ES piešķīrusi 5 miljonus eiro Latvijai elektroauto un uzlādes infrastruktūras ieviešanai

Eiropas Savienības Modernizācijas fonds ir izmaksājis 2,4 miljardus eiro 31 projektam septiņās saņēmējvalstīs, lai palīdzētu modernizēt to energosistēmas, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikā, rūpniecībā un transportā un uzlabot energoefektivitāti.

Tā ir līdz šim kopīgi lielākā izmaksa, un tā veicinās Eiropas zaļo pārkārtošanos. Šīs investīcijas palīdz šīm dalībvalstīm samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, sasniegt savus 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un veicināt ES ilgtermiņa apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Pateicoties ieņēmumiem no Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, tika veikti papildu ieguldījumi Rumānijā (1,1 miljards eiro), Čehijā (1 miljards eiro), Bulgārijā (197 miljoni eiro), Polijā (47 miljoni eiro), Horvātijā (88 miljoni eiro), Latvijā (5 miljoni eiro) un Lietuvā (1 miljons eiro). Kopš 2021. gada janvāra no Modernizācijas fonda kopsummā izmaksāts aptuveni 7,5 miljardi eiro, no kā labumu gūst 10 atbalsttiesīgās dalībvalstis. Atbalstītie projekti ir vērsti uz atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu, energotīklu modernizāciju un energoefektivitāti.

To priekšlikumu piemēri, kas saņēmuši finansējumu, ir šādi:

• elektroenerģijas sadales tīkla modernizācija Bulgārijā, lai paātrinātu transporta elektrifikāciju, uzglabāšanas izvēršanu un enerģijas patēriņa un ražošanas dekarbonizāciju un decentralizāciju;
• fotoelementu un enerģijas uzkrāšanas jaudas izvēršana sabiedrisko ūdens pakalpojumu sniedzējiem Horvātijā;
• energoefektivitātes un energotaupības uzlabošana jaunās ēkās publiskajā sektorā, izmantojot ENERGov programmu, Čehijā; 
• elektrotransportlīdzekļu un attiecīgas uzlādes infrastruktūras ieviešana Latvijā;
• daudzdzīvokļu ēku atjaunošana Lietuvā;
• atbalsts koģenerācijai centralizētajā siltumapgādē Polijā;
• jaunas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudas, centralizētā siltumapgāde un gāzes infrastruktūra, lai aizstātu ar oglēm darbināmu enerģiju, Rumānijā.

Nākamais termiņš, līdz kuram saņēmējām dalībvalstīm jāiesniedz investīciju priekšlikumi iespējamam atbalstam no Modernizācijas fonda, ir 2023. gada 15. augusts neprioritāriem priekšlikumiem un 2023. gada 12. septembris prioritāriem priekšlikumiem.

Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ļauj visām ES dalībvalstīm samazināt emisijas un izmantot ieņēmumus, lai ieguldītu enerģētikas pārkārtošanā. Modernizācijas fonds ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu solidaritāti starp dalībvalstīm, ļaujot veikt papildu ieguldījumus modernizētās energosistēmās tām valstīm, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Oglekļa cenas noteikšana un ieņēmumu pārdale ir lielisks veids, kā šo valstu iedzīvotājiem nodrošināt taisnīgu pāreju.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Finansējuma atraisīšana enerģētikas infrastruktūras modernizēšanai ir būtiska, lai palīdzētu Eiropas Savienības valstīm ar zemākiem ienākumiem virzīties uz oglekļneitrālu nākotni. Esmu gandarīts, ka visas valstis tagad ir saņēmušas līdzekļus, lai atbalstītu to 2030. gada klimata mērķu sasniegšanu. Modernizācijas fonda apjoms un nozīme pieaug, un no 2024. gada Portugāle, Grieķija un Slovēnija kļūst par saņēmējvalstīm. Tas apstiprina Modernizācijas fonda izšķirošo lomu zaļās pārkārtošanās paātrināšanā. EIB kā ES klimata banka ir gatava turpināt mūsu izcilo sadarbību ar ES valstīm un Eiropas Komisiju, lai atbalstītu tīras enerģijas infrastruktūru un uzlabotu energoefektivitāti.

Ambroise Fayolle, European Investment Bank Vice-President

No ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm finansētā Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt desmit ES valstis ar zemākiem ienākumiem to pārejā uz klimatneitralitāti. Atbalsta saņēmējas dalībvalstis ir Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.

Modernizācijas fonds atbalsta investīcijas no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanā un izmantošanā, energoefektivitātē, enerģijas uzkrāšanā, energotīklu modernizācijā, arī centralizētās siltumapgādes, cauruļvadu un tīklu modernizācijā, kā arī taisnīgu pārkārtošanos no fosilā kurināmā atkarīgos reģionos.