēju ar 81 kW un priekšpiedziņu. Arī turbo dīzeļdzinējs ar 135 kW jaudu un 4×4 piedziņu ir jaudīgāks.

Lai gan dabasgāze jeb tā sauktā autogāze nav klimatneitrāla degviela, tā tomēr izdala par 25% mazāk oglekļa dioksīda nekā dīzeļdegviela.

Jānis Butāns Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs

Ja salīdzinām ar benzīna dzinēju vai dīzeļdzinēju ar 85 kW jaudu (joprojām jaudīgāki) un priekšpiedziņu, tad atšķirība CO2 izmešos nav tik ievērojama. Šāds benzīna dzinējs ir atbildīgs par 106 CO2 g/km un dīzeļdzinējs – 102 CO2 g/km. Atšķirība joprojām ir par labu CNG, bet nu vairs tikai par 6% un 3% attiecīgi.

Ko ārsti autoražotāji tev nestāsta?

Ja šie procenti joprojām liekas kā attaisnojošs iemesls, jo katrs solis uz labo pusi tomēr ir tā vērts, tad ir jāņem vērā, ka ir viena nianse, par kuru reklāmas laikā parasti nestāsta. Šie CNG transportlīdzekļi ir aprīkoti arī ar benzīna bāku. Būtībā tie ir hibrīdi (ne elektriskie).

Ņemot vērā to, ka Latvijā šobrīd ir divas CNG uzpildes stacijas un ka ar vienu CNG uzpildi var nobraukt aptuveni 270 km, tad var sagaidīt, ka vidējais latvietis ar šādu automašīnu bieži brauks tieši ar benzīnu. Pārslēdzoties uz benzīnu Octavia Combi G-TEC ir atbildīga par 126 CO2 g/km (132 CO2 g/km, ja ir manuālā pārnesumu kārba). Atkarībā no tā, cik bieži tiks izmantots šis enerģijas avots, visa CO2 ekonomija izkūp. It īpaši tamdēļ, ka degvielas tvertnes tilpums ir tieši tik pat liels kā citām Octavia variācijām.

Vai dīleri vispār to vēlas pārdot?

Ņemot vērā, ka no 2020. g. 1. janvāra ir stājušās spēkā jaunās emisiju regulas, kas nosaka, ka emisijām no pārdotajām vieglajām mašīnām ir jābūt ne lielākām par 95 CO2 g/km, tad rodas jautājums, vai CNG ir risinājums. 99 ir vairāk par 95. Autoražotāji, kuru piedāvājumā nav hibrīdi vai elektroauto, diez vai ir ieinteresēti pārdot jaunu tehnoloģiju, kurai nav infrastruktūras un kas nepalīdz samazināt vidējās emisijas.

Ne par velti Škoda dīleris, atverot jauno dīleru centru, izcēla tieši īslaicīga nulles izmešu transportlīdzekli (lādējams hibrīds, PHEV) – Škoda Superb iV. Atbildot uz jautājumu, kad varētu iegādāties pirmo Škoda elektroauto Citigo-e iV, pārstāvis minēja, ka tas būs iespējams tuvāk nākamajam gadam.